Jautājums 120 no 200: Kā saprast, ka ēdināšana rada vairāk kaitējuma nekā labuma? Īsā atbilde: ēdināšana rada vairāk kaitējuma nekā labuma, ja tā vairs nedod pacientam baudu vai komfortu, bet izraisa klepu, aizrīšanos, elpas trūkumu, sāpes, sliktu dūšu, izteiktu nogurumu, paniku vai notiek pret cilvēka skaidri paustu nevēlēšanos. Šādā brīdī rūpes nav jāpārtrauc; jāmaina rūpju veids. Tomēr tas, ka cilvēks ēd maz, pats par sevi vēl nenozīmē, ka ēdināšana kaitē. Jāpārbauda ārstējami iemesli, pacienta vēlmes, norīšanas spēja un aprūpes mērķis. Pirmā pazīme ir pacienta reakcija Ja cilvēks spēj pateikt, ka nevēlas ēst, viņa atbilde ir jārespektē. Atteikums var būt īslaicīgs sliktas dūšas, sāpju vai mutes sausuma dēļ, tāpēc drīkst maigi pajautāt vēlāk. Taču “nē” nedrīkst pārvērst par pārrunām, kuru mērķis ir panākt vēl vienu karoti. Ja pacients nevar runāt, jāvēro, vai viņš novērš galvu, saspiež lūpas, izspļauj ēdienu, saspringst, kļūst nemierīgs vai aizmieg ēšanas laikā. Tās var...