Kā var palīdzēt pacientam ar elpas trūkumu? Hospisa aprūpe ģimenēm

Ģimene palīdz hospisa pacientam ar elpas trūkumu, paceļot galvgali un sazinoties ar aprūpes komandu

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās

Kā var palīdzēt pacientam ar elpas trūkumu

Īsā atbilde

Elpas trūkuma brīdī ģimenei vispirms jāpalīdz cilvēkam ieņemt ērtāku pozu, jāmazina steiga, jārunā mierīgi un jānodrošina svaiga gaisa sajūta, ja tas pacientam palīdz. Bieži var palīdzēt sēdus vai pusguļus poza, atbalsts ar spilveniem, vēsāka gaisa plūsma sejai un īsa, mierīga klātbūtne.

Tomēr elpas trūkums dzīves beigās var būt nopietns simptoms. Ja tas ir jauns, straujš, mokošs, saistīts ar zilganu ādu, sāpēm krūtīs, apjukumu, paniku vai ģimene nezina, ko darīt, jāsazinās ar ārstu, māsu vai aprūpes komandu. Skābeklis ne vienmēr palīdz visiem, un zāles drīkst lietot tikai pēc speciālista plāna.

Elpas trūkums biedē gan pacientu, gan ģimeni

Elpas trūkums ir viena no biedējošākajām sajūtām dzīves beigās. Cilvēkam var šķist, ka gaisa nepietiek, ka viņš nosmaks vai ka zaudē kontroli. Ģimenei blakus tas izskatās ļoti smagi, un panika var sākties dažu sekunžu laikā.

Tieši tāpēc pirmais praktiskais uzdevums ir mazināt haosu. Ja visi runā reizē, rausta pacientu, atver vairākus logus, skrien pēc nejaušām zālēm un jautā pārāk daudz, elpas trūkums var kļūt vēl biedējošāks. Miers nav tikai emocionāls atbalsts. Tas ir daļa no palīdzības.

Poza bieži ir pirmais solis

Daudziem cilvēkiem elpot ir vieglāk, ja galvgalis ir pacelts un ķermenis nav saspiests. Var palīdzēt sēdus vai pusguļus poza ar atbalstu mugurai, rokām un pleciem. Ja cilvēks ir ļoti vājš, viņu nedrīkst strauji vilkt augšā. Kustībai jābūt lēnai un saudzīgai.

Reizēm palīdz poza uz sāna, reizēm sēdēšana gultā, reizēm neliela noliekšanās uz priekšu ar atbalstu. Nav vienas pareizas pozas visiem. Pareiza ir tā poza, kurā konkrētais cilvēks jūtas drošāk un elpa kļūst mazāk mokoša.

Gaisa plūsma un telpas sajūta

Dažiem pacientiem palīdz vēss gaiss sejai. Tas var būt atvērts logs, ventilators drošā attālumā vai vienkārši gaisa kustība telpā. Svarīgi, lai cilvēks nesalst un lai gaisa plūsma viņu nebiedē. Mērķis nav padarīt istabu aukstu, bet dot sajūtu, ka gaiss ir pieejams.

Telpā var mazināt cilvēku skaitu, troksni un lieku kustību. Pacientam ar elpas trūkumu dažreiz katrs papildu jautājums prasa pārāk daudz spēka. Labāk runāt īsi, lēni un skaidri. Es esmu blakus. Mēs pacelsim spilvenu. Elpo, kā vari. Mēs zvanīsim komandai, ja nekļūs vieglāk.

Elpas trūkums un trauksme baro viens otru

Elpas trūkums rada bailes. Bailes savukārt padara elpu ātrāku un seklāku. Tā veidojas loks, kur pacients arvien vairāk panikā cenšas ievilkt gaisu, bet sajūta kļūst vēl smagāka. Ģimenes miers šo loku var vājināt.

Palīdz mierīga balss, vienkārši teikumi un klātbūtne. Nevajag prasīt garas atbildes. Nevajag stāvēt virs cilvēka ar izbiedētu seju. Ja pacients grib turēt roku, tas var palīdzēt. Ja viņš negrib pieskārienu, tas jārespektē. Elpas trūkuma brīdī arī robežas ir svarīgas.

Skābeklis nav automātiska atbilde

Ģimenei bieži šķiet, ka elpas trūkuma gadījumā vienmēr vajag skābekli. Reālajā aprūpē tas nav tik vienkārši. Skābeklis var palīdzēt cilvēkiem ar zemu skābekļa līmeni asinīs, bet ne vienmēr mazina elpas trūkuma sajūtu, ja skābekļa līmenis nav zems.

Tāpēc skābeklis nav vienīgais un ne vienmēr obligātais risinājums. Ārstniecības persona izvērtē, vai tas ir vajadzīgs, drošs un pieejams. Dažreiz vairāk palīdz poza, gaisa plūsma, opioīdu vai citu zāļu plāns, nemiera mazināšana un šķidruma pārslodzes izvērtēšana.

