Jautājums 115 no 200 Kā runāt ar ģimeni, kas uzstāj uz barošanu, ja pacients dzīves beigās ēd arvien mazāk vai vairs negrib ēst. Īsā atbilde Ar ģimeni jārunā nevis kā ar cilvēkiem, kuri dara kaut ko nepareizi, bet kā ar cilvēkiem, kuri baidās pazaudēt pēdējo iespēju rūpēties. Ēdiens ģimenei bieži nozīmē mīlestību, pienākumu un cerību. Tāpēc vārdi nebarojiet vai vairs nevajag ēst var izklausīties nežēlīgi, pat ja medicīniski tie ir pamatoti. Labāka saruna sākas ar atzīšanu, ka tuvinieki grib palīdzēt. Pēc tam var mierīgi skaidrot, ka dzīves beigās ķermenis bieži vairs nespēj izmantot ēdienu tāpat kā agrāk. Mērķis nav atņemt ēdienu. Mērķis ir dot tikai tik daudz, cik pacients vēlas un var droši panest, vienlaikus saglabājot mutes mitrināšanu, cieņu un klātbūtni. Kāpēc ēdiens ģimenei ir tik jūtīga tēma Tuviniekiem ēdiens reti ir tikai kalorijas. Tā ir zupa, karote, bērnības atmiņa, mājas smarža un sajūta, ka vēl var kaut ko izdarīt. Kad pacients atsakās no ēdiena, ģimene bieži to ...