Jautājums 106 no 200. Kas ir aspirācijas risks? Aspirācijas risks ir viens no tiem medicīniskajiem terminiem, kas ģimenei sākumā var izklausīties svešs, bet ikdienā kļūst ļoti praktisks. Tas nav tikai “aizrīties ar kumosu”. Aspirācija nozīmē, ka ēdiens, šķidrums, siekalas vai kuņģa saturs var nonākt elpceļu virzienā, nevis droši aiziet uz barības vadu un kuņģi. Hospisa aprūpē šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo cilvēks var būt vājš, miegains, ar sausu muti, klepu, elpas trūkumu, apjukumu vai muskuļu spēka zudumu. Rīšana, kas agrāk bija automātiska, dzīves beigās var kļūt par sarežģītu darbu. Īsā atbilde Rīšanas traucējumi nozīmē, ka ēdiens, šķidrums vai siekalas var nonākt nepareizajā ceļā un izraisīt klepu, smakšanu vai aspirāciju. Dzīves beigās drošība bieži ir svarīgāka par ēdiena daudzumu. Palīdz mazas porcijas, piemērota poza, mutes kopšana un komandas izvērtējums. Kāpēc aspirācija var notikt? Normāli rīšana ir ļoti precīzs process. Cilvēks košļā, mēle virza kumosu, ...

Jautājums 120 no 200. Kā saprast, ka ēdināšana rada vairāk kaitējuma nekā labuma? Īsā atbilde. Ēdināšana var kļūt par slogu, ja tā pacientam vairs nesniedz baudu vai atvieglojumu, bet atkārtoti izraisa klepu, aizrīšanos, elpas trūkumu, sāpes, sliktu dūšu, paniku, izteiktu nogurumu vai notiek pret cilvēka skaidri paustu nevēlēšanos. Viena pazīme pati par sevi vēl neļauj secināt, ka ēšana jāpārtrauc. Jāvērtē pacienta vēlme, modrība, norīšanas spēja, slimības posms un aprūpes mērķis. Šādā brīdī rūpes nebeidzas. Mainās rūpju veids. Ģimene var pāriet no centieniem pabeigt porciju uz mutes kopšanu, maziem piedāvājumiem komfortam, drošu pozicionēšanu un mierīgu klātbūtni. Lēmums jāapspriež ar ārstniecības personu, jo apetītes mazināšanās, disfāgija un aspirācijas risks nav viens un tas pats. Mazāka apetīte vēl nenozīmē kaitējumu Smagas slimības laikā cilvēks bieži vēlas mazāk ēdiena. To var izraisīt nelabums, aizcietējums, sāpes, mutes sausums, zāļu iedarbība, nomāktība, apjukums ...