Kā hospisa aprūpe atšķiras no parastās slimnīcas ārstēšanas? Hospisa aprūpe ģimenēm

Hospisa apr?pes at??ir?ba no slimn?cas ?rst??anas, komforts un paliat?vais atbalsts

Jautājums 2 no 200: Kā hospisa aprūpe atšķiras no parastās slimnīcas ārstēšanas?

Dzīves noslēgumā ne katra medicīniska iespēja automātiski nozīmē labāku aprūpi. Lēmumiem jābūt saudzīgiem, saprotamiem un balstītiem pacienta vajadzībās.

Īsā atbilde

Atšķirība ir aprūpes mērķī. Slimnīcas ārstēšana bieži ir vērsta uz izmeklēšanu un aktīvu slimības ārstēšanu, savukārt hospisa aprūpē galvenā uzmanība ir sāpju, elpas trūkuma, trauksmes un citu ciešanu mazināšanai.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Dzīves noslēgumā ģimene nereti baidās, ka mazāk procedūru nozīmē mazāk rūpju. Taču reizēm tieši rūpīgāka izvērtēšana pasargā pacientu no slodzes, kas vairs nedod viņam reālu ieguvumu. Svarīgākais jautājums ir: vai šī darbība palīdzēs konkrētajam cilvēkam justies labāk vai drošāk?

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā lēmumus palīdz pieņemt trīs jautājumi: ko šī darbība dos pacientam, kādu slodzi tā radīs un vai tā mainīs aprūpes plānu. Ja atbilde nav skaidra, ģimenei ir tiesības lūgt mierīgu skaidrojumu bez steigas.

Ko ģimene var darīt praktiski?

  • pirms lēmuma pajautāt, kā šī darbība palīdzēs tieši pacientam šodien;
  • salīdzināt iespējamo ieguvumu ar sāpēm, nogurumu un transportēšanas slodzi;
  • pierakstīt pacienta vēlmes, kamēr viņš tās var izteikt;
  • nepārtraukt medikamentus vai ārstēšanu pašiem bez saskaņošanas.
  • jautāt, kāds ir konkrētās darbības mērķis;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja ģimenei jāpieņem lēmums par procedūru, slimnīcu, medikamentu maiņu vai ārstēšanas robežām. Labāk pajautāt agrāk, kamēr situāciju vēl var mierīgi izskaidrot un sakārtot.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu piekrist izmeklējumam, procedūrai vai pārvešanai tikai tāpēc, ka ģimene jūtas vainīga vai nobijusies. Jānoskaidro, kāds ir konkrētais mērķis, kāds var būt ieguvums un kāda slodze pacientam.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Pacientam var palīdzēt pazīstama balss, tīra un klusa telpa, saudzīgs pieskāriens, ja tas viņam ir patīkams, un sajūta, ka viņš joprojām tiek uzrunāts kā cilvēks, nevis kā aprūpes uzdevums.

Aprūpe dzīves noslēgumā nav sacensība ar ideālu. Tā ir pacietīga pielāgošanās cilvēkam, viņa spēkam, viņa robežām un ģimenes iespējām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai atteikšanās no kādas procedūras nozīmē atteikšanos no aprūpes?

Nē. Komforta aprūpe, simptomu mazināšana un cieņpilns atbalsts turpinās arī tad, ja kāda invazīva darbība vairs nav pacienta interesēs.

Kā saprast, vai izmeklējums vēl ir vajadzīgs?

Jājautā, vai rezultāts mainīs aprūpes plānu un vai izmeklējuma slodze nav lielāka par iespējamo ieguvumu pacientam.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Kā palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā?

Attēls
Ilustratīvs vēsturisks attēls par aprūpes klātbūtni pie pacienta. Avots: Wikimedia Commons / Library of Congress, public domain . Palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā nenozīmē atrast vienu lielu pareizo rīcību. Parasti tā ir daudzu mazu, saudzīgu darbību summa. Cilvēkam var būt vajadzīgs miers, tīra mute, ērta poza, mazāk trokšņa, drošība, sāpju izvērtēšana, pazīstama balss un sajūta, ka viņš nav kļuvis par nastu. Kas parasti kļūst svarīgi? Svarīgākas kļūst pamatvajadzības: komforts, elpa, sāpes, āda, higiēna, mute, miegs, nemiers, privātums un ģimenes klātbūtne. Tuviniekiem bieži jāmaina domāšana no “kā panākt, lai viņš ēd un pieceļas” uz “kā palīdzēt viņam justies drošāk šajā stāvoklī”. Ikdienas palīdzības kontrolsaraksts Pajautāt vai novērot: vai cilvēkam ir sāpes, auksti, karsti, neērta poza vai bailes. Pārbaudīt muti un lūpas, īpaši ja cilvēks maz dzer vai elpo caur muti. Pagriezt vai pārvietot saudzīgi, paskaidrojot katru soli. Sargāt privātumu higiēnas la...
Read more »

Hospisa aprūpe Latvijā

Attēls
Bijusi hospisa aprūpes virsmāsa Tatjana Jirgensone: "Mirstošie pacienti ir ļoti dažādi" Šis ir stāsts par sociālā uzņēmuma “Hospiss Māja” bijušo virsmāsu Tatjanu Jirgensoni – profesionāli, kuras ikdienas darbs ir pieskarties dzīves vistrauslākajai robežai. Viņa palīdz cilvēkiem aiziet ar cieņu, ar mieru sirdī, nevis vientulībā un slimnīcas burzmā. Saruna ar viņu - žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā.  Bijusi “Hospiss Māja” virsmāsa Tatjana Jirgensone palīdz cilvēkiem “aiziet mājās”. Burtiskā un simboliskā nozīmē. Jautājums par nedziedināmi slimu cilvēku tiesībām uz cieņpilnām dzīves pēdējām dienām sabiedrībā aktualizēts jau vairākus gadus. Proti, runa ir par tiesībām un iespēju šiem pacientiem nomirt savās mājās, tuvinieku lokā, neciešot sāpes un saņemot hospisa aprūpi. Ja paliatīvā aprūpe var būt nepieciešama gadiem, tad hospisa aprūpe ir paliatīvās aprūpes beigu posms, un tās mērķis ir novērst vai samazināt slimības radītās sāpes un ciešanas, sniegt a...
Read more »

Kā notiek pirmais hospisa komandas apmeklējums?

Attēls
Ilustratīvs konsultāciju telpas attēls par sarunu ar speciālistu. Avots: Wikimedia Commons, brīvi izmantojams attēls . Pirmais hospisa vai paliatīvās aprūpes komandas apmeklējums ģimenei var šķist satraucošs. Tuvinieki nezina, ko jautās, ko skatīsies un vai viņus kāds vērtēs. Labs pirmais apmeklējums nav eksāmens. Tā ir iespēja saprast situāciju: pacienta vajadzības, ģimenes spēkus, drošības riskus un praktiskos soļus turpmākajām dienām. Kas parasti jānoskaidro? Aprūpes komanda var jautāt par diagnozi, simptomiem, zālēm, ēšanu, dzeršanu, pārvietošanos, ādu, miegu, elpošanu, sāpēm, nemieru un ģimenes iespējām. Tikpat svarīgi ir tas, ko ģimene pati vēlas saprast: kam zvanīt, ko darīt naktī, kā dot zāles, kā kopt ādu un kā pamanīt pārmaiņas. Ko sagatavot pirms apmeklējuma? Zāļu sarakstu ar lietošanas laikiem un pēdējām izmaiņām. Izrakstus, diagnozes informāciju un kontaktus, ja tie ir pieejami. Pierakstu par simptomiem pēdējās dienās: sāpes, elpa, ēšana, dzeršana, vēdera ...
Read more »