Termināls nemiers ir smags nemiers dzīves noslēguma posmā, kad cilvēks var grozīties, raukt segu, mēģināt celties, saukt kādu, atkārtot frāzes vai izskatīties nobijies. Tas nav vienkārši slikts raksturs un nav ģimenes vaina. Vispirms tas jāuztver kā ciešanu signāls, kuru vajag mierīgi aprakstīt un pārrunāt ar ārstu, māsu vai paliatīvās aprūpes komandu. Ģimenei nav jānosaka diagnoze. Tuvinieku svarīgākais darbs ir pamanīt, kas mainījies, kas cilvēkam palīdz un kas viņu pastiprināti satrauc. Termināls nemiers var būt saistīts ar delīriju, sāpēm, elpas trūkumu, pilnu urīnpūsli, aizcietējumu, zāļu blaknēm, infekciju, miega trūkumu, bailēm vai slimības ļoti strauju progresēšanu. Kā tas var izskatīties Dažreiz cilvēks kļūst kustīgs un nespēj atrast ērtu pozu. Viņš var ķerties pie palaga, vilkt nost apģērbu, mēģināt izkāpt no gultas, prasīt doties prom vai teikt, ka kaut kas nav kārtībā. Citreiz nemiers ir klusāks. Cilvēks skatās vienā punktā, atbild saraustīti, neatpazīst istabu, kļ...