Jautājums ģimenei Vai guļošam pacientam vajag speciālu matraci? Īsā atbilde Speciāls matracis var būt ļoti vajadzīgs, ja pacients daudz guļ, pats nepagriežas, viņam ir trausla āda, sāpes, slikta asinsrite, svīšana, urīna nesaturēšana vai jau bijuši ādas bojājumi. Šāds matracis var mazināt spiedienu un palīdzēt sadalīt ķermeņa svaru saudzīgāk. Tomēr matracis viens pats nepasargā no izgulējumiem. Tas neaizstāj ādas vērošanu, pozicionēšanu, mitruma kontroli, uztura izvērtēšanu, sāpju mazināšanu un profesionālu aprūpes plānu. Labs matracis ir palīgs, nevis brīnumlīdzeklis. Kāpēc par matraci jādomā laikus Izgulējums var sākties klusi. Sākumā redzams tikai apsārtums, siltāka āda vai pacienta sūdzība, ka kāda vieta sāp. Guļošam cilvēkam šīs pazīmes jāuztver nopietni, jo āda dzīves noslēgumā bieži ir plānāka un sliktāk atjaunojas. Speciāls matracis palīdz samazināt ilgstošu spiedienu uz krustiem, gurniem, lāpstiņām un papēžiem. Ja par to domā tikai tad, kad brūce jau izv...

Jautājums ģimenei Kā droši pārvietot guļošu pacientu gultā, lai nesāpinātu viņu un nesavainotu sevi? Īsā atbilde Guļošu pacientu gultā jāpārvieto lēni, ar paskaidrojumu, ar pēc iespējas mazāku berzi un bez raušanas aiz rokām, pleciem vai padusēm. Ja cilvēks pats nevar palīdzēt, drošāk ir izmantot palagu, slīdpalagu, spilvenus un otru aprūpētāju. Ja pacientam ir stipras sāpes, kaulu metastāzes, lūzuma risks, elpas trūkums, vaļējas brūces, drenāžas vai apjukums, ģimenei nevajag improvizēt. Jālūdz māsas, fizioterapeita vai citas ārstniecības personas apmācība. Kāpēc pārvietošana gultā ir riskanta Cilvēkam, kurš ilgi guļ, āda, muskuļi un kauli var būt ļoti trausli. Pat neliela vilkšana pa palagu var radīt berzi, ādas plīsumu vai sāpes. Ja ķermenis slīd uz leju paceltā gultā, rodas bīdes spēks, kas īpaši bojā ādu krustu, gurnu un papēžu rajonā. Risks ir arī aprūpētājam. Ja viens cilvēks mēģina pacelt smagu vai pilnīgi nekustīgu pacientu ar saliektu muguru, var rasties...

Jautājums ģimenei Vai smagi slimam cilvēkam vajag katru dienu celties sēdus? Īsā atbilde Nē, pacientam dzīves noslēgumā nav obligāti jāceļas sēdus katru dienu. Dažiem cilvēkiem īsa sēdus poza palīdz elpai, ēšanai, sarunai vai pašcieņai. Citiem tā rada reiboni, sāpes, elpas trūkumu, nogurumu vai kritiena risku. Tāpēc lēmums jāpieņem pēc konkrētās dienas stāvokļa, nevis pēc stingra grafika. Drošāka pieeja ir izmēģināt īsu, saudzīgu pozu ar atbalstu un vērot reakciju. Sākumā cilvēku var lēni pagriezt uz sāniem, tad pacelt gultas galvgali, pārbaudīt elpu un reiboni, un tikai tad apsvērt sēdus pozu. Ja seja kļūst saspringta, cilvēks kļūst bāls, saka, ka reibst, sāk straujāk elpot vai pēc tam ilgi neatgūstas, šī slodze var būt par lielu. Ģimenei palīdz vienkāršs novērojums. Ja pēc sēdus pozas cilvēks kļūst mierīgāks, vieglāk ieelpo, var padzerties, paskatīties apkārt vai īsi parunāt, šāda poza var būt vērtīga. Ja pēc tās viņš kļūst pārguris, apjucis, saspringts vai stundām ...

Jautājums ģimenei Kā izvēlēties apģērbu cilvēkam, kurš lielāko dienas daļu pavada gultā? Īsā atbilde Guļošam pacientam apģērbs nav tikai izskata jautājums. Tas ietekmē sāpes, ādu, svīšanu, pārģērbšanas vieglumu, intimitāti un pacienta sajūtu, ka viņš vēl ir cilvēks, nevis aprūpes objekts. Labāk der mīksts, elpojošs, viegli atverams apģērbs bez biezām vīlēm, cietām gumijām, spiedošām pogām un auduma krokām zem muguras vai gurniem. Ja cilvēkam sāp pleci, rokas vai ir grūti viņu pagriezt, apģērbam jāpalīdz aprūpei, nevis jākļūst par vēl vienu cīņu. Reizēm ērtāka ir krekla priekšpuse ar aizdari, plašas piedurknes, mīksta naktsveļa vai īpaši pielāgots apģērbs. Galvenais ir nepieļaut, ka pārģērbšana kļūst par sāpīgu procedūru, ko ģimene baidās veikt. Praktiski vislabāk strādā apģērbs, ko var nomainīt pa daļām. Ja pacients ir ļoti vājš, vispirms atsedz tikai to ķermeņa daļu, kuru pārģērbj, pārējo nosedz ar segu un runā mierīgi pirms katras kustības. Jāskatās, vai audums nesa...

