Kas ir mutes kopšana hospisa aprūpē? Hospisa aprūpe ģimenēm

Īsā atbilde. Mutes kopšana hospisa aprūpē ir saudzīga palīdzība, kas mazina sausumu, sliktu garšu, aplikumu, plaisas lūpās un diskomfortu. Dzīves noslēgumā tā bieži kļūst svarīgāka par ēdiena daudzumu. Mērķis nav piespiest pacientu ēst vai dzert, bet saglabāt komfortu un drošību.

Ģimenei mutes kopšana var šķist maza darbība, tomēr tā bieži dod ļoti redzamu atvieglojumu. Sausa mute var traucēt runāt, atpūsties, norīt siekalas un justies mierīgi. Plašāks Latvijas konteksts par aprūpes mērķiem un ģimenes atbalstu pieejams galvenajā rakstā Hospisa aprūpe Latvijā.

Kāpēc mute dzīves beigās kļūst sausa

Sausa mute var rasties slimības gaitas, zāļu, elpošanas caur muti, skābekļa plūsmas, mazāka šķidruma daudzuma, drudža vai vispārēja vājuma dēļ. Tas nenozīmē, ka ģimene kaut ko dara nepareizi. Dzīves noslēgumā organisms bieži vairs neizmanto ēdienu un šķidrumu tāpat kā iepriekš.

Tāpēc svarīgākais ir vērot pacienta reakciju. Ja cilvēks nomierinās, vieglāk aizver muti vai atslābst pēc lūpu mitrināšanas, tā ir laba zīme. Ja viņš novēršas, klepo, aizrijas vai kļūst nemierīgs, darbība jāaptur. Hospisa aprūpē labs nodoms vienmēr jāpielāgo pacienta komfortam.

Drošs sākums ģimenei

Pirms mutes kopšanas jānomazgā rokas un jāsagatavo viss nepieciešamais. Var izmantot mīkstu zobu birsti, mitru marli, mazu sūkli vai aprūpes komandas ieteiktu līdzekli. Pacientam jāatrodas drošā pozā, vēlams ar nedaudz paceltu galvu un iespēju viegli pagriezt seju sāņus. Ja cilvēks ir ļoti miegains, šķidrumu mutē nedrīkst liet.

Kustībām jābūt lēnām. Labāk ir notīrīt nelielu laukumu un ļaut pacientam atpūsties, nekā censties paveikt visu vienā reizē. Ja mute ir jutīga, pietiek ar lūpu mitrināšanu un vaigu gļotādas saudzīgu apslaucīšanu. Ja pacients pats var piedalīties, viņam jāļauj turēt birsti vai izvēlēties brīdi.

Ko darīt ar ēdienu un šķidrumu

Mutes kopšana nav tas pats, kas barošana. Ja pacients vairs nevēlas ēst vai nevar droši norīt, ģimenei nav jāuztver katra atteikšanās kā padošanās. Dažreiz rūpes nozīmē piedāvāt mitru salveti lūpām, nevis vēl vienu karoti. Tas var būt drošāk un maigāk.

Ūdens, ledus gabaliņi vai mitrināšanas līdzekļi jālieto tikai tad, ja tie ir droši konkrētajam pacientam. Ja ir rīšanas traucējumi, klepus, aizrīšanās, slapja balss vai izteikts miegainums, par šķidruma piedāvāšanu jākonsultējas ar aprūpes komandu. Nekad nevajag liet mutē šķidrumu cilvēkam, kurš nespēj sadarboties vai droši norīt.

Protēzes, aplikums un sāpes

Zobu protēzes dzīves beigās var palīdzēt runāt un justies ierasti, bet tās var arī spiest, kļūt vaļīgas vai radīt brūces. Ja protēzes traucē, tās jāizņem, jānotīra un jāuzglabā tīri. Ja ģimene nav droša, kā rīkoties, jāvaicā māsai, ārstam vai zobārstniecības speciālistam.

Balts aplikums, asiņošana, čūlas, stipras sāpes, nepatīkama smaka vai pēkšņa nespēja norīt var liecināt par problēmu, ko vajadzētu izvērtēt profesionāli. Ģimenei nav jācenšas nokasīt aplikumu ar spēku. Tas var radīt sāpes un asiņošanu. Saudzīgums ir svarīgāks par ideāli tīru izskatu.

Cik bieži kopt muti

Nav viena ritma, kas der visiem pacientiem. Dažiem palīdz neliela mitrināšana vairākas reizes dienā. Citiem pietiek ar īsāku kopšanu no rīta, vakarā un pēc vajadzības. Biežumu nosaka sausums, aplikums, elpošana caur muti, pacienta nogurums un tas, cik labi viņš panes pieskārienu.

Ģimene var vienoties par vienkāršu novērošanu. Vai lūpas plaisā. Vai mute izskatās sausa. Vai pacients bieži mēģina samitrināt lūpas. Vai pēc kopšanas viņš kļūst mierīgāks. Šādas pazīmes palīdz aprūpes komandai izvēlēties drošāku plānu.

