Ziņas

Tiek rādīti ziņojumi ar iezīmi “tuvinieku atbalsts”

Hospisa virsmāsa. Profesija, iejūtība un komandas līderība

Attēls
Tatjana Jirgensone. Hospisa virsmāsas darbs savieno klīnisku atbildību, komandas vadību un cilvēcīgu klātbūtni. Krievu versija Старшая медсестра хосписа: профессия, чуткость и лидерство . Īsā atbilde Hospisa virsmāsa ir māsu darba klīniskā un organizatoriskā vadītāja hospisa vai paliatīvās aprūpes komandā. Viņas uzdevums ir palīdzēt nodrošināt, lai pacienta aprūpe būtu droša, saskaņota un cieņpilna, lai ģimene saņemtu saprotamu atbalstu un lai māsas sarežģītās situācijās nepaliktu vienas. Šajā profesijā nepietiek tikai ar spēju sastādīt grafiku vai pārzināt procedūras. Hospisa virsmāsai jāprot savienot klīniskas zināšanas, ētisku spriestspēju, skaidru saziņu, komandas vadību un iejūtību. Viņa palīdz komandai ieraudzīt ne vien simptomu, bet cilvēku, kuram šis simptoms ir jāpiedzīvo. Latvijā virsmāsa ir atpazīstama profesija, tomēr apzīmējums hospisa virsmāsa nav vienāds amata apraksts visās organizācijās. Pienākumu robežas var atšķirties. Kopīgais kodols ir atbildība ...

Vai normāli just atvieglojumu pēc pacienta nāves? Hospisa aprūpe ģimenēm

Attēls
Krievu versija Нормально ли чувствовать облегчение после смерти близкого? . Īsā atbilde Jā, pēc pacienta nāves ir normāli just atvieglojumu. Tas nenozīmē, ka cilvēks bija nemīlēts. Tas bieži nozīmē, ka beigusies ilga spriedze, nakts dežūras, bailes, sāpes, elpas trūkums, bezspēcība un skatīšanās, kā tuvinieks cieš. Atvieglojums var nākt kopā ar skumjām, vainu, tukšumu un mīlestību. Cilvēka jūtas pēc hospisa aprūpes reti ir vienkāršas. Tās var būt pretrunīgas un tomēr pilnīgi cilvēcīgas. Kāpēc atvieglojums rodas Hospisa aprūpe ģimenei bieži nozīmē ilgstošu dzīvi spriedzē. Tuvinieki klausās elpu, vēro sāpes, gaida ārsta zvanu, baidās kļūdīties ar zālēm, neguļ naktīs un mēģina būt mierīgi, lai gan paši ir izsmelti. Kad cilvēks nomirst, ķermenis reizēm pirmo reizi pēc ilga laika atslābst. Šis atslābums var izskatīties pēc atvieglojuma. Tas nenozīmē prieku par nāvi. Tas nozīmē, ka beidzies ciešanu posms. Dažreiz ģimene sajūt, ka pacientam vairs nesāp, ka vairs nav jācīnās ar ...

Kā iesaistīt citus ģimenes locekļus? Hospisa aprūpe ģimenēm

Attēls
Krievu versija Как вовлечь других членов семьи в уход за близким? . Īsā atbilde Citus ģimenes locekļus hospisa aprūpē vislabāk iesaistīt ar konkrētiem, maziem un saprotamiem uzdevumiem. Nevis sakot, ka vajag palīdzēt vairāk, bet pasakot, ko tieši vajag izdarīt šodien, rīt vai nedēļas nogalē. Dažs cilvēks var palikt pie pacienta divas stundas. Cits var atvest pārtiku. Vēl kāds var sazināties ar ārstu, sakārtot dokumentus, pieskatīt bērnus, pagatavot ēdienu vai vienkārši piezvanīt galvenajam aprūpētājam un pajautāt, kas šobrīd ir vissteidzamākais. Iesaistīšana sākas ar skaidrību. Kāpēc ģimene bieži paliek uz viena cilvēka pleciem Hospisa aprūpē mājās bieži izveidojas viens galvenais aprūpētājs. Parasti tas ir cilvēks, kurš dzīvo tuvāk, ir emocionāli visvairāk iesaistīts vai vienkārši pirmais uzņēmās rūpes. Sākumā tas šķiet dabiski. Vēlāk šis cilvēks sāk nest gandrīz visu. Pārējie radinieki ne vienmēr ir vienaldzīgi. Dažreiz viņi baidās. Dažreiz nezina, kā pareizi palīdzēt....

