Jautājums 103 no 200: Vai drīkst dot mīļāko ēdienu? Jautājums par mīļāko ēdienu hospisa aprūpē izklausās vienkāršs, bet ģimenei tas bieži ir ļoti emocionāls. Mīļākā zupa, karote saldējuma, mazs gabaliņš biezpiena sacepuma vai viena pazīstama garša var nozīmēt daudz vairāk nekā uzturvielu aprēķins. Tas var būt atmiņu, māju, bērnības, svētku un mīlestības brīdis. Tomēr dzīves beigās ēdiens vairs nav tikai “ko cilvēks grib”. Tas ir arī jautājums par modrību, rīšanas spēju, elpu, klepu, nogurumu, nelabumu un pacienta tiesībām pateikt “nē”. Tāpēc mīļāko ēdienu drīkst piedāvāt, bet ar hospisa loģiku: maz, mierīgi, droši un bez spiediena. Īsā atbilde Jā, mīļāko ēdienu drīkst dot, ja pacients ir pietiekami modrs, pats to vēlas, spēj droši norīt un ēdiens nerada klepu, aizrīšanos, elpas trūkumu, sliktu dūšu vai izteiktu nogurumu. Tas nav jādod kā “porcija”. Reizēm pietiek ar vienu tējkaroti, mazu garšas pieskārienu vai pat tikai aromātu un mutes mitrināšanu. Ēdiens kā komforts, nevis...