Jautājums 116 no 200: Vai pacients var just slāpes, ja nedzer? Jā, cilvēks var just slāpes, ja nedzer. Tomēr dzīves beigās ģimenei redzamā sausā mute ne vienmēr nozīmē, ka viss ķermenis cieš no tāda šķidruma trūkuma, ko atrisinātu liels dzēriena daudzums vai sistēma vēnā. Sausumu bieži izraisa elpošana caur muti, skābeklis, drudzis, zāles un samazināta siekalu izdalīšanās. Īsā atbilde Slāpes jāuztver nopietni un jājautā pacientam, ko viņš jūt. Ja norīšana ir droša, palīdz mazi malki, ledus gabaliņi vai iecienīts dzēriens nelielā daudzumā. Ja dzert nav droši vai pacients negrib, regulāra mutes un lūpu mitrināšana bieži dod lielu atvieglojumu. Par intravenozu vai zemādas šķidrumu jālemj individuāli kopā ar ārstu. Slāpes un sausa mute nav viens un tas pats Slāpes ir subjektīva vēlme dzert. Sausa mute ir sajūta mutes dobumā, ko var radīt arī zāles vai elpošana caur muti. Pacientam var būt sausa mute, bet viņš nevēlas dzert; vai arī viņš var lūgt mazu malku, lai izbaudītu vēsumu....

Jautājums 112 no 200: Vai pacientam jātīra zobi, ja viņš vairs neēd? Ja cilvēks vairs neēd, ģimenei var šķist, ka zobu tīrīšana vairs nav vajadzīga. Patiesībā mutes kopšana šajā laikā bieži kļūst vēl svarīgāka. Samazinās siekalu daudzums, cilvēks var elpot caur muti, lietot skābekli vai zāles, kas sausina gļotādu, un pats vairs nespēt iztīrīt zobus. Tas var radīt aplikumu, nepatīkamu garšu, plaisas, sāpes, smaku un infekciju. Īsā atbilde Jā, zobus un muti parasti turpina saudzīgi kopt arī tad, ja pacients vairs neēd. Mērķis nav perfekta higiēna, bet komforts. Kopšanas veids jāpielāgo cilvēka spēkam, apziņas līmenim, norīšanas drošībai un vēlmēm. Ja pacients klepo, asiņo, jūt sāpes vai nespēj droši norīt, māsai jāparāda piemērotākais paņēmiens. Kāpēc mute kļūst netīra arī bez ēdiena? Aplikumu veido ne tikai ēdiena paliekas. Mutē joprojām ir baktērijas, atmirušas šūnas, biezas siekalas un gļotas. Ja cilvēks mazāk dzer un nerunā, mute attīrās sliktāk. Protēzes var sākt berzt, b...

Jautājums 110 no 200: Kā mazināt sausumu mutē? Sausums mutē hospisa aprūpē var šķist neliela problēma blakus sāpēm, elpas trūkumam vai lielam vājumam. Taču pacientam tas var būt ļoti mokošs: lūpas plaisā, mēle līp pie aukslējām, runāt kļūst grūtāk, ēdiens negaršo, protēzes berž un miegs tiek traucēts. Cilvēks var izskatīties ļoti izslāpis, pat ja liels šķidruma daudzums viņam vairs nav drošs vai patīkams. Labā ziņa ir tā, ka sausumu mutē bieži var mazināt ar vienkāršu, regulāru un maigu kopšanu. Svarīgākais nav vienreiz izdarīt “lielo tīrīšanu”, bet vairākas reizes dienā pamanīt, kā jūtas mute. Īsā atbilde Sausumu mutē palīdz mazināt regulāra mutes tīrīšana, lūpu mitrināšana, mutes gļotādas samitrināšana, piemērots mutes gels vai siekalu aizstājējs un mazi malki vai ledus gabaliņi tikai tad, ja pacients spēj droši norīt. Jāpārbauda arī iespējamie cēloņi: zāles, elpošana caur muti, skābeklis, piena sēnīte, infekcija, zobu vai protēžu problēmas. Kāpēc mute kļūst sausa? Sausum...

Jautājums 111 no 200: Vai slikta smaka no mutes ir bieža problēma? Slikta smaka no mutes hospisa pacientam var būt neērta tēma. Ģimene to pamana, bet baidās aizvainot cilvēku. Pacients pats var just kaunu, nevēlēties runāt vai ļaut citiem pienākt tuvāk. Taču šo problēmu nevajag slēpt. Tā var būt gan diskomforta avots, gan pazīme, ka mutē nepieciešama rūpīgāka kopšana vai ārstniecības personas izvērtējums. Dzīves beigās mutes smaka var kļūt izteiktāka, jo cilvēks mazāk dzer, elpo caur muti, vairs nespēj pats tīrīt zobus, lieto daudz zāļu vai viņam ir infekcija, aplikums, bojāti zobi, protēžu problēmas vai mutes dobuma audzējs. Tas nav iemesls vainot pacientu vai ģimeni. Īsā atbilde Jā, slikta smaka no mutes hospisa aprūpē var būt bieža, īpaši sausas mutes, aplikuma, zobu un smaganu problēmu, infekcijas vai nepietiekamas mutes kopšanas dēļ. Regulāra, maiga mutes kopšana bieži palīdz, bet noturīga vai pēkšņi izteikta smaka jāapspriež ar hospisa komandu, īpaši, ja ir sāpes, asiņo...