Zāles elpas trūkuma mazināšanai

Paliatīvajā aprūpē mokošu elpas trūkumu reizēm mazina ar ārsta nozīmētiem medikamentiem. Dažās situācijās izmanto opioīdus, jo tie var mazināt elpas trūkuma sajūtu. Citās situācijās jāvērtē trauksme, šķidruma uzkrāšanās, infekcija vai cits iemesls.

Ģimenei nevajag pašai izvēlēties zāles pēc minējuma. Jābūt skaidram plānam, kādas zāles dot, kad dot, ko vērot un kad zvanīt. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja pacients ir ļoti miegains, vairs slikti norij vai elpas trūkums pēkšņi mainās.

Ko pierakstīt un pateikt speciālistam

Zvanot ārstam vai māsai, palīdz konkrēta informācija. Kad elpas trūkums sākās. Vai tas ir jauns vai jau pazīstams. Vai cilvēks var runāt. Vai viņš kļūst zilgans. Vai ir sāpes krūtīs, drudzis, klepus, tūska, panika vai jauns apjukums. Kas palīdzēja un kas nepalīdzēja.

Svarīgi pateikt arī, kādas zāles jau lietotas un kad. Ja ir skābeklis, jāpasaka, kā tas tiek lietots un vai tas palīdz. Ja pacients atsakās no palīdzības, arī tas jāpasaka. Aprūpes komandai vajag īstu ainu, nevis tikai frāzi, ka viņam ir grūti elpot.

Kad jāmeklē steidzama palīdzība

Steidzami jāsazinās ar ārstniecības personu vai neatliekamo palīdzību, ja elpas trūkums ir pēkšņs, ļoti stiprs, ja ir sāpes krūtīs, zilgana āda, krampji, samaņas traucējumi, asiņošana, smaga panika, jauns apjukums vai situācija, kur ģimene vairs nespēj droši palīdzēt.

Ja pacientam jau ir iepriekš izveidots krīzes plāns, jārīkojas pēc tā. Ja plāna nav, tas pats par sevi ir signāls, ka ar aprūpes komandu tas jāizveido. Elpas trūkuma krīzē ģimenei nevajadzētu palikt vienai ar minējumiem.

Latvijas mājas aprūpes konteksts

Latvijā ģimenei jāprasa skaidrs rīcības plāns elpas trūkuma gadījumam. Kurš ir atbildīgais speciālists. Kam zvanīt ārpus darba laika. Vai mājās ir vajadzīgi palīglīdzekļi. Vai skābeklis ir nepieciešams. Kā rīkoties, ja pacients vairs nevar norīt zāles.

Ja iesaistīta paliatīvās aprūpes mobilā komanda, ģimenei vajadzētu lūgt praktisku apmācību. Kā pacelt galvgali. Kā pārvietot bez panikas. Kā novērtēt, vai zāļu plāns palīdz. Kā atšķirt sagaidāmas elpošanas izmaiņas pēdējās dienās no situācijas, kur vajadzīga steidzama palīdzība.

Kopsavilkums

Elpas trūkuma brīdī ģimene var palīdzēt ar pozu, mieru, gaisa plūsmu, liekas steigas samazināšanu un skaidru saziņu ar aprūpes komandu. Šīs darbības nav mazsvarīgas. Tās var dot cilvēkam sajūtu, ka viņš nav viens un ka situācija tiek vadīta.

Tomēr elpas trūkums ir medicīniski nopietns simptoms. Ja tas ir jauns, smags vai biedējošs, jāiesaista speciālists. Laba hospisa aprūpe mājās nozīmē, ka ģimene zina ne tikai kā būt blakus, bet arī kad nekavējoties prasīt palīdzību.

Biežākie jautājumi

Vai elpas trūkuma gadījumā vienmēr vajag skābekli

Nē. Skābeklis palīdz ne visiem. To izvērtē ārstniecības persona, ņemot vērā skābekļa līmeni, simptomus un kopējo stāvokli.

Kas jādara pirmajās minūtēs

Jāpalīdz ieņemt ērtāku pozu, jāmazina steiga, jārunā mierīgi un jāvēro, vai elpas trūkums mazinās vai pastiprinās.

Vai ventilators var palīdzēt

Dažiem cilvēkiem vēsa gaisa plūsma sejai var mazināt elpas trūkuma sajūtu. Tas jādara saudzīgi un tikai tad, ja pacientam tas ir patīkami.

Kad jāzvana ārstam vai māsai

Jāzvana, ja elpas trūkums ir jauns, stiprs, straujš, saistīts ar sāpēm krūtīs, zilganu ādu, apjukumu vai ģimene vairs nezina, kā palīdzēt.

Vai zāles drīkst dot pašiem pēc sajūtas

Nē. Elpas trūkuma zāļu plānu nosaka ārstniecības persona. Ģimenei jāievēro plāns un jāziņo, ja tas nepalīdz.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, medicīnas māsas vai cita ārstniecības speciālista konsultāciju. Tas nav diagnoze, ārstēšanas shēma, zāļu devas norādījums vai individuāls aprūpes plāns. Konkrēti lēmumi par aprūpi jāpieņem kopā ar ārstniecības personām, ņemot vērā pacienta stāvokli, simptomus, vēlmes un drošību.

Meklēt šajā emuārā