Vai guļošam pacientam obligāti vajag speciālu gultu?

Ne vienmēr, bet regulējama gulta, piemērots matracis un droša piekļuve pacientam var būt ļoti svarīgi. To vajadzētu izvērtēt kopā ar aprūpes komandu.

Cik bieži jāmaina poza?

Pozas maiņa jāpielāgo pacienta stāvoklim, sāpēm, ādas riskam un vēlmēm. Ģimenei vajag lūgt māsai vai fizioterapeitam parādīt drošu paņēmienu.

Kad mājas vide kļūst nedroša?

Tā kļūst nedroša, ja pacientu nevar droši pacelt, pagriezt, nomazgāt vai novērot, ja simptomi mainās strauji vai aprūpētājs ir tik noguris, ka pats sāk kļūdīties.

Kā sagatavot mājas vidi guļošam pacientam?

Mājas vide guļošam pacientam Latvijā. Droša gultas zona, pozicionēšana, ādas kopšana, izgulējumu profilakse un tuvinieku atbalsts

Īsā atbilde

Mājas vide guļošam pacientam jāsagatavo tā, lai cilvēku varētu aprūpēt droši, mierīgi un ar cieņu. Ja ģimene jautā, kā sagatavot mājas vidi guļošam cilvēkam, atbilde sākas ar drošu piekļuvi gultai, ādas aizsardzību un skaidru palīdzības plānu. Svarīgākais nav perfekts remonts vai dārgs aprīkojums. Svarīgākais ir piekļuve gultai, droša pozas maiņa, higiēna, labs apgaismojums, sakārtoti kontakti un ģimene, kura zina, kad jālūdz palīdzība.

Sāciet ar ceļu līdz gultai

Guļoša pacienta aprūpē mājas telpa pēkšņi kļūst par aprūpes instrumentu. Ja ap gultu ir pārāk maz vietas, aprūpētājs sāk locīties, vilkt pacientu neērtā leņķī un riskē savainot gan sevi, gan pacientu. Tāpēc pirmais solis ir atbrīvot pieeju vismaz no vienas gultas puses, bet vēl labāk no abām pusēm, ja to atļauj telpa.

No ceļa līdz gultai jānoņem paklāji, vadi, nestabili galdiņi, lieki krēsli un priekšmeti, aiz kuriem var aizķerties. Naktī vajadzīgs viegli ieslēdzams apgaismojums. Pie gultas jābūt ūdenim, salvetēm, lūpu kopšanai, atkritumu maisiņam, zvaniņam vai telefonam, ja pacients to spēj izmantot. Tas izklausās vienkārši, bet tieši šīs mazās lietas bieži nosaka, vai nakts paiet mierīgāk.

Gultas zona

Gultai jābūt tādā augstumā, lai aprūpētājs var palīdzēt pacientam bez pārmērīgas muguras slodzes. Ja iespējams, jāapsver regulējama gulta, pretizgulējumu matracis, piemērots krēsls, pārceļamais galdiņš un palīglīdzekļi drošākai pārvietošanai. Taču aprīkojums pats par sevi vēl nenozīmē drošību. Ģimenei jāzina, kā to lietot.

Labs jautājums aprūpes komandai ir ļoti konkrēts. Lūdzu parādiet, kā viņu droši pagriezt. Lūdzu parādiet, kā mainīt palagu, ja cilvēks nevar piecelties. Lūdzu parādiet, kā palīdzēt apsēsties, ja tas vispār ir droši. Šāda apmācība ir daudz vērtīgāka nekā vispārīgs padoms būt uzmanīgiem.

Spiediena mazināšana un ādas aizsardzība

Guļošam pacientam āda var kļūt trausla. Spiediens, mitrums, berze, svīšana, urīna vai fēču nesaturēšana, nepietiekama ēšana, tūska un ļoti vājš vispārējais stāvoklis palielina izgulējumu risku. Tomēr dzīves noslēgumā jāatceras arī otra puse. Dažreiz pārāk bieža un sāpīga grozīšana var cilvēku vairāk mocīt nekā palīdzēt. Tāpēc pozas maiņas ritms jāpielāgo individuāli.

Praktiski tas nozīmē, ka jāvēro papēži, krusti, gūžas, lāpstiņas, elkoņi un vietas, kur ķermenis ilgstoši balstās pret virsmu. Jālieto spilveni un atbalsti tā, lai mazinātu spiedienu, bet nedrīkst radīt saspiestu, neērtu pozu. Ja āda kļūst apsārtusi, tumšāka, zilgana, silta, sāpīga vai mitra, labāk ātri sazināties ar māsu, nevis gaidīt, ka pāries pati.

Higiēna bez pazemojuma

Mazgāšana, autiņbiksīšu maiņa, mutes kopšana un intīmā aprūpe var būt ļoti jūtīgi brīži. Pacientam var būt kauns, sāpes vai bailes. Tāpēc pirms katras darbības vajag īsi paskaidrot, ko darīsiet, aizvērt durvis, piesegt ķermeni, atklāt tikai to vietu, kuru kopjat, un nesteigties. Cieņa nav papildu greznība. Tā ir aprūpes pamats.

