Izgulējumi hospisa aprūpē. Saudzīga profilakse un kopšana mājās

marts 02, 2026

Izgulējumu profilakse hospisa aprūpē mājās. Saudzīga guļoša pacienta pozicionēšana, ādas kopšana un ģimenes atbalsts Latvijā.

Jautājums 41 no 200. Kas ir spiediena čūlas jeb izgulējumi

Īsā atbilde

Izgulējumi jeb spiediena čūlas rodas, ja āda un dziļākie audi ilgstoši cieš no spiediena, berzes, mitruma vai sliktas apasiņošanas. Hospisa aprūpē mērķis nav mehāniski grozīt cilvēku par katru cenu. Mērķis ir saudzīgi mazināt spiedienu, sāpes un ādas bojājumu risku, vienlaikus respektējot pacienta nogurumu, elpu un cieņu.

Kas ir izgulējumi

Izgulējumi parasti veidojas vietās, kur kauls atrodas tuvu ādai. Biežāk tās ir krusti, gurni, papēži, potītes, lāpstiņas, elkoņi un pakausis. Sākumā var būt apsārtums, siltums, sāpes vai ādas krāsas maiņa. Vēlāk var parādīties tulzna, atvērta brūce, izdalījumi vai nepatīkama smaka.

Ļoti smagi slimam cilvēkam āda var kļūt trausla pat tad, ja ģimene dara daudz. Tāpēc izgulējums nav automātiska vainas zīme. Tomēr tā ir pazīme, ka pacienta stāvoklis un aprūpes plāns jāvērtē vēl rūpīgāk.

Kāpēc hospisa pacientam risks ir lielāks

Hospisa pacientam izgulējumu risks pieaug, ja cilvēks ilgi guļ vienā pozā, maz kustas, maz ēd vai dzer, svīst, ir urīna vai fēču nesaturēšana, tūska, ļoti izteikts vājums, anēmija, audzējs vai infekcija. Dzīves beigās organisms bieži vairs nespēj tik labi atjaunot audus kā agrāk.

Šajā brīdī aprūpes kvalitāte nozīmē ne tikai profilaksi, bet arī gudru līdzsvaru. Ja katra pagriešana rada paniku, stipras sāpes vai mokošu elpas trūkumu, aprūpes komandai jāmeklē saudzīgāks risinājums.

Latvijas konteksts

Latvijā NVD informācijā paliatīvā aprūpe tiek skaidrota kā aktīva un visaptveroša palīdzība pacientam un ģimenei, un izgulējumi ir minēti starp stāvokļiem, kuros šāda aprūpe var būt nepieciešama. Tas nozīmē, ka ādas bojājumi nav tikai sadzīviska neērtība. Tie ir medicīnisks signāls, kas jāvērtē kopā ar sāpēm, uzturu, šķidrumu, kustību, higiēnu un pacienta kopējo stāvokli.

Ģimenei Latvijā praktiski svarīgākais ir nevis pašai noteikt brūces stadiju, bet laikus sazināties ar ģimenes ārstu, māsu, ārstējošo speciālistu vai pieejamo paliatīvās aprūpes pakalpojumu. Ja nosacījumi vai pakalpojumu pieejamība mainās, jāskatās aktuālā NVD informācija un spēkā esošie noteikumi.

Ko ģimene var darīt mājās

Katru dienu mierīgi apskatīt ādu spiediena vietās
Ziņot par apsārtumu, tulznu, brūci, smaku vai izdalījumiem
Nevilkt pacientu aiz rokām vai pleciem
Pārvietojot izmantot palagu, slīdlīdzekli vai divu cilvēku palīdzību
Uzturēt ādu tīru un pēc iespējas sausu
Mainīt mitru apģērbu un palagus bez liekas kavēšanās
Nemasēt apsārtušas vietas
Nelikt uz brūcēm nejaušus krēmus, pulverus vai tautas līdzekļus bez speciālista norādījuma

Pozas maiņa bez vardarbības pret ķermeni

Pozas maiņa palīdz mazināt spiedienu, bet tai jābūt saudzīgai. Dažiem pacientiem pietiek ar nelielu pagriezienu, spilvenu zem kājas vai papēžu atslogošanu. Citiem vajadzīgs speciāls matracis vai aprūpes gulta. Vissvarīgākais ir redzēt cilvēku, nevis tikai grafiku.

Ja pacients pēc pagriešanas kļūst ļoti nemierīgs, sūdzas par stiprām sāpēm, sāk smagi elpot vai izskatās izsmelts, par to jāpasaka māsai vai ārstam. Iespējams, jāmaina pretsāpju plāns, poza, matracis vai aprūpes ritms.

Kad jāsauc medmāsa vai ārsts

Palīdzība jāmeklē, ja parādās atvērta brūce, melna vai pelēcīga āda, strauji augošs apsārtums, smaka, izdalījumi, drudzis, jaunas sāpes, asiņošana vai ģimene nezina, kā droši apgriezt pacientu. Tāpat jāsazinās ar speciālistu, ja izgulējums jau ir, bet pacients ir tik vājš, ka parasta pārsiešana vai pagriešana kļūst ļoti mokoša.

Ko nevajag darīt

Nevajag vainot ģimeni par katru ādas bojājumu. Nevajag arī izlikties, ka tas nav svarīgi. Nevajag berzēt apsārtumu, likt uz brūces nejaušus līdzekļus, pārāk cieši nostiprināt pārsējus vai grozīt pacientu ar spēku. Hospisa aprūpē pareiza darbība ir tāda, kas mazina ciešanas, nevis tikai izskatās pareiza aprūpes tabulā.

Biežākie jautājumi

Vai izgulējumi vienmēr nozīmē sliktu aprūpi?

Nē. Ļoti smagi slimam un mirstošam cilvēkam āda var sabrukt arī pie rūpīgas aprūpes. Tomēr risks ir jāmazina un izmaiņas jāvērtē laikus.

Vai apsārtumu drīkst masēt?

Parasti nē. Apsārtušu spiediena vietu nevajag berzēt vai spēcīgi masēt, jo tas var vēl vairāk traumēt audus.

Cik bieži jāmaina poza?

Tas jāpielāgo pacientam. Stingrs grafiks nedrīkst kļūt par ciešanām, ja katra kustība izraisa stipras sāpes vai elpas trūkumu.

Kad jāsauc medmāsa vai ārsts?

Ja ir atvērta brūce, smaka, izdalījumi, strauji augošs apsārtums, drudzis, jaunas sāpes vai ģimene nezina, kā droši pārvietot pacientu.

Saistītie raksti

Avoti un atsauces

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā