Vai drīkst pacientu modināt ēšanai vai zālēm? Hospisa aprūpe ģimenēm

Jautājums 36 no 200: Vai drīkst pacientu modināt ēšanai vai zālēm?

Sāpes un medikamenti ģimenei bieži rada bailes kļūdīties. Tāpēc svarīgs ir vienkāršs skaidrojums par novērošanu, drošību un sarunu ar ārstniecības personu.

Īsā atbilde

Atbilde jāvērtē pēc pacienta stāvokļa, drošības un viņa vēlmēm. Dažās situācijās pietiek ar vienkāršu atbalstu, citās nepieciešams ārstniecības personas izvērtējums.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Dzīves noslēgumā ģimene nereti baidās, ka mazāk procedūru nozīmē mazāk rūpju. Taču reizēm tieši rūpīgāka izvērtēšana pasargā pacientu no slodzes, kas vairs nedod viņam reālu ieguvumu. Svarīgākais jautājums ir: vai šī darbība palīdzēs konkrētajam cilvēkam justies labāk vai drošāk?

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā lēmumus palīdz pieņemt trīs jautājumi: ko šī darbība dos pacientam, kādu slodzi tā radīs un vai tā mainīs aprūpes plānu. Ja atbilde nav skaidra, ģimenei ir tiesības lūgt mierīgu skaidrojumu bez steigas.

Ko ģimene var darīt praktiski?

• pirms lēmuma pajautāt, kā šī darbība palīdzēs tieši pacientam šodien;
• nepalielināt un nepārtraukt zāles bez ārsta vai māsas norādījuma;
• vērot miegainību, apjukumu, aizcietējumus un citus iespējamos blakusefektus;
• jautāt, vai sāpes var būt saistītas ar pozu, izgulējumu risku, urīna aizturi vai aizcietējumiem;
• palīdzēt pacientam ieņemt pozu, kurā ķermenim ir mazāk spriedzes.

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja sāpes kļūst stiprākas, parādās jauns nemiers, pacients atsakās kustēties vai zāles vairs nepalīdz kā iepriekš. Šādos brīžos ģimenei nav jāpierāda, ka tā visu spēj pati; jautājums ir par pacienta drošību un mieru.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu pašiem mainīt pretsāpju zāļu devas, pārtraukt nozīmētos medikamentus vai gaidīt, līdz sāpes kļūst neizturamas. Svarīgāk ir pierakstīt, kad sāpes pastiprinās, kas palīdz un par izmaiņām sazināties ar ārstniecības personu.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Cilvēcisks miers sākas mazās lietās: pieklauvēt, paskaidrot darbību, pagaidīt atbildi, sargāt privātumu un runāt tā, lai pacients nejustos pāri sev pārstumts.

Ja kaut kas nav skaidrs, tas nav ģimenes vājums. Tas ir brīdis pajautāt, pierakstīt novērojumus un kopā ar aprūpes komandu izvēlēties saudzīgāko nākamo soli.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai stipras sāpes nozīmē, ka neko vairs nevar palīdzēt?

Nē. Daudzas sāpes var mazināt, bet zāļu izvēli un aprūpes taktiku nosaka ārsts vai cita ārstniecības persona.

Kāpēc jāpieraksta sāpju novērojumi?

Tas palīdz saprast, kad sāpes pastiprinās, kas tās mazina un vai nepieciešams pārskatīt aprūpes plānu.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

• WHO: Palliative care and access to symptom relief
• NCI: Last Days of Life
• IAHPC: Consensus-Based Definition of Palliative Care
• NICE NG31: Care of dying adults in the last days of life
• National Cancer Institute: End-of-Life Care for People Who Have Cancer

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.