Izgulējumi mirstošam pacientam Latvijā: saudzīga kopšana un cieņa
Izgulējumi nav tikai ādas problēma. Smagi slimam vai guļošam cilvēkam tie var nozīmēt sāpes, trauksmi, nepatīkamu smaku, grūtāku pārvietošanu un lielāku slodzi ģimenei.
Dzīves noslēgumā aprūpes mērķis ne vienmēr ir pilnīga brūces sadziedēšana. Dažreiz svarīgākais ir mazināt sāpes, mitrumu, spiedienu un saglabāt pacienta cieņu aprūpes laikā.
Kāpēc izgulējumi var rasties tik ātri?
Risks pieaug, ja cilvēks maz kustas, daudz guļ vienā pozā, ir ļoti novājējis, svīst, ir urīna vai fēču nesaturēšana, slikta apetīte vai traucēta apziņa. Āda kļūst trauslāka un var neizturēt ilgstošu spiedienu.
Īpaši uzmanīgi jāvēro krusti, papēži, gūžas, elkoņi, lāpstiņas, pakausis un vietas, kur ķermenis balstās pret gultu vai krēslu. Apsārtums, kas nepāriet pēc spiediena noņemšanas, jau ir signāls rīcībai.
Ko ģimene var darīt mājās?
- Katru dienu apskatīt ādu vietās, kur ir spiediens. To vislabāk darīt mierīgi, higiēnas vai pārģērbšanas laikā.
- Mainīt pozu tik bieži, cik pacienta stāvoklis to ļauj. Ja katra kustība rada sāpes vai elpas trūkumu, jālūdz speciālista padoms par saudzīgāku pozicionēšanu.
- Atslogot papēžus tā, lai tie ilgstoši nespiestos pret matraci. Spilvens jānovieto tā, lai nerastos jauns spiediens citā vietā.
- Uzturēt ādu tīru un sausu, bet nekasīt un neberzt. Mitrums un berze var bojāt ādu vēl vairāk.
- Mainot pozu, nevilkt cilvēku pa palagu. Ja iespējams, izmantot slīdpalagu vai lūgt, lai aprūpes speciālists parāda drošu pārvietošanu.
- Ja ir brūce, nefotografēt un nepārsiet to bez vajadzības. Svarīgāk ir zināt, kad pārsējs jāmaina un kādas pazīmes jāziņo medicīnas personai.
Kad noteikti vajadzīgs speciālists?
- Ja apsārtums nepāriet, āda kļūst zilgana, tumša, karsta vai sāpīga.
- Ja parādās pūšļi, atvērta brūce, šķidrums, asinis, nepatīkama smaka vai pastiprinātas sāpes.
- Ja ģimene nezina, kā droši mainīt pozu vai kādu matraci, spilvenu vai pārsēju izvēlēties.
- Ja pacients kļūst nemierīgs tieši pārvietošanas vai brūces kopšanas laikā.
Ko nevajadzētu darīt?
- Nemasēt apsārtušas vietas ar spēku. Tas var bojāt jau trauslus audus.
- Nelikt gredzenveida spilvenus tieši zem bojātas vietas bez speciālista padoma, jo tie var palielināt spiedienu malās.
- Neizmantot nejaušus krēmus vai pulverus atvērtā brūcē.
- Nepārmest sev vai pacientam. Daļa ādas izmaiņu dzīves noslēgumā var būt saistīta ar kopējo stāvokli, nevis ar ģimenes nevērību.
Kā saglabāt cieņu aprūpes laikā?
Izgulējumu kopšana bieži skar ļoti privātas ķermeņa vietas. Pirms katras darbības vajag paskaidrot, ko darīsiet, aizsegt ķermeni, cik iespējams, un runāt ar cilvēku mierīgi, arī tad, ja viņš atbild maz.
Ģimenei nav jābūt brūču aprūpes speciālistiem. Atbildīga rīcība ir laikus pajautāt palīdzību, nevis mēģināt visu izdomāt pašiem.
Ikdienas ādas pārbaudes ritms
Ādas pārbaudei nav jābūt biedējošai procedūrai. To var savienot ar mazgāšanu, pārģērbšanu vai pozas maiņu. Svarīgi ir skatīties vienas un tās pašas vietas katru dienu, jo maza pārmaiņa šodien var pasargāt no lielākas brūces vēlāk.
- Apskatiet krustus, papēžus, gūžas, elkoņus, plecus, pakausi un vietas zem medicīniskām caurulītēm vai autiņbiksītēm.
- Pieskarieties ādai ar siltu roku: vai vieta nav karstāka, cietāka, sāpīgāka vai mitrāka nekā parasti.
- Pēc pozas maiņas paskatieties, vai apsārtums mazinās. Ja tas paliek, jāsazinās ar speciālistu.
- Pārrunājiet ar aprūpes komandu, kāds matracis vai palīglīdzekļi būtu piemēroti tieši šim pacientam.
Kā padarīt pārvietošanu saudzīgāku?
Pirms kustības pasakiet, ko darīsiet. Pat ja cilvēks runā maz, ķermenis bieži reaģē uz pēkšņu kustību. Nesteidzīga skaitīšana, otra cilvēka palīdzība un pareizs palīglīdzeklis var mazināt gan sāpes, gan ādas bojājumu risku.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai izgulējumu vienmēr var novērst?
Ne vienmēr. Risku var mazināt, bet ļoti smagas slimības un dzīves noslēguma posmā āda var kļūt ārkārtīgi trausla.
Vai brūces mērķis vienmēr ir sadziedēšana?
Paliatīvā aprūpē mērķi jāizvērtē individuāli. Dažreiz galvenais ir komforts, sāpes, smaka, mitrums un cieņa.
Vai drīkst pašiem mainīt pārsējus?
Tikai tad, ja ārstniecības persona ir parādījusi, kā to darīt un cik bieži. Brūces stāvoklis jāvērtē profesionāli.
Noslēgumā
Hospisa un paliatīvā aprūpe nav solījums izārstēt vai pagarināt dzīvi. Tā ir atbildīga palīdzība, kas var mazināt ciešanas, sakārtot aprūpi un atbalstīt ģimeni atkarībā no pacienta stāvokļa.
Šis raksts ir informatīvs. Tas neaizstāj ārsta vai citas ārstniecības personas konsultāciju, nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru