Jautājums 115 no 200 Kā runāt ar ģimeni, kas uzstāj uz barošanu, ja pacients dzīves beigās ēd arvien mazāk vai vairs negrib ēst. Īsā atbilde Ar ģimeni jārunā nevis kā ar cilvēkiem, kuri dara kaut ko nepareizi, bet kā ar cilvēkiem, kuri baidās pazaudēt pēdējo iespēju rūpēties. Ēdiens ģimenei bieži nozīmē mīlestību, pienākumu un cerību. Tāpēc vārdi nebarojiet vai vairs nevajag ēst var izklausīties nežēlīgi, pat ja medicīniski tie ir pamatoti. Labāka saruna sākas ar atzīšanu, ka tuvinieki grib palīdzēt. Pēc tam var mierīgi skaidrot, ka dzīves beigās ķermenis bieži vairs nespēj izmantot ēdienu tāpat kā agrāk. Mērķis nav atņemt ēdienu. Mērķis ir dot tikai tik daudz, cik pacients vēlas un var droši panest, vienlaikus saglabājot mutes mitrināšanu, cieņu un klātbūtni. Kāpēc ēdiens ģimenei ir tik jūtīga tēma Tuviniekiem ēdiens reti ir tikai kalorijas. Tā ir zupa, karote, bērnības atmiņa, mājas smarža un sajūta, ka vēl var kaut ko izdarīt. Kad pacients atsakās no ēdiena, ģimene bieži to ...

Jautājums 116 no 200. Vai pacients var just slāpes, ja nedzer? Jā, cilvēks var just slāpes, ja nedzer. Tomēr dzīves beigās ģimenei redzamā sausā mute ne vienmēr nozīmē, ka viss ķermenis cieš no tāda šķidruma trūkuma, ko atrisinātu liels dzēriena daudzums vai sistēma vēnā. Sausumu bieži izraisa elpošana caur muti, skābeklis, drudzis, zāles un samazināta siekalu izdalīšanās. Īsā atbilde Slāpes jāuztver nopietni un jājautā pacientam, ko viņš jūt. Ja norīšana ir droša, palīdz mazi malki, ledus gabaliņi vai iecienīts dzēriens nelielā daudzumā. Ja dzert nav droši vai pacients negrib, regulāra mutes un lūpu mitrināšana bieži dod lielu atvieglojumu. Par intravenozu vai zemādas šķidrumu jālemj individuāli kopā ar ārstu. Slāpes un sausa mute nav viens un tas pats Slāpes ir subjektīva vēlme dzert. Sausa mute ir sajūta mutes dobumā, ko var radīt arī zāles vai elpošana caur muti. Pacientam var būt sausa mute, bet viņš nevēlas dzert; vai arī viņš var lūgt mazu malku, lai izbaudītu vēsu...

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās Vai pacientam jātīra zobi, ja viņš vairs neēd Īsā atbilde Jā, mute un zobi joprojām ir jākopj, arī tad, ja pacients vairs neēd. Mutes kopšana šajā posmā nav par ēdiena paliekām vien. Tā palīdz mazināt sausumu, aplikumu, sliktu garšu, sāpes, plaisas, infekciju risku un nepatīkamu sajūtu mutē. Tomēr Zobi jātīra dzīves beigās nedrīkst būt mehāniska procedūra. Ja cilvēks ir vājš, miegains, apjucis vai slikti norij, aprūpei jābūt īsai, saudzīgai un pielāgotai. Dažreiz pietiek ar mutes un lūpu mitrināšanu, nevis pilnu zobu tīrīšanu. Kāpēc zobi jākopj arī bez ēšanas Pat ja cilvēks vairs neēd, mutē joprojām uzkrājas aplikums, izžūst gļotāda, mainās siekalas, var palikt zāļu garša un veidoties plaisas. Elpošana caur muti, skābekļa lietošana, zāles un miegainība sausumu var pastiprināt. Sausa un netīra mute var sāpēt, dedzināt, radīt sliktu smaku un apgrūtināt runāšanu. Cilvēkam var būt grūtāk norīt zāles vai vienkārši mierīgi gulēt. ...

