Kas ir termināls nemiers? Hospisa aprūpe ģimenēm

Termin?ls nemiers dz?ves beig?s un mier?ga kl?tb?tne hospisa apr?p?

Jautājums 29 no 200: Kas ir termināls nemiers?

Hospisa aprūpē svarīgi ir ne tikai tas, ko dara, bet arī tas, kā par to runā. Saprotams skaidrojums palīdz ģimenei justies drošāk.

Īsā atbilde

Svarīgākais ir skatīties uz cilvēku kopumā: ne tikai uz diagnozi, bet arī uz sāpēm, elpu, bailēm, nogurumu, attiecībām, pacienta cieņu un ģimenes spēju būt blakus.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Šis jautājums ģimenē parasti parādās brīdī, kad līdzšinējā ārstēšanas valoda vairs nedod pietiekamu mieru. Hospisa aprūpe nenozīmē atteikšanos no cilvēka. Tā nozīmē rūpīgāku uzmanību sāpēm, elpai, bailēm, nogurumam, attiecībām un pacienta cieņai.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā tas nozīmē vērot pacienta reakciju, nepārspīlēt ar darbībām un pierakstīt izmaiņas, kuras vēlāk var skaidri izstāstīt aprūpes komandai.

Ko ģimene var darīt praktiski?

  • nepalikt vieniem ar bailēm, ja situācija kļūst neskaidra.
  • pierakstīt jautājumus ārstam vai māsai, lai saruna nekļūtu saraustīta;
  • noskaidrot, kuri simptomi jāvēro katru dienu;
  • vienoties, kam zvanīt dienā, vakarā un brīvdienās;
  • saglabāt pacienta vēlmes par aprūpes vietu, klātbūtni un privātumu;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja simptomi kļūst izteiktāki, pacienta stāvoklis mainās vai ģimenei nav skaidrs, kā rīkoties. Savlaicīga saruna palīdz ģimenei justies drošāk un ļauj ātrāk pielāgot aprūpi pacienta stāvoklim.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu palikt vieniem ar neskaidriem jautājumiem vai pieņemt lielus aprūpes lēmumus tikai pēc minējumiem. Ja situācija mainās, drošāk ir pierakstīt novērojumus un lūgt ārstniecības personas vai aprūpes komandas izvērtējumu.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Pacientam var palīdzēt pazīstama balss, tīra un klusa telpa, saudzīgs pieskāriens, ja tas viņam ir patīkams, un sajūta, ka viņš joprojām tiek uzrunāts kā cilvēks, nevis kā aprūpes uzdevums.

Aprūpe dzīves noslēgumā nav sacensība ar ideālu. Tā ir pacietīga pielāgošanās cilvēkam, viņa spēkam, viņa robežām un ģimenes iespējām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai hospisa aprūpe nozīmē, ka cilvēks ir pamests?

Nē. Hospisa aprūpe nozīmē aktīvu atbalstu komfortam, cieņas saglabāšanai un ģimenei.

Ko darīt, ja ģimene nav pārliecināta par nākamo soli?

Jāpieraksta konkrēti novērojumi un jāsazinās ar aprūpes komandu. Skaidri formulēts jautājums palīdz saņemt skaidrāku atbildi.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Kā palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā?

Attēls
Ilustratīvs vēsturisks attēls par aprūpes klātbūtni pie pacienta. Avots: Wikimedia Commons / Library of Congress, public domain . Palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā nenozīmē atrast vienu lielu pareizo rīcību. Parasti tā ir daudzu mazu, saudzīgu darbību summa. Cilvēkam var būt vajadzīgs miers, tīra mute, ērta poza, mazāk trokšņa, drošība, sāpju izvērtēšana, pazīstama balss un sajūta, ka viņš nav kļuvis par nastu. Kas parasti kļūst svarīgi? Svarīgākas kļūst pamatvajadzības: komforts, elpa, sāpes, āda, higiēna, mute, miegs, nemiers, privātums un ģimenes klātbūtne. Tuviniekiem bieži jāmaina domāšana no “kā panākt, lai viņš ēd un pieceļas” uz “kā palīdzēt viņam justies drošāk šajā stāvoklī”. Ikdienas palīdzības kontrolsaraksts Pajautāt vai novērot: vai cilvēkam ir sāpes, auksti, karsti, neērta poza vai bailes. Pārbaudīt muti un lūpas, īpaši ja cilvēks maz dzer vai elpo caur muti. Pagriezt vai pārvietot saudzīgi, paskaidrojot katru soli. Sargāt privātumu higiēnas la...
Read more »

Hospisa aprūpe Latvijā

Attēls
Bijusi hospisa aprūpes virsmāsa Tatjana Jirgensone: "Mirstošie pacienti ir ļoti dažādi" Šis ir stāsts par sociālā uzņēmuma “Hospiss Māja” bijušo virsmāsu Tatjanu Jirgensoni – profesionāli, kuras ikdienas darbs ir pieskarties dzīves vistrauslākajai robežai. Viņa palīdz cilvēkiem aiziet ar cieņu, ar mieru sirdī, nevis vientulībā un slimnīcas burzmā. Saruna ar viņu - žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā.  Bijusi “Hospiss Māja” virsmāsa Tatjana Jirgensone palīdz cilvēkiem “aiziet mājās”. Burtiskā un simboliskā nozīmē. Jautājums par nedziedināmi slimu cilvēku tiesībām uz cieņpilnām dzīves pēdējām dienām sabiedrībā aktualizēts jau vairākus gadus. Proti, runa ir par tiesībām un iespēju šiem pacientiem nomirt savās mājās, tuvinieku lokā, neciešot sāpes un saņemot hospisa aprūpi. Ja paliatīvā aprūpe var būt nepieciešama gadiem, tad hospisa aprūpe ir paliatīvās aprūpes beigu posms, un tās mērķis ir novērst vai samazināt slimības radītās sāpes un ciešanas, sniegt a...
Read more »

Kā notiek pirmais hospisa komandas apmeklējums?

Attēls
Ilustratīvs konsultāciju telpas attēls par sarunu ar speciālistu. Avots: Wikimedia Commons, brīvi izmantojams attēls . Pirmais hospisa vai paliatīvās aprūpes komandas apmeklējums ģimenei var šķist satraucošs. Tuvinieki nezina, ko jautās, ko skatīsies un vai viņus kāds vērtēs. Labs pirmais apmeklējums nav eksāmens. Tā ir iespēja saprast situāciju: pacienta vajadzības, ģimenes spēkus, drošības riskus un praktiskos soļus turpmākajām dienām. Kas parasti jānoskaidro? Aprūpes komanda var jautāt par diagnozi, simptomiem, zālēm, ēšanu, dzeršanu, pārvietošanos, ādu, miegu, elpošanu, sāpēm, nemieru un ģimenes iespējām. Tikpat svarīgi ir tas, ko ģimene pati vēlas saprast: kam zvanīt, ko darīt naktī, kā dot zāles, kā kopt ādu un kā pamanīt pārmaiņas. Ko sagatavot pirms apmeklējuma? Zāļu sarakstu ar lietošanas laikiem un pēdējām izmaiņām. Izrakstus, diagnozes informāciju un kontaktus, ja tie ir pieejami. Pierakstu par simptomiem pēdējās dienās: sāpes, elpa, ēšana, dzeršana, vēdera ...
Read more »