Kad jāapstājas un jāmeklē palīdzība

Mutes kopšana jāpārtrauc, ja pacients klepo, aizrijas, strauji nogurst, kļūst nemierīgs, izjūt sāpes vai ar žestu rāda, ka nevēlas turpināt. Šādā brīdī nav jāpierāda rūpīgums. Jāapstājas, jāļauj cilvēkam atpūsties un jāpārrunā drošāks veids ar aprūpes komandu.

Steidzami jāmeklē palīdzība, ja ir elpošanas grūtības, aizrīšanās, zilgana ādas krāsa, apziņas pasliktināšanās vai asiņošana, ko nevar apturēt. Ikdienas mutes kopšana ir komforta darbība, bet tā nedrīkst aizstāt neatliekamu palīdzību, ja situācija kļūst bīstama.

Rūpes, kas dod mieru

Mutes kopšana var būt klusa, cieņpilna klātbūtne. Tā ļauj ģimenei darīt kaut ko praktisku brīdī, kad daudz ko vairs nevar kontrolēt. Reizēm svarīgākais ir nevis paveikt procedūru perfekti, bet būt mierīgi blakus, runāt maigi un ļaut pacientam noteikt tempu.

Ja ģimene šaubās, labāk pajautāt māsai vai ārstam. Droša mutes kopšana ir maza darbība ar lielu nozīmi. Tā palīdz saglabāt komfortu, cieņu un sajūtu, ka cilvēks nav atstāts novārtā.

Kā pierakstīt novērojumus aprūpes komandai

Ģimenei nav jālieto sarežģīti medicīniski termini. Pietiek pierakstīt, ko redz un kā pacients reaģē. Var atzīmēt, kad mute šķiet sausa, vai ir plaisas lūpās, vai parādās aplikums, vai pacients klepo pēc mitrināšanas, vai kopšana viņu nomierina. Šādi pieraksti palīdz māsai vai ārstam saprast, kas mainās starp vizītēm.

Noder arī īss pieraksts par to, kas pacientam patīk un kas nepatīk. Vienam cilvēkam labāk der mitra marle, citam maiga zobu birste, vēl citam tikai lūpu mitrināšana. Ja ģimenē aprūpi pārņem vairāki cilvēki, šāds pieraksts pasargā pacientu no atkārtotiem mēģinājumiem, kas viņu nogurdina.

Īpaši svarīgi ir ziņot, ja mutes kopšanas laikā parādās klepus, slāpstoša sajūta, pēkšņs nemiers, sāpes, asiņošana vai nepatīkama smaka kopā ar drudzi. Tas nenozīmē, ka ģimene ir kļūdījusies. Tas nozīmē, ka plāns jāpārskata un jāizvēlas drošāks veids.

Kā saglabāt cieņu

Mutes kopšana ir ļoti personiska. Pirms pieskaršanās vajadzētu īsi pateikt, ko ģimene darīs, pat ja pacients runā maz vai neatbild. Var pajautāt, vai drīkst samitrināt lūpas, un vērot sejas izteiksmi. Ja pacients aizver muti vai novēršas, tas jārespektē.

Steiga var padarīt pat labu darbību nepatīkamu. Labāk izvēlēties īsu, mierīgu brīdi, nevis censties mutes kopšanu paveikt tad, kad telpā ir troksnis, vairāki cilvēki runā vai pacients ir tikko pārvietots. Cieņpilna aprūpe sākas ar atļauju, mieru un spēju apstāties.

Ja pacients pats vēl spēj izteikt izvēli, viņam var piedāvāt divas vienkāršas iespējas. Var pajautāt, vai labāk samitrināt lūpas tagad vai pēc brīža. Šāda izvēle palīdz saglabāt kontroli pār savu ķermeni arī tad, kad slimība ir ļoti smaga.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai mutes kopšana ir vajadzīga arī tad, ja pacients vairs neēd?

Jā. Mutes mitrināšana un saudzīga tīrīšana var mazināt sausumu, nepatīkamu garšu un diskomfortu arī tad, kad ēšana vairs nav iespējama.

Vai ģimene drīkst dot ūdeni ar karoti?

Tikai tad, ja pacients ir nomodā, spēj droši norīt un ārstniecības persona nav norādījusi citādi. Aizrīšanās riska gadījumā šķidrumu nedrīkst spiest.

Ko darīt, ja mute ir ļoti sausa?

Var palīdzēt lūpu mitrināšana, saudzīga mutes tīrīšana un mazi mitrināšanas soļi. Ja ir sāpes, asiņošana, aplikums vai čūlas, jāsazinās ar aprūpes komandu.

Vai zobu protēzes vienmēr jāatstāj mutē?

Nē. Ja protēzes spiež, kļūst vaļīgas vai traucē elpot un atpūsties, tās jāizņem un jāapspriež ar aprūpes komandu.

Kad mutes kopšana jāpārtrauc?

Ja pacients pretojas, klepo, aizrijas, kļūst ļoti noguris vai procedūra rada sāpes, kopšana jāaptur un jāpārvērtē drošāks veids.

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti atlasīti tieši šai tēmai un aptver Latvijas un vairāku valstu pieredzi.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā