Jautājums 106 no 200: Kas ir aspirācijas risks? Aspirācijas risks ir viens no tiem medicīniskajiem terminiem, kas ģimenei sākumā var izklausīties svešs, bet ikdienā kļūst ļoti praktisks. Tas nav tikai “aizrīties ar kumosu”. Aspirācija nozīmē, ka ēdiens, šķidrums, siekalas vai kuņģa saturs var nonākt elpceļu virzienā, nevis droši aiziet uz barības vadu un kuņģi. Hospisa aprūpē šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo cilvēks var būt vājš, miegains, ar sausu muti, klepu, elpas trūkumu, apjukumu vai muskuļu spēka zudumu. Rīšana, kas agrāk bija automātiska, dzīves beigās var kļūt par sarežģītu darbu. Īsā atbilde Rīšanas traucējumi nozīmē, ka ēdiens, šķidrums vai siekalas var nonākt nepareizajā ceļā un izraisīt klepu, smakšanu vai aspirāciju. Dzīves beigās drošība bieži ir svarīgāka par ēdiena daudzumu. Palīdz mazas porcijas, piemērota poza, mutes kopšana un komandas izvērtējums. Kāpēc aspirācija var notikt? Normāli rīšana ir ļoti precīzs process. Cilvēks košļā, mēle virza kumosu, rīk...

Jautājums 120 no 200: Kā saprast, ka ēdināšana rada vairāk kaitējuma nekā labuma? Īsā atbilde: ēdināšana rada vairāk kaitējuma nekā labuma, ja tā vairs nedod pacientam baudu vai komfortu, bet izraisa klepu, aizrīšanos, elpas trūkumu, sāpes, sliktu dūšu, izteiktu nogurumu, paniku vai notiek pret cilvēka skaidri paustu nevēlēšanos. Šādā brīdī rūpes nav jāpārtrauc; jāmaina rūpju veids. Tomēr tas, ka cilvēks ēd maz, pats par sevi vēl nenozīmē, ka ēdināšana kaitē. Jāpārbauda ārstējami iemesli, pacienta vēlmes, norīšanas spēja un aprūpes mērķis. Pirmā pazīme ir pacienta reakcija Ja cilvēks spēj pateikt, ka nevēlas ēst, viņa atbilde ir jārespektē. Atteikums var būt īslaicīgs sliktas dūšas, sāpju vai mutes sausuma dēļ, tāpēc drīkst maigi pajautāt vēlāk. Taču “nē” nedrīkst pārvērst par pārrunām, kuru mērķis ir panākt vēl vienu karoti. Ja pacients nevar runāt, jāvēro, vai viņš novērš galvu, saspiež lūpas, izspļauj ēdienu, saspringst, kļūst nemierīgs vai aizmieg ēšanas laikā. Tās var...