Kā domāt par izgulējumu risku guļošam pacientam mājās

Izgulējumu risks guļošam pacientam mājās: kā domāt par drošību? - ilustrācija Hospiss.info rakstam par hospisa un paliatīvo aprūpi Latvijā

Izgulējumu risks guļošam pacientam mājās nozīmē, ka āda un dziļākie audi ilgstoša spiediena dēļ var kļūt sāpīgi un viegli ievainojami. Hospisa un paliatīvajā aprūpē drošība nav mehāniska griešana pēc pulksteņa. Drošība ir mierīga vērošana, saudzīga slodzes maiņa un savlaicīga saruna ar ārstu, māsu vai aprūpes komandu.

Mājās ģimenei nav jākļūst par brūču speciālistiem. Tuvinieku svarīgākais darbs ir pamanīt pārmaiņas, mazināt berzi, mitrumu un spiedienu, kā arī lūgt palīdzību brīdī, kad āda kļūst sarkana, sāpīga, karsta, mitra vai atveras brūce.

Kāpēc izgulējumi var rasties ātri

Risks pieaug, ja cilvēks daudz guļ vienā pozā, ir ļoti novājējis, maz ēd, svīst, ir urīna vai fēču nesaturēšana, slikti panes kustību vai vairs pats nevar pateikt, ka kāda vieta sāp. Āda dzīves noslēgumā mēdz kļūt trauslāka. Reizēm pat rūpīga aprūpe nevar pilnībā novērst bojājumu, jo slimība un asinsrites pārmaiņas ir ļoti smagas.

Īpaši jāvēro krusti, papēži, gūžas, elkoņi, lāpstiņas, pakausis un vietas zem medicīniskām caurulītēm, autiņbiksītēm vai cieša apģērba. Apsārtums, kas pēc spiediena noņemšanas nepāriet, ir brīdinājums. Tumšākai ādai brīdinājums var izskatīties kā siltāka, cietāka, zilganāka vai sāpīgāka vieta, ne tikai kā sarkans plankums.

Kā vērot ādu bez liekas trauksmes

Ādas pārbaudi var savienot ar mazgāšanu, pārģērbšanu vai pozas maiņu. Rokām jābūt siltām, kustībām lēnām, un pacientam jāpaskaidro, ko tuvinieks dara. Ja cilvēks ir noguris vai baidās no sāpēm, pietiek ar īsu un saudzīgu apskati. Vērtīgi ir katru dienu skatīties vienas un tās pašas vietas, jo maza pārmaiņa šodien var pasargāt no lielākas brūces vēlāk.

Nav vajadzīga sarežģīta tabula. Ģimene var pierakstīt, kurā vietā parādījās apsārtums, vai tas pārgāja pēc atslogošanas, vai bija sāpes, mitrums, smaka, izdalījumi vai drudzis. Šāds pieraksts palīdz māsai vai ārstam saprast, vai jāmaina poza, matracis, pārsējs, sāpju kontrole vai mitruma aprūpe.

Kā mainīt pozu saudzīgi

Pozas maiņa nav sods un nav sacensība ar laiku. Divu stundu ritms dažām ģimenēm var būt sākuma orientieris, bet tas nav likums visiem pacientiem. Ja pilna pagriešana izraisa sāpes, elpas trūkumu, paniku vai smagu nogurumu, aprūpes plāns jāpielāgo. Dažreiz pietiek ar nelielu slodzes maiņu, spilvenu, papēžu atslogošanu, gultas galvgaļa pielāgošanu vai īsu pagriezienu uz sāniem.

Pirms kustības pasakiet, kas notiks, un nesteidzieties. Cilvēku nevajag vilkt pa palagu, jo berze var bojāt ādu. Ja iespējams, izmanto slīdpalagu vai lūdz, lai aprūpes speciālists parāda drošu pārvietošanu. Ja pacients ir ļoti sāpīgs, vispirms jārunā par sāpju mazināšanu un tikai tad par pozas maiņu.

Kas palīdz mazināt spiedienu

Palīdz tīra un sausa āda, maiga mazgāšana, uzmanīga nosusināšana, piemērots matracis, papēžu atslogošana un apģērbs bez krokām. Mitruma gadījumā jārunā par ādas aizsarglīdzekļiem un autiņbiksīšu maiņas ritmu. Ja pacients daudz svīst vai ir nesaturēšana, āda var bojāties ātrāk, tāpēc aprūpei jābūt biežākai, bet joprojām saudzīgai.

Spilveni jānovieto tā, lai tie mazina spiedienu vienā vietā, neradot jaunu spiedienu citur. Papēžiem nevajadzētu ilgstoši balstīties pret matraci. Ja ģimene nav droša, kā atbalstīt kāju vai gūžu, labāk lūgt māsai parādīt tieši konkrētajam pacientam piemērotu variantu.

Kā domāt par matraci un palīglīdzekļiem

Matracis un palīglīdzekļi nevar aizstāt aprūpes plānu, bet tie var mazināt slodzi ādai un ģimenei. Ja pacients gandrīz visu dienu pavada gultā, par matraci jārunā savlaicīgi, nevis tikai tad, kad brūce jau ir atvērusies. Dažiem cilvēkiem pietiek ar biežāku ādas vērošanu un papēžu atslogošanu, citiem vajadzīgs īpašs pretizgulējumu matracis vai cits atbalsta risinājums.

