Vai aizcietējumi ir bieži hospisa aprūpē? Hospisa aprūpe ģimenēm

Hospisa aprūpes māsa mierīgi skaidro ģimenei aizcietējumu pazīmes un drošu aprūpi guļošam pacientam mājās

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās

Vai aizcietējumi ir bieži hospisa aprūpē

Īsā atbilde

Jā, aizcietējumi hospisa aprūpē ir ļoti bieži. Tos var veicināt mazāka ēšana un dzeršana, mazāk kustību, guļus stāvoklis, sāpes, vājums, audzēja vai citas slimības ietekme, kā arī zāles, īpaši opioīdi un daļa pretvemšanas vai nomierinošu līdzekļu.

Tas nav sīkums un nav tikai neērtība. Aizcietējumi var radīt sāpes, vēdera pūšanos, sliktu dūšu, nemieru, apetītes zudumu, apjukumu un pat urīna aizturi. Ģimenei nevajag pašai mainīt zāļu devas vai dot spēcīgus līdzekļus pēc minējuma. Labāk laikus pierakstīt novērojumus un sazināties ar ārstu vai māsu.

Kāpēc aizcietējumi rodas tik bieži

Dzīves beigās ķermenis strādā lēnāk. Cilvēks mazāk ēd, mazāk dzer, mazāk kustas un vairāk guļ. Zarnas kustas lēnāk, vēdera muskuļi kļūst vājāki, bet pati iešana uz tualeti var kļūt par lielu slodzi. Ja cilvēks guļ gultā, arī ierastais zarnu ritms bieži pazūd.

Svarīgs iemesls ir arī medikamenti. Opioīdi palīdz mazināt sāpes un mokošu elpas trūkumu, bet tie bieži palēnina zarnu darbību. Tāpēc daudzās paliatīvās aprūpes vadlīnijās uzsvērts, ka par vēdera izeju jādomā jau tad, kad šādas zāles tiek nozīmētas, nevis tikai tad, kad problēma kļuvusi smaga.

Kā saprast, ka tā nav tikai reta vēdera izeja

Svarīgi zināt, kāds cilvēkam bija parastais ritms pirms slimības pasliktināšanās. Dažam ikdienā vēdera izeja ir katru dienu, citam retāk. Hospisa aprūpē problēmu vērtē ne tikai pēc dienu skaita, bet arī pēc diskomforta, cietas vēdera izejas, sāpēm, spiešanas sajūtas un sajūtas, ka zarnas nav iztukšojušās.

Ģimene var pamanīt, ka cilvēks kļūst nemierīgāks, atsakās ēst, sūdzas par vēdera pilnumu, biežāk vaid, raujas prom pie pieskāriena vēderam vai pēkšņi kļūst apjucis. Dažreiz aizcietējumi izpaužas arī kā šķidra noplūde gar cietu fēču masu. To var kļūdaini noturēt par caureju, tāpēc šādos gadījumos jārunā ar speciālistu.

Ko ģimene var pierakstīt

Ļoti palīdz vienkāršs pieraksts. Kad bija pēdējā vēdera izeja. Kāda tā bija. Vai bija sāpes. Vai cilvēks spieda, bet nekas neiznāca. Vai ir slikta dūša, vēdera pūšanās, vemšana, apetītes zudums vai jauns nemiers. Vai mainītas zāles, īpaši pretsāpju līdzekļi.

Šis pieraksts nav birokrātija. Nogurusi ģimene bieži vairs neatceras, vai tas bija vakar, pirms trim dienām vai pirms nedēļas. Skaidra informācija palīdz ārstam vai māsai drošāk izvērtēt, vai vajadzīgs viegls plāna labojums, zāļu maiņa, caurejas līdzeklis vai steidzamāks novērtējums.

Ko drīkst darīt mājās

Ja pacients vēl spēj dzert un ārsts nav ierobežojis šķidrumu, var piedāvāt mazus malkus un šķidrāku ēdienu. Ja cilvēks var droši kustēties, palīdz nelielas kustības, sēdus poza vai pārsēšanās uz podkrēslu. Jānodrošina privātums, siltums un pietiekams laiks, jo steiga un kauns var vēl vairāk bloķēt vēdera izeju.

Ja cilvēks ir ļoti vājš, nav jāspiež viņu uz tualeti par katru cenu. Kritieni un pārmērīga slodze var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Tad jārunā ar aprūpes komandu par gultas aprūpi, podkrēslu, drošu pozu un zāļu plānu. Mērķis nav ideāls grafiks, bet mazāk ciešanu.

Kāpēc nevajag improvizēt ar līdzekļiem

Caurejas līdzekļi nav visi vienādi. Daži mīkstina fēces, daži stimulē zarnu kustību, daži prasa pietiekamu šķidruma daudzumu, daži nav piemēroti, ja ir zarnu nosprostojuma risks. Dzīves beigās nepareizi izvēlēts līdzeklis var radīt krampjus, caureju, sāpes vai lielāku nespēku.

Tāpēc ģimenei nevajag dot vairākus līdzekļus uzreiz tikai tāpēc, ka šķiet, ka vajag ātri. Īpaši uzmanīgi jābūt, ja ir vemšana, stipras vēdera sāpes, ļoti uzpūsts vēders vai nav gāzu. Šādos brīžos vajag profesionālu izvērtējumu, nevis minējumus.