Mitrums uz ādas jāmazina saudzīgi. Veļa jāmaina, tiklīdz tā kļūst slapja vai netīra. Ādu nevajag berzt. Ja ir brūce, izsitumi, asiņošana, nepatīkama smaka vai straujas ādas izmaiņas, jāiesaista māsa vai ārsts. Ģimenei nav jāuzmin, kas ir normāli un kas bīstami.

Droša pārvietošana

Guļošu pacientu nedrīkst vilkt aiz rokām, pleciem vai padusēm. Tas var radīt sāpes, ādas bojājumus un locītavu traumas. Ja cilvēks ir ļoti vājš, ja viņam ir metastāzes kaulos, lūzumu risks, stipras sāpes, elpas trūkums vai apjukums, pārvietošanas paņēmieni jāparāda profesionālim. Dažreiz drošākais risinājums ir nevis vairāk pārvietot, bet labāk pozicionēt.

Ja ģimenei vienai jāpagriež vai jāpaceļ cilvēks, bet nav skaidrs, kā to darīt, tā ir zīme, ka vajadzīga apmācība vai palīglīdzekļi. Aprūpētāja muguras trauma nav sīkums. Ja galvenais aprūpētājs sabrūk, pacienta aprūpe mājās arī kļūst apdraudēta.

Zāles, dokumenti un kontakti

Pie gultas vai citā skaidrā vietā jābūt aktuālam medikamentu sarakstam, ārstu un aprūpes komandas kontaktiem, pacienta dokumentiem, alerģiju informācijai un īsiem pierakstiem par stāvokļa izmaiņām. Zāles jāglabā droši, bērniem un apjukušam pacientam nepieejami. Ģimenei nevajag mainīt devas vai lietošanas biežumu bez ārstniecības personas norādījuma.

Ļoti palīdz vienkārša klade. Tajā var pierakstīt, kad bija sāpes, elpas trūkums, nemiers, slikta dūša, miegs, vēdera izeja, šķidruma uzņemšana, kritiens vai ādas izmaiņas. Šādi pieraksti palīdz ārstam un māsai saprast situāciju daudz labāk nekā atmiņas noguruma brīdī.

Nakts drošība

Naktī kļūdas notiek biežāk, jo visi ir noguruši. Vajag vienoties, kurš ceļas pie pacienta, kur atrodas gaisma, kur ir telefons, ko darīt, ja pacients mēģina celties, un kam zvanīt, ja parādās elpas trūkums, stipras sāpes vai apjukums. Ja aprūpētājs nav gulējis vairākas naktis pēc kārtas, tas pats par sevi ir riska signāls.

Dažreiz ģimene domā, ka mīlestība nozīmē izturēt visu klusumā. Patiesībā mīlestība bieži nozīmē laikus lūgt palīdzību, lai pacients netiktu aprūpēts steigā, dusmās vai pilnīgā izsīkumā.

Kad mājas vide vairs nav pietiekami droša

Mājas vide var kļūt nepietiekama, ja pacients bieži krīt, viņu nevar droši pagriezt vai nomazgāt, simptomi kļūst strauji, sāpes nav kontrolētas, parādās smags elpas trūkums, asiņošana, izteikts apjukums vai ģimene vairs nespēj nodrošināt nepārtrauktu klātbūtni. Tas nenozīmē, ka ģimene ir izgāzusies. Tas nozīmē, ka aprūpes plāns ir jāpārskata.

Labā hospisa aprūpē mājas vide nav pielūgsmes objekts. Ja mājās cilvēks cieš vairāk, nekā vajadzētu, tad jāmeklē cits risinājums. Mērķis nav par katru cenu palikt mājās. Mērķis ir palikt cilvēkam, ar iespējami mazākām ciešanām un iespējami lielāku cieņu.

Saistītie raksti Hospiss info

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai spilveni var aizstāt pretizgulējumu matraci?

Dažreiz spilveni palīdz labāk pozicionēt ķermeni, bet tie neaizstāj profesionālu riska izvērtējumu. Ja āda jau ir bojāta vai pacients ir ļoti nekustīgs, jārunā ar māsu vai ārstu par piemērotu virsmu.

Vai pacientu drīkst mazgāt vannas istabā?

Tas jāvērtē ļoti piesardzīgi. Ja cilvēks ir vājš, sāpīgs, apjucis vai grūti pārvietojams, vešana uz vannas istabu var būt bīstama. Drošāka var būt saudzīga mazgāšana gultā, ja to parāda aprūpes speciālists.

Ko darīt, ja ģimene vairs netiek galā?

Jāsazinās ar ārstniecības personu, aprūpes komandu vai sociālo dienestu un jāpasaka tieši, kas vairs nav iespējams. Nogurums, bailes un fiziska nespēja pacelt pacientu ir pietiekams iemesls lūgt palīdzību.

Avoti un tālāka lasīšana

Šis raksts ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas, fizioterapeita vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Konkrēti aprūpes paņēmieni jāpielāgo pacienta stāvoklim.

Meklēt šajā emuārā