Vai drīkst runāt ar pacientu par nāvi? Hospisa aprūpe ģimenēm

Saudzīga saruna par nāvi hospisa aprūpē, ja pacients vēlas par to runāt

Jautājums 58 no 200: Vai drīkst runāt ar pacientu par nāvi?

Ģimene pie pacienta gultas nereti dzīvo starp cerību, nogurumu un atbildību. Tieši tāpēc šāda tēma ir jāizskaidro skaidri, saudzīgi un bez lieka spiediena.

Īsā atbilde

Atbilde jāvērtē pēc pacienta stāvokļa, drošības un viņa vēlmēm. Dažās situācijās pietiek ar vienkāršu atbalstu, citās nepieciešams ārstniecības personas izvērtējums.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Cieņa dzīves noslēgumā nav svinīgs vārds, bet praktiska rīcība: pajautāt, paskaidrot, nosegt, pagaidīt un nepārrunāt cilvēku tā, it kā viņš telpā nebūtu. Šādas mazas darbības palīdz saglabāt cilvēka pašcieņu arī tad, kad viņš kļūst ļoti atkarīgs no citu palīdzības.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā cieņu var sargāt ļoti konkrēti: aizvērt durvis, nosegt ķermeni, uzrunāt pacientu vārdā, nepārrunāt viņu trešajā personā un dot mazas izvēles. Pat tad, ja medicīniski iespēju ir maz, cilvēciskas izvēles joprojām ir nozīmīgas.

Ko ģimene var darīt praktiski?

  • pirms aprūpes darbības īsi paskaidrot, kas notiks, un pajautāt piekrišanu;
  • saglabāt pacienta vēlmes par aprūpes vietu, klātbūtni un privātumu;
  • nepalikt vieniem ar bailēm, ja situācija kļūst neskaidra.
  • pierakstīt jautājumus ārstam vai māsai, lai saruna nekļūtu saraustīta;
  • noskaidrot, kuri simptomi jāvēro katru dienu;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja simptomi kļūst izteiktāki, pacienta stāvoklis mainās vai ģimenei nav skaidrs, kā rīkoties. Labāk pajautāt agrāk, kamēr situāciju vēl var mierīgi izskaidrot un sakārtot.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu palikt vieniem ar neskaidriem jautājumiem vai pieņemt lielus aprūpes lēmumus tikai pēc minējumiem. Ja situācija mainās, drošāk ir pierakstīt novērojumus un lūgt ārstniecības personas vai aprūpes komandas izvērtējumu.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Dažreiz vispalīdzošākā ir vienkārša klātbūtne bez steigas. Ne katrs brīdis jāaizpilda ar padomiem; reizēm pietiek ar drošu balsi un cieņpilnu klusumu.

Ģimenei nav jābūt nevainojamai. Pietiek būt uzmanīgai, jautāt palīdzību un pakāpeniski saprast, kas konkrētajam pacientam dod vairāk drošības un miera.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai hospisa aprūpe nozīmē, ka cilvēks ir pamests?

Nē. Hospisa aprūpe nozīmē aktīvu atbalstu komfortam, cieņas saglabāšanai un ģimenei.

Ko darīt, ja ģimene nav pārliecināta par nākamo soli?

Jāpieraksta konkrēti novērojumi un jāsazinās ar aprūpes komandu. Skaidri formulēts jautājums palīdz saņemt skaidrāku atbildi.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Komentāri

Ierakstīt komentāru