Kā zināt, kad zvanīt hospisa komandai? Hospisa aprūpe ģimenēm

Attēls
Krievu versija Raksts krievu valodā par to, kad zvanīt hospisa komandai . Īsā atbilde Lai zinātu, kad zvanīt hospisa komandai, vērojiet pārmaiņas un negaidiet, līdz situācija kļūst nepanesama. Hospisa vai paliatīvās aprūpes komandai jāzvana, ja parādās jauns simptoms, esošs simptoms kļūst stiprāks, nozīmētais plāns vairs nepalīdz vai ģimene vairs nespēj droši turpināt aprūpi. Nav jāgaida nākamā plānotā vizīte un nav jābūt pilnīgi pārliecinātam par situācijas nopietnību. Komanda palīdz izvērtēt, ko var darīt mājās, vai vajadzīga papildu vizīte, zāļu plāna pārskatīšana vai cita aprūpes vieta. Dzīvību apdraudošā situācijā jārīkojas saskaņā ar pacienta iepriekš saskaņoto plānu un Latvijā jāzvana 113, ja nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Kontakti jāsagatavo pirms krīzes Pie pacienta gultas vai telefonā glabājiet komandas dienas kontaktu, ārpusdarba laika numuru, rezerves kontaktu un skaidru norādi, kā rīkoties naktī. Latvijā nav viena universāla hospisa numura, tā...

Ko darīt, ja ģimene jūtas vainīga, ka pacients neēd? Hospisa aprūpe ģimenēm

Attēls
Jautājums 102 no 200. Ko darīt, ja ģimene jūtas vainīga, ka pacients neēd? Ja hospisa pacients vairs neēd, ģimenei ļoti bieži parādās vainas sajūta. Tā var skanēt kā klusa doma ar jautājumiem par to, vai mēs pietiekami cenšamies, vai vajadzēja pagatavot kaut ko citu un vai viņš nomirs tāpēc, ka mēs viņu nepabarojām. Šīs domas ir smagas, un tās nav retas. Ēdiens ģimenē nozīmē rūpes. Mēs barojam bērnus, cienājam viesus, nesam zupu slimam cilvēkam, svinam pie galda. Tāpēc brīdī, kad ēdiens vairs nepalīdz tā, kā agrāk, ģimenei šķiet, ka no rokām tiek izņemts pats saprotamākais rūpju veids. Bet hospisa aprūpē rūpes nebeidzas, ja beidzas ēšana. Krievu versija Raksts krievu valodā par vainas sajūtu, ja pacients vairs neēd . Īsā atbilde Ģimenei nav jāuzņemas vaina par to, ka pacients dzīves beigās neēd. Samazināta apetīte un nespēja ēst bieži ir slimības gaitas daļa. Ģimene var palīdzēt, piedāvājot mazus kumosus vai malkus tikai tad, ja pacients to vēlas un spēj droši norīt, r...

Kā ģimenei nepārprast īslaicīgu uzlabošanos? Hospisa aprūpe ģimenēm

Attēls
Krievu versija Как семье не принять временное улучшение за выздоровление? . Īsā atbilde Īslaicīga uzlabošanās dzīves beigās var būt īsts un ļoti nozīmīgs brīdis, bet tā ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks sāk atveseļoties. Dažreiz pacients pēkšņi kļūst skaidrāks, runīgāks, grib satikt tuviniekus, padzerties, kaut ko pateikt vai uz īsu laiku šķiet vairāk kā pats. Ģimenei šo brīdi vajag uztvert saudzīgi. Tas var būt dāvana sarunai, mieram un tuvumam, bet ne iemesls atcelt aprūpes plānu, pārtraukt sāpju kontroli vai sākt nogurdinošas aktivitātes. Visdrošāk ir priecāties par skaidrības brīdi un vienlaikus saglabāt realitātes sajūtu. Kas īsti var notikt Starptautiskajā literatūrā šādu parādību bieži apraksta ar jēdzieniem terminal lucidity, rally vai surge. Latviski to var saukt par īslaicīgu skaidrības, enerģijas vai klātbūtnes atgriešanos. Tas var ilgt dažas minūtes, stundas vai reizēm ilgāk, tomēr tas nav prognozējams un nav droša izveseļošanās pazīme. Pacients var atvērt acis, atpaz...