Palīglīdzekļa izvēle jāsaista ar pacienta svaru, sāpēm, svīšanu, kustību spēju, aprūpes vietu un tuvinieku spēkiem. Ja matracis ir pārāk ciets, pārāk mīksts vai rada slīdēšanu, izgulējumu risks var nemazināties. Tāpēc ģimenei jālūdz, lai māsa vai cits speciālists pārbauda, vai pacients guļ stabili, vai papēži ir atslogoti un vai zem ķermeņa nav krokas, kas berž ādu.

Kad vajadzīga ārsta vai māsas palīdzība

Ar komandu jāsazinās, ja apsārtums nepāriet, āda kļūst tumša, rodas pūslis, plaisa, atvērta brūce, mitrums, smaka, izdalījumi, stipras sāpes vai drudzis. Palīdzība vajadzīga arī tad, ja ģimene nevar droši mainīt pozu, pacients kliedz no sāpēm, kļūst ļoti miegains, ir elpas trūkums vai brūce atrodas vietā, kur to grūti kopt.

Nav droši pašiem griezt bojātu ādu, likt spirtu, spēcīgi berzt, izmantot nejaušus pārsējus vai atkārtoti fotografēt brūci bez skaidra mērķa. Brūces aprūpe dzīves noslēgumā var būt vērsta uz dzīšanu, bet var būt vērsta arī uz sāpju, smakas, mitruma un ciešanu mazināšanu. Šo mērķi nosaka kopā ar ārstniecības personu.

Kā saglabāt cieņu ikdienas aprūpē

Izgulējumu profilakse nav tikai tehnika. Tā skar kaunu, kailumu, sāpes un sajūtu, ka cilvēks vairs nekontrolē savu ķermeni. Pirms apskates aizver durvis, piesedz tās ķermeņa daļas, kuras netiek koptas, un runā ar pacientu arī tad, ja viņš atbild maz. Vienkāršs paskaidrojums un lēna kustība bieži mazina bailes.

Ģimenei var palīdzēt vienošanās, kurš dara ādas apskati, kurš pieraksta novērojumus un kam zvana, ja stāvoklis mainās. Ja tuvinieki nogurst vai strīdas par pareizo rīcību, tas nav neveiksmes pierādījums. Tas ir signāls, ka aprūpes plānā vajag vairāk profesionāla atbalsta.

Latvijas konteksts

Latvijā paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums pacienta dzīvesvietā var palīdzēt ģimenei saprast aprūpes plānu, simptomu kontroli un vajadzīgos palīglīdzekļus. Praktiski tas nozīmē, ka par ādas bojājumiem, sāpēm, smaku, mitrumu, pārsiešanu un drošu pārvietošanu nav jālemj vienatnē.

Ja ģimene vēl tikai meklē pamata skaidrojumu par aprūpes organizēšanu, noder arī raksts Hospisa aprūpe Latvijā. Tas palīdz saprast, kāpēc hospisa aprūpē vienlaikus svarīga ir medicīniskā drošība, tuvinieku atbalsts un pacienta cieņa.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai izgulējumu vienmēr var novērst

Ne vienmēr. Risku var mazināt, bet ļoti smagas slimības un dzīves noslēguma posmā āda var kļūt ārkārtīgi trausla. Tas nenozīmē, ka ģimene ir vainīga. Tas nozīmē, ka vajadzīgs reālistisks un saudzīgs aprūpes plāns.

Vai pacients vienmēr jāgriež ik pēc divām stundām

Ne vienmēr. Tas var būt sākuma orientieris, bet biežums jāpielāgo pacienta sāpēm, elpai, ādas stāvoklim, matracim, spējai atpūsties un aprūpes mērķim. Ja pagriešana rada ciešanas, jāmeklē saudzīgāks risinājums.

Vai brūces mērķis vienmēr ir sadziedēšana

Paliatīvajā aprūpē mērķis jāizvērtē individuāli. Dažreiz svarīgākais ir komforts, sāpju mazināšana, smakas kontrole, mitruma mazināšana un cieņa. Par pārsējiem un brūces mērķi jālemj ar ārstniecības personu.

Noslēgumā

Izgulējumu risks mājās prasa uzmanību, bet ne paniku. Ģimenei palīdz vienkāršs ritms, mierīga ādas vērošana, saudzīga slodzes maiņa un skaidrs plāns, kad zvanīt ārstam vai māsai. Pacienta cieņa paliek tikpat svarīga kā ādas aizsardzība.

Ja aprūpē piedalās vairāki tuvinieki, noder viena kopīga piezīmju vieta. Tajā var pierakstīt ādas pārmaiņas, pozas, sāpju brīžus un speciālista ieteikumus. Tas mazina pārpratumus, palīdz ģimenei rīkoties vienoti un dod aprūpes komandai skaidrāku priekšstatu par pacienta ikdienu.

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti atlasīti tā, lai tie tieši atbalsta raksta tēmu un rāda vairākas veselības sistēmas.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Šī emuāra populārākās ziņas

Hospisa aprūpe mājās. Praktisks ceļvedis ģimenei

Kas ir hospiss un paliatīvā aprūpe. Skaidrojums ģimenei

Hospisa aprūpe Latvijā – kad rūpes kļūst par mīlestības valodu