Ko darīt, ja pacients vairāk guļ? Hospisa aprūpe ģimenēm
Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās
Ko darīt, ja pacients vairāk guļ
Īsā atbilde
Ja hospisa pacients dzīves beigās vairāk guļ, tas bieži ir dabiska slimības progresēšanas pazīme. Ķermenim paliek mazāk spēka, sarunas un kustības prasa vairāk enerģijas, un cilvēks var būt nomodā tikai īsus brīžus. Tas pats par sevi nenozīmē, ka ģimene kaut ko dara nepareizi.
Tomēr pēkšņa, neparasta miegainība var būt arī simptoms, par kuru jāziņo ārstam vai māsai. Īpaši tad, ja tā sākas strauji, kopā ar jaunu apjukumu, elpas trūkumu, stiprām sāpēm, drudzi, kritienu, jaunu zāļu sākšanu vai nespēju pamodināt pacientu tā, kā iepriekš bija iespējams.
Kāpēc cilvēks dzīves beigās guļ vairāk
Smagas slimības beigās ķermenis taupa spēku. Tas vairs nevar uzturēt iepriekšējo nomoda, kustību un sarunu ritmu. Pat īsa saruna, mazgāšana vai pārsēdināšana var prasīt tik daudz enerģijas, ka pēc tam cilvēks ilgi guļ.
Šī miegainība bieži nav slinkums, atteikšanās no ģimenes vai cīņas zaudēšana. Tā ir ķermeņa pielāgošanās ļoti ierobežotiem spēkiem. Ģimenei tas var sāpēt, jo šķiet, ka cilvēks attālinās. Tomēr bieži viņš vienkārši vairs nespēj būt nomodā tik ilgi kā agrāk.
Ko ģimenei darīt pirmajā brīdī
Pirmais solis ir nekratīt, nebakstīt un nemēģināt par katru cenu uzturēt cilvēku nomodā. Var mierīgi pateikt, kas ir telpā, pieskarties rokai, sakārtot segu, pārbaudīt pozu un ļaut atpūsties. Ja cilvēks uz brīdi atver acis, labāk runāt īsi un maigi.
Dažreiz ģimene grib paspēt vēl vienu sarunu. Tas ir saprotami. Tomēr pacientam var būt pārāk maz spēka. Klātbūtne ne vienmēr nozīmē daudz vārdu. Reizēm pietiek sēdēt blakus, turēt roku un runāt normālā balsī, it kā viņš joprojām dzirdētu.
Noder arī mierīgs novērojums. Kad cilvēks pamostas. Vai viņš pazīst tuviniekus. Vai elpa ir mierīga. Vai seja izskatās saspringta. Šādas detaļas palīdz aprūpes komandai saprast, vai miegs ir gaidāma slimības gaitas daļa vai jauna pārmaiņa.
Vai cilvēks dzird, ja guļ
Daudzi avoti par dzīves noslēgumu iesaka pieņemt, ka cilvēks var dzirdēt arī tad, ja neatbild. Nevajag runāt par viņu tā, it kā viņa nebūtu klāt. Labāk runāt mierīgi, īsi un cieņpilni. Var pateikt, ka ģimene ir blakus, ka viņš nav viens un ka viņam nav jācenšas atbildēt.
Ja telpā ir spriedze, strīdi vai skaļas sarunas, pacientam tas var traucēt arī tad, ja viņš neizskatās nomodā. Mierīga vide ir daļa no aprūpes. Tā nav pasīva gaidīšana. Tā ir ļoti praktiska palīdzība cilvēkam, kuram vairs nav daudz spēka.
Kad miegainība var būt satraucoša
Jāsazinās ar ārstu vai māsu, ja miegainība parādās ļoti strauji, ja cilvēks iepriekš bija samērā možs, bet pēkšņi vairs nav pamodināms, ja ir jauns apjukums, drudzis, stipras sāpes, elpas trūkums, krampji, kritiens vai aizdomas par zāļu blaknēm.
Jāziņo arī tad, ja miegainība sākas pēc jaunu zāļu ieviešanas vai devas maiņas. Dzīves beigās zāles bieži ir vajadzīgas, bet plānam jābūt līdzsvarotam. Mērķis nav atstāt cilvēku ciešanās, bet arī neignorēt situāciju, kur zāļu iedarbība var būt pārāk spēcīga.
Kā pielāgot aprūpi
Ja pacients vairāk guļ, aprūpi vajag plānot īsākos un saudzīgākos brīžos. Mazgāšanu, mutes kopšanu, pozas maiņu un zāles labāk saskaņot ar brīžiem, kad cilvēks ir kaut nedaudz modrāks, ja tas ir iespējams un droši.
Nav vajadzīgs pārvērst katru pamošanās brīdi par jautājumu un procedūru rindu. Cilvēkam var būt svarīgi vienkārši padzerties, samitrināt muti, paskatīties uz tuvinieku vai atkal aizmigt. Aprūpes kvalitāti nosaka nevis darīto darbību skaits, bet tas, vai cilvēkam kļūst mierīgāk.
Ēšana un dzeršana
Kad cilvēks vairāk guļ, viņš bieži arī mazāk ēd un dzer. Ģimenei tas ir viens no grūtākajiem brīžiem, jo rodas sajūta, ka cilvēks tiek atstāts bez palīdzības. Taču dzīves beigās organisms bieži vairs nespēj izmantot ēdienu un šķidrumu tāpat kā agrāk.
Ja cilvēks ir nomodā un spēj droši norīt, var piedāvāt mazus malkus vai mitrināt muti. Ja viņš guļ dziļi vai norīšana ir nedroša, nevajag dot dzert ar varu. Šķidrums var aizrīties un radīt lielāku risku. Par norīšanas drošību jārunā ar aprūpes komandu.
Zāļu plāns un miegs
Dažas zāles var padarīt cilvēku miegaināku. Tas var būt pieņemami, ja zāles mazina sāpes, elpas trūkumu vai smagu nemieru. Tomēr ģimenei jāzina, kādu miegainību sagaidīt un kādas pazīmes nozīmē, ka jāzvana speciālistam.
Nevajag pašiem pārtraukt pretsāpju vai nomierinošas zāles tikai tāpēc, ka cilvēks vairāk guļ. Pēkšņa pārtraukšana var pastiprināt ciešanas. Pareizais ceļš ir pierakstīt, kad zāles dotas, kas mainījies un kā pacients izskatās, un tad sazināties ar ārstu vai māsu.
Kā saglabāt saikni
Ģimene var turpināt būt blakus arī tad, ja sarunas kļūst īsas. Var lasīt mierīgu tekstu, ieslēgt pazīstamu mūziku, turēt roku, pateikt vienkāršus vārdus, sakārtot spilvenu, samitrināt lūpas un ļaut klusumam nebūt tukšam.
Svarīgi neradīt pacientam sajūtu, ka viņam jāmostas, lai mierinātu citus. Dzīves beigās tuvinieku sāpes ir lielas, bet pacientam bieži vairs nav spēka tās nest. Labāk ļaut viņam atpūsties un pašiem meklēt atbalstu pie citiem ģimenes locekļiem vai speciālistiem.
Latvijas konteksts
Latvijā ģimenei jāzina, kam zvanīt, ja miegainība mainās. Ja iesaistīta paliatīvās aprūpes mobilā komanda, jāprasa skaidrs plāns par zālēm, norīšanu, mutes kopšanu, pozas maiņu un pazīmēm, kas nozīmē steidzamu rīcību.
Ja pacients ir mājās, tuviniekiem nevajag palikt vieniem ar jautājumu, vai šis ir normāli. Labāk pajautāt agrāk, nekā vairākas stundas vai dienas dzīvot bailēs. Skaidrojums bieži palīdz ģimenei kļūt mierīgākai un pacientam saņemt saudzīgāku aprūpi.
Kopsavilkums
Ja pacients vairāk guļ, bieži tas ir daļa no dzīves noslēguma procesa. Ģimenei nav jāmodina viņš katrai sarunai un nav jāuzskata miegs par pamešanu. Miegs var būt veids, kā ķermenis taupa spēku.
Vienlaikus pēkšņas izmaiņas jāuztver nopietni. Ja miegainība ir strauja, neparasta vai kopā ar citiem simptomiem, jāsazinās ar aprūpes komandu. Labākā rīcība ir mierīga klātbūtne, īsi novērojumi un skaidrs profesionāls plāns.
Biežākie jautājumi
Vai tas ir normāli, ka hospisa pacients vairāk guļ
Bieži jā. Dzīves beigās ķermenim paliek mazāk spēka, un cilvēks var gulēt vairāk nekā iepriekš.
Vai pacients dzird, ja neatbild
Iespējams. Labāk runāt normālā, mierīgā balsī un pieņemt, ka cieņpilna saruna joprojām ir svarīga.
Vai pacientu vajag modināt ēšanai
Ne vienmēr. Ja cilvēks guļ dziļi vai nevar droši norīt, ēšana vai dzeršana ar varu var būt bīstama.
Kad miegainība ir bīstama
Jāzvana speciālistam, ja miegainība sākas pēkšņi, kopā ar apjukumu, elpas trūkumu, drudzi, stiprām sāpēm, kritienu vai zāļu maiņu.
Ko ģimene var darīt, ja pacients guļ gandrīz visu laiku
Var būt blakus, runāt mierīgi, turēt roku, kopt muti, sargāt ērtu pozu un sazināties ar aprūpes komandu, ja ir šaubas.
Saistītie raksti
- Vai pacients dzird, ja šķiet, ka viņš guļ vai nereaģē
- Vai drīkst pacientu modināt ēšanai vai zālēm
- Kā rīkoties, ja pacients atsakās ēst
- Galvenais raksts par hospisa aprūpi Latvijā
Avoti un tālāka lasīšana
- Hospice UK par miegainību un pēdējām dzīves dienām
- NHS par miegainību pēdējās stundās un dienās
- NHS par dzīves beigu aprūpes sākumu un atbalstu
- Marie Curie par miegu un dzīves noslēguma posmiem
- Marie Curie profesionāļiem par miegainību un miršanas pazīmēm
- Marie Curie par pēdējām dzīves nedēļām un spēka zudumu
- National Cancer Institute par miegainību vēža pacienta pēdējās dienās
- National Cancer Institute profesionāļiem par pēdējām dzīves dienām
- Memorial Sloan Kettering par nogurumu un dzīves noslēgumu
- Canadian Virtual Hospice par pēdējām nedēļām un dienām
- Hospice Foundation par miegainību un pazīmēm pirms nāves
- Cancer Research UK par pēdējām dienām un miegainību
- Canadian Cancer Society par pazīmēm, ka nāve ir tuvu
- MyHealth Alberta par pēdējām dienām un spēka zudumu
- Better Health par miršanas procesu un miegainību
- Pētījums par klīniskām pazīmēm dzīves beigās
- NICE par mirstoša pieaugušā aprūpi pēdējās dienās
- NVD par paliatīvo aprūpi Latvijā
- Likumi par paliatīvās aprūpes noteikumiem
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