Aizcietējumi un opioīdi

Ja pacients saņem morfīnu vai citus opioīdus, aizcietējumu risks ir paredzams. Tas nenozīmē, ka pretsāpju zāles ir sliktas. Tas nozīmē, ka līdzās sāpju kontrolei jābūt vēdera izejas plānam. Sāpju mazināšanu nedrīkst atcelt tikai bailēs no aizcietējumiem.

Pareizais jautājums ārstam vai māsai ir, kā aizcietējumus novērst un ko darīt, ja tie tomēr sākas. Ģimenei jāzina, vai ir nozīmēts profilaktisks līdzeklis, kad tas jālieto, ko vērot un kad ziņot, ka plāns vairs nestrādā.

Kad jāsazinās ar ārstu vai māsu

Jāsazinās, ja vēdera izejas nav vairākas dienas un pacientam ir diskomforts, ja parādās stipras sāpes, vemšana, izteikts vēdera uzpūšanās, asiņošana, jauns apjukums, urīna aizture vai šķidra noplūde, kas var slēpt fēču sastrēgumu.

Jāzvana arī tad, ja ģimene nezina, vai turpināt esošo plānu. Labāk jautāt agrāk nekā gaidīt, līdz pacients nonāk krīzē. Aizcietējumi var izskatīties kā maza problēma, bet smagam pacientam tie ātri kļūst par lielu ciešanu avotu.

Ko vajag pārrunāt ar aprūpes komandu

Ģimenei ir vērts laikus pajautāt, kāds vēdera izejas ritms šim pacientam vēl uzskatāms par pieņemamu, kādas pazīmes nozīmē, ka jāmaina plāns, un kurš līdzeklis ir piemērots tieši viņa situācijā. Tas ir īpaši svarīgi, ja cilvēkam ir audzējs vēderā vai mazajā iegurnī, stipras sāpes, vemšana, ļoti maz šķidruma vai aizdomas par zarnu nosprostojumu.

Jāvienojas arī par to, ko ģimene drīkst darīt bez papildu zvana un ko nedrīkst darīt pat tad, ja šķiet, ka problēma ir skaidra. Šāda robeža pasargā pacientu. Tā palīdz izvairīties no pārāk spēcīgiem līdzekļiem, pārāk straujas rīcības un nevajadzīgas pārvietošanas, ja cilvēkam jau tā ir maz spēka.

Ja aprūpē iesaistās vairāki tuvinieki, pieraksts un vienots plāns palīdz visiem rīkoties vienādi. Tad vienā dienā netiek dots viens līdzeklis, nākamajā pavisam cits, un pacients nekļūst par izmēģinājumu vietu nogurušas ģimenes labajiem nodomiem.

Latvijas konteksts

Latvijā ģimenei jāzina, kurš speciālists atbild par simptomu plānu. Tas var būt ģimenes ārsts, ārstējošais ārsts, paliatīvās aprūpes mobilā komanda vai māsa. Svarīgi nav tikai jautāt, ko nopirkt aptiekā. Svarīgi ir pajautāt, kas šim pacientam ir drošs.

Ja pacients saņem paliatīvo aprūpi dzīvesvietā, vēdera izeja jāiekļauj ikdienas novērojumos līdzās sāpēm, elpai, miegam un uzturam. Tuviniekiem nav jākautrējas par šo tēmu. Aprūpē dzīves beigās vēdera izeja ir komforta un cieņas jautājums.

Kopsavilkums

Aizcietējumi hospisa aprūpē ir bieži, paredzami un ārstējami, bet tos nedrīkst ignorēt. Tie var pastiprināt sāpes, nemieru, sliktu dūšu un apjukumu. Jo agrāk ģimene tos pamana, jo vieglāk palīdzēt bez smagas krīzes.

Ģimenei visvairāk palīdz iepriekš sarunāts, konkrēts vēdera izejas novērošanas un rīcības plāns. Ko vērot. Ko pierakstīt. Kādi līdzekļi ir nozīmēti. Kad zvanīt. Un ko nedarīt pašiem. Šāda pieeja saglabā pacientam komfortu un pasargā ģimeni no bīstamas improvizācijas.

Biežākie jautājumi

Vai aizcietējumi hospisa aprūpē ir bieži

Jā. Tos bieži veicina mazāk kustību, mazāk šķidruma, slimības progresēšana un zāles, īpaši opioīdi.

Vai jāsatraucas, ja vēdera izejas nav vienu dienu

Ne vienmēr. Jāvērtē pacienta ierastais ritms, diskomforts, vēdera sāpes, slikta dūša un zāļu izmaiņas.

Vai ģimene drīkst pati dot caurejas līdzekļus

Tikai tad, ja tas ir saskaņots ar ārstu vai māsu. Dažās situācijās nepareizs līdzeklis var kaitēt.

Kad jāzvana ārstam vai māsai

Jāzvana pie stiprām sāpēm, vemšanas, ļoti uzpūsta vēdera, asiņošanas, apjukuma, urīna aiztures vai ilgstoša diskomforta.

Vai opioīdi jāatceļ aizcietējumu dēļ

Nē. Pretsāpju zāles nedrīkst atcelt bez ārsta. Jāizveido drošs vēdera izejas plāns.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā