Īsā atbilde Nelabums, vemšana un grabējoša elpošana dzīves beigās ir simptomi, kas ģimenei var izskatīties biedējoši. Tie jāuztver nopietni, bet ne vienmēr tie nozīmē, ka pacients smok vai ka viņam noteikti jāved uz slimnīcu. Svarīgākais ir novērtēt komfortu, sāpes, elpu, spēju norīt, apziņu un sazināties ar aprūpes komandu, ja simptomi ir jauni, mokoši vai strauji mainās. Kāpēc rodas nelabums Dzīves beigās nelabumam var būt vairāki iemesli vienlaikus. To var pastiprināt aizcietējums, zāles, sāpes, trauksme, kuņģa darbības palēnināšanās, audzējs, nieru vai aknu darbības pasliktināšanās un vielmaiņas pārmaiņas. Tāpēc ģimenei palīdz nevis minēšana, bet konkrēti novērojumi. Jāpieraksta, kad nelabums sākās, vai bija vemšana, vai ir vēdera pūšanās, aizcietējums, jaunas zāles, sāpes vai nepatīkamas smakas telpā. Šāda informācija ārstam vai māsai ļauj ātrāk saprast, kādu palīdzību izvērtēt. Ko ģimene var darīt nelabuma laikā Piedāvāt ļoti mazus malkus tikai tad, ja pacients vē...

Tūska, smagums kājās, šķidruma uzkrāšanās un elpas trūkums ģimenei var izskatīties ļoti biedējoši. Bieži rodas jautājums: vai vajag zāles, kas izvada šķidrumu? Diurētiķi var palīdzēt noteiktās situācijās, bet dzīves noslēgumā tos vienmēr jāvērtē uzmanīgi. Svarīgs nav tikai šķidruma daudzums, bet arī nieru darbība, asinsspiediens, slāpes, urinēšanas iespējas, nogurums un pacienta kopējais komforts. Ko tūska var nozīmēt smagas slimības laikā? Tūska var būt saistīta ar sirds, nieru, aknu darbību, audzēja ietekmi, ilgstošu nekustīgumu, zemu olbaltumvielu līmeni vai medikamentiem. Tāpēc vienkāršs secinājums “vajag vairāk diurētiķa” var būt nedrošs. Dažreiz šķidruma mazināšana var atvieglot elpu vai samazināt smaguma sajūtu. Citreiz tā var pastiprināt slāpes, vājumu, reiboni vai apjukumu. Tāpēc lēmums ir individuāls. Ko ģimene var pierakstīt ārstam? Kur ir tūska: pēdās, potītēs, kājās, vēderā, rokās vai sejā. Vai tūska mainās dienas laikā un vai tā pēkšņi palielinās. Vai ir e...

Īsā atbilde Morfīns hospisa aprūpē visbiežāk tiek lietots stipru sāpju un smaga elpas trūkuma mazināšanai. Pareizi nozīmēts un uzraudzīts morfīns nav atteikšanās no cilvēka un nav paredzēts nāves paātrināšanai. Galvenais ir pacienta komforts, regulāra izvērtēšana un skaidra saziņa ar ģimeni. Morfīna vārds ģimenēs bieži ienāk ar bailēm. Tuvinieki var domāt, ka tas nozīmē pašu pēdējo brīdi, ka cilvēks tiks pārmērīgi iemidzināts vai ka zāles saīsinās dzīvi. Par morfīnu jāraksta un jārunā ļoti atbildīgi. Tas nav ģimenes pašrocīgs lēmums un nav universāls risinājums visiem. Paliatīvajā aprūpē ārstniecības persona to var izvērtēt sāpju vai izteikta elpas trūkuma mazināšanai, atkarībā no pacienta stāvokļa. Kāpēc morfīnu var apsvērt hospisa aprūpē? Smagas slimības laikā sāpes un elpas trūkums var kļūt ļoti nogurdinoši. Ja vieglāki līdzekļi nav pietiekami vai pacients vairs nevar lietot zāles ierastā veidā, aprūpes komanda izvērtē citas iespējas. Morfīna mērķis paliatīvā aprūpē ...

Elpas trūkums ir viens no simptomiem, kas visvairāk biedē gan pacientu, gan ģimeni. Tuvinieki redz, ka cilvēks elpo citādi, un pašiem kļūst grūti saglabāt mieru. Paliatīvajā aprūpē elpas trūkumu uztver nopietni. To var ietekmēt slimība, šķidrums, infekcija, trauksme, sāpes, poza vai nogurums. Ģimenes uzdevums nav noteikt cēloni, bet pamanīt pārmaiņas un laikus iesaistīt speciālistus. Kā elpas trūkums var izskatīties? Cilvēks var elpot ātrāk, seklāk, ar pauzēm vai skaņām. Viņš var gribēt sēdēt augstāk, atvērt logu, turēt roku pie krūtīm vai kļūt nemierīgs. Svarīgi atcerēties, ka skābekļa skaitļi un cilvēka sajūta ne vienmēr sakrīt. Dažreiz cilvēks jūtas ļoti slikti arī tad, ja ārēji viss šķiet mierīgāk, un otrādi. Ko var darīt uzreiz? Palīdzēt ieņemt ērtāku pozu: bieži vieglāk ir pussēdus vai sāniski, bet jāskatās, kas konkrētajam cilvēkam ir labāk. Atbrīvot krūškurvi no cieša apģērba un sakārtot spilvenus tā, lai pleci nav saspiesti. Runāt īsi, mierīgi un lēni. Ja pacie...

Sāpes smagas slimības laikā nav jāiztur klusējot. Tās var atņemt miegu, spēku, pacietību un spēju būt kopā ar tuviniekiem. Hospisa un paliatīvā aprūpe nesola izārstēšanu, bet tā ļoti nopietni uztver simptomu mazināšanu. Lai palīdzība būtu drošāka, ģimenei jāmācās novērot sāpes konkrēti, nevis vispārīgi. Kā pamanīt sāpes, ja cilvēks runā maz? Par sāpēm var liecināt grimase, saspringti pleci, vaidi, atteikšanās kustēties, nemiers, paātrināta elpošana, svīšana vai pēkšņa noslēgšanās. Cilvēks var arī noliegt sāpes, jo negrib apgrūtināt ģimeni. Tāpēc svarīgi jautāt maigi un konkrēti: vai sāp tagad, kur sāp, kas pastiprina, kas atvieglo. Kā sagatavot noderīgu informāciju speciālistam? Pierakstīt sāpju vietu un raksturu: dur, spiež, dedzina, velk, krampjveidīgi vai sāp pie kustības. Atzīmēt laiku: kad sāpes sākas, cik ilgi turpinās, vai pamodina naktī. Vērot, vai sāpes pastiprinās aprūpes laikā: pagriežot, mazgājot, pārģērbjot vai pārvietojot. Pajautāt pacientam, ja iespējams...