Īsā atbilde Laba nāve nenozīmē skaistu frāzi par nāvi. Tā nozīmē, ka cilvēks dzīves beigās cieš pēc iespējas mazāk, tiek sadzirdēts, netiek pazemots, nav pamests un var palikt sev svarīgās attiecībās. Hospisa aprūpē laba nāve ir komforts, cieņa, pacienta gribas ievērošana, ģimenes atbalsts un drosme nepadarīt cilvēku par medicīnisku uzdevumu. Kāpēc šis jēdziens ir grūts Vārdi laba nāve var skanēt gandrīz neērti. Nāve ir zaudējums. Tā atņem cilvēku, maina ģimeni un atstāj tukšumu. Tāpēc neviens godīgs hospisa profesionālis nesaka, ka aprūpe var padarīt nāvi patīkamu vai nesāpīgu visiem. Taču aprūpe var ļoti daudz ietekmēt to, vai cilvēks mirst bailēs, sāpēs un haosā, vai arī ar lielāku mieru, mazākām ciešanām un sajūtu, ka viņš vēl ir cilvēks. Starptautiskie pētījumi par labu nāvi atkārtoti rāda līdzīgas tēmas. Cilvēkiem ir svarīgi, lai sāpes un citi simptomi būtu kontrolēti, lai viņu vēlmes tiktu ņemtas vērā, lai ģimene varētu būt klāt, lai viņi nezaudētu cieņu un lai garīg...

Dažreiz cilvēkam dzīves noslēgumā vairs nav spēka ilgai sarunai. Dažreiz slimība ir mainījusi runu, uzmanību vai atmiņu. Un dažreiz ģimenei vienkārši pietrūkst vārdu. Šādos brīžos pazīstama melodija var kļūt par klusu sarunu: atgādināt par mājām, kāzām, bērnību, kopīgu ceļojumu vai cilvēku, kura vairs nav blakus. Havaju Universitātes medicīnas skolas stāsts par geriatru, kurš paliatīvo aprūpi māca arī ar dziesmu, atgādina svarīgu lietu: aprūpe nav tikai procedūru kopums. Tā ir spēja ieraudzīt personu aiz diagnozes. Tomēr mūzika nav universāla recepte un skaļrunis istabā pats par sevi nav mūzikas terapija. Ko mūzika var dot pacientam? Mūzika var palīdzēt atslābināties, mazināt vientulības sajūtu, atbalstīt emocionālu izpausmi un radīt pazīstamu ritmu dienā, kuru citādi nosaka zāles un aprūpes darbības. Sistemātiskajos pārskatos aprakstīts iespējams ieguvums sāpju un psiholoģisku simptomu mazināšanā, taču pētījumi ir atšķirīgi un to rezultātus nedrīkst pārvērst pārspīlētā solījum...