Īsā atbilde Parasti pacienta roku drīkst turēt, ja viņš to vēlas vai šāds pieskāriens atbilst viņa agrāk zināmajām vēlmēm. Pieskārienam jābūt vieglam, bez spiešanas un vilkšanas. Rokas turēšana var paust klātbūtni un tuvību, taču tā nav ārstēšanas metode un ne katram cilvēkam ir patīkama. Drošākais sākums ir vienkāršs jautājums. Vai drīkstu paturēt tavu roku? Ja cilvēks nevar atbildēt, jāņem vērā viņa agrāk teiktais un ķermeņa reakcija. Nespēja iebilst pati par sevi nav piekrišana. Ja seja savelkas, roka tiek atvilkta vai nemiers pieaug, pieskāriens jāpārtrauc. Vispirms jārespektē pacienta izvēle Arī ļoti slims cilvēks saglabā tiesības noteikt, kas notiek ar viņa ķermeni un personisko telpu. Dažam rokas turēšana ir mierinoša, citam tā rada nogurumu, sāpes vai sajūtu, ka viņu neatlaiž. Tuvinieka labais nodoms ir svarīgs, bet pacienta izvēle ir svarīgāka. Piekrišanai nav jābūt sarežģītai sarunai. Var pajautāt īsi un pagaidīt. Ja pacients pasaka nē, novēršas vai atvelk roku, tas...

Īsā atbilde Aprūpes darbība pacientu pārāk nogurdina tad, ja tās laikā vai pēc tās pieaug sāpes, elpas trūkums, nemiers, apjukums, svīšana, bālums vai izsīkums un cilvēkam vajag ilgu laiku, lai atgūtos. Svarīga ir ne tikai pati darbība, bet arī tas, cik smagi pacients to panes. Šādā brīdī darbība nav jāpabeidz par katru cenu. To var apturēt, saīsināt, sadalīt vairākos posmos vai kopā ar māsu, ārstu, fizioterapeitu vai ergoterapeitu atrast citu veidu. Mērķis ir tīrība, drošība un komforts, nevis izpildīta procedūra. Ko nozīmē pārāk liela slodze Smagas progresējošas slimības laikā cilvēka spēka rezerve var kļūt ļoti maza. Darbība, kas veselam cilvēkam šķiet vienkārša, var prasīt lielu piepūli. Pagriešanās gultā, apsēšanās, mazgāšana, pārģērbšana, tualetes apmeklējums, pārsiešana vai īsa saruna var paātrināt elpu un iztērēt spēku, kas vajadzīgs atpūtai. Nav vienas minūšu robežas, kas derētu visiem. Vienam cilvēkam piecas minūtes gultas malā ir patīkama pārmaiņa. Citam tā pati po...

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās Ko nozīmē cieņpilna aiziešana Īsā atbilde Cieņpilna aiziešana nozīmē, ka cilvēks dzīves beigās netiek atstāts tikai ar diagnozi, bailēm un procedūrām. Viņam joprojām ir tiesības uz sāpju mazināšanu, mieru, privātumu, saprotamu sarunu, tīrību, drošu pozu un iespēju būt kopā ar cilvēkiem, kuri viņam ir svarīgi. Tas nenozīmē skaistu frāzi par nāvi. Tas nozīmē ļoti konkrētu aprūpi. Jautājums vairs nav tikai par to, cik dienu palicis. Jautājums ir par to, vai šajās dienās cilvēkam mazāk sāp, vai viņam netrūkst elpas, vai viņu nepārvieto bez vajadzības un vai ģimene zina, kā būt blakus bez panikas. Cieņa sākas ar cilvēka redzēšanu Dzīves beigās slimība var aizņemt gandrīz visu telpu. Ir analīzes, zāles, vizītes, aprūpes grafiki, dokumenti un noguruši tuvinieki. Tajā visā viegli pazūd pats cilvēks. Cieņpilna aprūpe sākas brīdī, kad viņu atkal ierauga kā cilvēku, nevis kā aprūpes uzdevumu. Tas nozīmē runāt ar viņu, ne tikai par vi...