Jautājums 115 no 200: Kā runāt ar ģimeni, kas uzstāj uz barošanu? Ģimenei ēdiens gandrīz vienmēr nozīmē rūpes. Tāpēc brīdī, kad smagi slims cilvēks sāk ēst ļoti maz vai atsakās no ēdiena, tuviniekiem var rasties bailes, ka viņi viņu pamet, neglābj vai pat “ļauj nomirt badā”. Strīds par karoti zupas bieži patiesībā ir strīds ar bezspēcības sajūtu. Īsā atbilde Ar ģimeni jārunā mierīgi, nevainojot un nesakot tikai “nedrīkst barot”. Vispirms jāatzīst viņu vēlme palīdzēt, tad konkrēti jāizskaidro, kāpēc pacients ēd mazāk, ko viņš pats vēlas, kādi ir aizrīšanās un ciešanu riski un ko ģimene var darīt komforta labā. Ja domstarpības turpinās, sarunu jāvada ārstam vai māsai kopā ar ģimeni. Sāciet ar jautājumu, nevis aizliegumu Palīdz pajautāt: “No kā jūs visvairāk baidāties, ja viņš neēd?” Atbilde var būt bailes no bada, vainas sajūta, reliģiska pārliecība vai solījums pacientam. Tikai pēc tam var saprotami skaidrot medicīnisko situāciju. Frāze “Es redzu, cik ļoti jūs gribat palīdzēt...