Kā hospisa aprūpē risina garīgus jautājumus? Hospisa aprūpe ģimenēm

Gar?gs atbalsts hospisa apr?p? bez uzspie?anas un ar cie?u pret pacienta p?rliec?bu

Jautājums 17 no 200: Kā hospisa aprūpē risina garīgus jautājumus?

Dažreiz viens īss jautājums sevī nes lielu nogurumu. Aiz tā var būt bailes kļūdīties, vēlme pasargāt pacientu un vajadzība pēc skaidra, cilvēciski pasacīta skaidrojuma.

Īsā atbilde

Palīdz skaidrs plāns, mierīga klātbūtne un darbības, kas pielāgotas konkrētajai situācijai. Ģimenei nav jāzina visas atbildes uzreiz; tā drīkst jautāt un saņemt saprotamu skaidrojumu.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Dzīves noslēgumā cilvēkam var kļūt svarīgi jautājumi, kuri nav tikai medicīniski: piedošana, bailes, jēga, ticība, attiecības un miers.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā tas nozīmē vērot pacienta reakciju, nepārspīlēt ar darbībām un pierakstīt izmaiņas, kuras vēlāk var skaidri izstāstīt aprūpes komandai.

Ko ģimene var darīt praktiski?

  • piesaistīt kapelānu vai kopienas pārstāvi tikai tad, ja pacients vai ģimene to vēlas;
  • atļaut pacientam runāt simboliski, ja viņš tā izsaka savas bailes vai cerību;
  • sargāt klusumu, ja vārdu šajā brīdī ir par daudz.
  • jautāt pacientam, kas viņam dod mieru;
  • neuzspiest savus reliģiskos vai nereliģiskos uzskatus;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja pacients izjūt izteiktas bailes, vainas sajūtu, pamestību vai lūdz garīgu sarunu. Savlaicīga saruna palīdz ģimenei justies drošāk un ļauj ātrāk pielāgot aprūpi pacienta stāvoklim.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu pacientam uzspiest ticību, rituālus vai sarunas, kurām viņš nav gatavs. Tāpat nevajadzētu apklusināt jautājumus par bailēm, piedošanu vai dzīves jēgu, ja pacients pats vēlas par tiem runāt.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Pacientam var palīdzēt pazīstama balss, tīra un klusa telpa, saudzīgs pieskāriens, ja tas viņam ir patīkams, un sajūta, ka viņš joprojām tiek uzrunāts kā cilvēks, nevis kā aprūpes uzdevums.

Aprūpe dzīves noslēgumā nav sacensība ar ideālu. Tā ir pacietīga pielāgošanās cilvēkam, viņa spēkam, viņa robežām un ģimenes iespējām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai garīga aprūpe der tikai reliģioziem cilvēkiem?

Nē. Tā var būt arī saruna par jēgu, attiecībām, bailēm, piedošanu un mieru.

Vai drīkst piedāvāt garīgu sarunu?

Drīkst piedāvāt, bet nevajag uzspiest. Pacienta vēlmes un robežas ir svarīgākas par tuvinieku priekšstatiem.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Komentāri

Ierakstīt komentāru