Īsā atbilde Sabiezināti šķidrumi hospisa aprūpē nav automātiska recepte visiem. Tie var būt noderīgi, ja cilvēks ar plānu šķidrumu bieži aizrijas, klepo vai aspirē, bet tie var arī samazināt vēlmi dzert, pastiprināt sausuma sajūtu un pasliktināt dzīves kvalitāti. Tāpēc pareizais jautājums nav vai tos vajag vienmēr. Pareizais jautājums ir vai šim cilvēkam šajā brīdī tie dod vairāk drošības nekā sloga. Ģimenei vissvarīgākais ir nepiespiest dzert un neizdarīt secinājumus tikai pēc vienas epizodes. Jāskatās, kā cilvēks sēž, cik nomodā viņš ir, vai viņš spēj norīt siekalas, vai pēc malka parādās klepus, slapja balss, elpas trūkums vai panika. Ja riski pieaug, vajadzīgs ārsta, māsas vai rīšanas speciālista izvērtējums. Kāpēc rīšana dzīves beigās mainās Smagas slimības beigās rīšana var kļūt lēnāka un mazāk koordinēta. Cilvēks nogurst, guļ vairāk, mutes gļotāda kļūst sausa, siekalas sabiezē, apziņa svārstās, bet klepus reflekss kļūst vājāks. Tāpēc pat neliels ūdens malks dažreiz va...

Jautājums 106 no 200: Kas ir aspirācijas risks? Aspirācijas risks ir viens no tiem medicīniskajiem terminiem, kas ģimenei sākumā var izklausīties svešs, bet ikdienā kļūst ļoti praktisks. Tas nav tikai “aizrīties ar kumosu”. Aspirācija nozīmē, ka ēdiens, šķidrums, siekalas vai kuņģa saturs var nonākt elpceļu virzienā, nevis droši aiziet uz barības vadu un kuņģi. Hospisa aprūpē šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo cilvēks var būt vājš, miegains, ar sausu muti, klepu, elpas trūkumu, apjukumu vai muskuļu spēka zudumu. Rīšana, kas agrāk bija automātiska, dzīves beigās var kļūt par sarežģītu darbu. Īsā atbilde Rīšanas traucējumi nozīmē, ka ēdiens, šķidrums vai siekalas var nonākt nepareizajā ceļā un izraisīt klepu, smakšanu vai aspirāciju. Dzīves beigās drošība bieži ir svarīgāka par ēdiena daudzumu. Palīdz mazas porcijas, piemērota poza, mutes kopšana un komandas izvērtējums. Kāpēc aspirācija var notikt? Normāli rīšana ir ļoti precīzs process. Cilvēks košļā, mēle virza kumosu, rīk...