Jautājums ģimenei Vai apjukums dzīves beigās vienmēr ir normāls? Īsā atbilde Apjukums dzīves beigās ir biežs, bet to nevajag automātiski uzskatīt par nekaitīgu. Smagas slimības pēdējā posmā cilvēks var kļūt miegaināks, mazāk orientēties laikā, runāt saraustīti vai redzēt lietas citādi nekā iepriekš. Daļa no tā var būt saistīta ar slimības progresēšanu. Tomēr pēkšņs vai strauji pieaugošs apjukums var būt delīrija pazīme. Tas var būt saistīts ar sāpēm, infekciju, elpas trūkumu, urīna aizturi, aizcietējumu, zāļu ietekmi, dehidratāciju vai orgānu darbības pasliktināšanos. Tāpēc ģimenei jāvēro izmaiņas un jāzina, kad jāsazinās ar ārstu vai māsu. Ko ģimene parasti pamana Apjukums var sākties ļoti klusi. Cilvēks jautā vienu un to pašu, neatceras, kur atrodas, sajauc dienu ar nakti, kļūst aizdomīgs vai saka, ka istabā ir cilvēki, kuru tur nav. Reizēm viņš izskatās mierīgs, bet vārdi kļūst neskaidri. Citreiz viņš kļūst nemierīgs, mēģina celties un nevar saprast, kāpēc ģimen...