Jautājums 24 no 200 Vai pacientu dzīves beigās drīkst mazgāt? Īsā atbilde Jā, drīkst. Taču dzīves beigās mazgāšana nav jāuztver kā procedūra, kas jāpabeidz par katru cenu. Tā ir aprūpes darbība, kuras mērķis ir komforts, tīrība, ādas saudzēšana, privātums un cieņa. Ja pilna mazgāšana cilvēku nogurdina, sāpina vai biedē, pietiek ar īsu, siltu un ļoti saudzīgu higiēnu gultā. Kas mainās dzīves beigās Cilvēkam, kurš kļūst ļoti vājš, parasta mazgāšanās var prasīt daudz vairāk spēka nekā agrāk. Pagriešanās, sēdēšana, pārģērbšana, mitra āda, aukstums un gaidīšana var radīt sāpes, elpas trūkumu vai trauksmi. Tāpēc jautājums nav tikai par to, vai mazgāt drīkst. Jautājums ir, kā mazgāt tā, lai cilvēkam pēc tam būtu vieglāk, nevis sliktāk. Hospisa aprūpē higiēna seko cilvēkam. Ja cilvēks ir mierīgs un procedūra palīdz, mazgāšanu var veikt. Ja cilvēks ir izsmelts, cieš sāpes vai tuvojas nāves brīdis, aprūpe kļūst maigāka. Tad pietiek ar to, kas dod visvairāk komforta ar vismazāko s...

Jautājums 23 no 200 Vai pacientu drīkst vest ārpus mājas mazgāšanai? Īsā atbilde Dažreiz drīkst, bet hospisa aprūpē tā nedrīkst būt rutīnas atbilde uz higiēnas jautājumu. Ja cilvēks ir guļošs, ļoti vājš, ar sāpēm, elpas trūkumu, apjukumu, kaulu metastāzēm vai lūzuma risku, vešana ārpus mājas mazgāšanai var radīt lielāku kaitējumu nekā ieguvumu. Vispirms jāvērtē, vai higiēnu var droši un cieņpilni nodrošināt mājās vai gultā. Kāpēc šis jautājums nav tikai par tīrību Higiēna dzīves beigās ir svarīga, bet tā nav sacensība par pilnu mazgāšanu par katru cenu. Cilvēkam vajag tīru ādu, tīru muti, sausu gultu, sakoptu intīmo zonu, mazinātu niezi, mazāku smaku un sajūtu, ka viņš nav pamests. To bieži var panākt bez smagas pārvietošanas ārpus mājas. Vešana uz citu vietu nozīmē pārģērbšanu, celšanu, pārvietošanu, transportu, gaidīšanu, svešu telpu, temperatūras maiņu, troksni un iespējamu sāpju pastiprināšanos. Cilvēkam, kurš dzīves beigās jau ir uz spēku robežas, tas var būt ļoti ...

Jautājums 22 no 200 Vai izgulējumus vienmēr var novērst? Īsā atbilde Ne vienmēr. Daļu izgulējumu var novērst, daļu var pamanīt ļoti agri un apturēt, bet hospisa aprūpē āda dzīves beigās reizēm kļūst tik trausla, ka katru bojājumu pilnībā novērst nav iespējams. Tas nav iemesls samierināties ar paviršu aprūpi. Tas nozīmē, ka mērķis ir samazināt spiedienu, sargāt ādu, mazināt sāpes un saglabāt cilvēka cieņu. Kāpēc atbilde nav vienkārša Izgulējums rodas tad, ja ilgstošs spiediens vai berze traucē asinsriti ādā un dziļākajos audos. Visbiežāk cieš krusti, gurni, sēžas rajons, papēži, potītes, elkoņi, lāpstiņas, pakausis un ausis. Agrīna pazīme var būt ādas krāsas maiņa, siltums, cietāka vieta, spīdīga āda, sāpīgums vai cilvēka nemiers, kad pieskaras konkrētai vietai. Tomēr hospisa pacientam ādas stāvokli nosaka ne tikai gulēšana vienā pozā. To ietekmē audzējs, novājēšana, šķidruma trūkums, tūska, svīšana, urīna vai fēču nesaturēšana, slikta asinsrite, infekcija, diabēts, medi...