Jautājums 88 no 200. Vai drīkst dot alkoholu, ja pacients dzīves beigās ļoti vēlas malku vīna, alus vai cita pazīstama dzēriena? Īsā atbilde Dažās situācijās neliels alkohola daudzums var būt pieļaujams garšas, ieraduma vai dzīves kvalitātes dēļ, taču ģimene to nedrīkst izlemt automātiski. Vispirms ārstam, māsai vai farmaceitam jāizvērtē zāļu mijiedarbība, rīšanas drošība, apziņas līmenis, elpošana, aknu darbība, asinsspiediens un citi individuāli riski. Ja cilvēks saņem opioīdus, nomierinošas zāles vai miega līdzekļus, alkohols var pastiprināt miegainību un elpošanas nomākumu. Dzīves noslēguma aprūpe ņem vērā cilvēka vēlmes, tomēr cieņa nenozīmē ignorēt drošību. Pareizā atbilde nav visiem vienāda. Tā jāatrod sarunā ar pacientu un ārstniecības personu, kura pārzina konkrēto veselības stāvokli un visu zāļu sarakstu. Kāpēc vienkārša atļauja nav droša Alkohola iedarbība ļoti vājam cilvēkam var būt daudz spēcīgāka nekā agrāk. Mazāks ķermeņa svars, nepietiekama ēšana un dzeršan...

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās Ko darīt, ja pacients atsakās no mutes kopšanas Īsā atbilde Ja pacients atsakās no mutes kopšanas, pirmais solis nav piespiest. Jāapstājas, mierīgi jānoskaidro, kas traucē, un jāmēģina saprast, vai atteikšanās saistīta ar sāpēm, bailēm, apjukumu, nogurumu, sliktu garšu, kaunu vai nepatīkamu iepriekšēju pieredzi. Mutes kopšana dzīves beigās ir svarīga, jo tā var mazināt sausumu, slāpju sajūtu, aplikumu, plaisas, sāpes un nepatīkamu garšu. Tomēr tā nedrīkst kļūt par cīņu. Laba aprūpe respektē cilvēka robežas un meklē maigāku veidu, kā dot komfortu. Kāpēc atteikšanās var notikt Atteikšanās no mutes kopšanas ne vienmēr nozīmē, ka cilvēkam tā nav vajadzīga. Reizēm mute sāp, ir čūlas, sēnīte, asiņošana vai kairinājums. Reizēm cilvēks ir tik noguris, ka jebkurš pieskāriens šķiet par daudz. Reizēm viņš baidās aizrīties vai nejūtas droši, ja kāds tuvojas sejai. Dzīves beigās seja, mute un elpa kļūst ļoti personiska zona. Ja cilvēks z...

Īsā atbilde. Ja pacients aizrijas, vispirms jānovērtē, vai viņš spēj elpot, runāt un skaļi, efektīvi klepot. Ja klepus ir spēcīgs, cilvēku mudina turpināt klepot, pārtrauc ēdināšanu un cieši vēro. Ja pacients nespēj runāt, elpot vai efektīvi klepot, kļūst zilgans vai zaudē samaņu, iespējams pilns elpceļu nosprostojums. Latvijā nekavējoties jāzvana 113 un jārīkojas pēc dispečera norādēm. Aizrīšanās ir laika ziņā kritiska situācija, taču ne katrs klepus ir pilns elpceļu nosprostojums. Mierīga atšķiršana palīdz neizdarīt darbības, kas var pasliktināt stāvokli. Šis raksts skaidro pamatprincipus ģimenei, bet pirmās palīdzības paņēmienus drošāk apgūt praktiskā apmācībā. Plašāks pārskats par aprūpes organizēšanu un ģimenes atbalstu pieejams galvenajā rakstā Hospisa aprūpe Latvijā . Vispirms pārtrauciet ēdināšanu Ja ēšanas vai dzeršanas laikā sākas pēkšņs klepus, nekavējoties pārtrauciet dot nākamo kumosu, malku vai tableti. Nevajag mēģināt iestrēgušo ēdienu noskalot ar ūdeni. Papild...

Jautājums 118 no 200. Vai saldumi dzīves beigās ir aizliegti? Dzīves beigās mazs saldējuma kumoss, pudiņš vai mīļākais deserts var būt viens no retajiem patīkamajiem mirkļiem. Ģimene reizēm baidās to piedāvāt diabēta, “neveselīga ēdiena” vai ierastās diētas dēļ. Hospisa aprūpē ēšanas mērķis bieži mainās. no ilgtermiņa slimību profilakses uz komfortu, baudu un pacienta izvēli. Īsā atbilde Nē, saldumi dzīves beigās nav automātiski aizliegti. Nelielu daudzumu parasti var piedāvāt, ja pacients to vēlas un spēj droši norīt. Taču diabēta, ļoti augsta glikozes līmeņa simptomu, sliktas dūšas, mutes sāpju vai norīšanas grūtību gadījumā plāns jāapspriež ar aprūpes komandu. Kāpēc ierastā diēta var mainīties? Stingras diētas parasti veidotas, lai mazinātu komplikāciju risku mēnešos un gados. Dzīves noslēgumā pacienta prioritātes var būt citas. mazāk diskomforta, iecienīta garša un iespēja pašam izvēlēties. Tas nenozīmē, ka veselības problēmas tiek ignorētas; tas nozīmē, ka ārstēšanas...