Īsā atbilde Lai zinātu, kad zvanīt hospisa komandai, vērojiet pārmaiņas un negaidiet, līdz situācija kļūst nepanesama. Hospisa vai paliatīvās aprūpes komandai jāzvana, ja parādās jauns simptoms, esošs simptoms kļūst stiprāks, nozīmētais plāns vairs nepalīdz vai ģimene vairs nespēj droši turpināt aprūpi. Nav jāgaida nākamā plānotā vizīte un nav jābūt pilnīgi pārliecinātam par situācijas nopietnību. Komanda palīdz izvērtēt, ko var darīt mājās, vai vajadzīga papildu vizīte, zāļu plāna pārskatīšana vai cita aprūpes vieta. Dzīvību apdraudošā situācijā jārīkojas saskaņā ar pacienta iepriekš saskaņoto plānu un Latvijā jāzvana 113, ja nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Kontakti jāsagatavo pirms krīzes Pie pacienta gultas vai telefonā glabājiet komandas dienas kontaktu, ārpusdarba laika numuru, rezerves kontaktu un skaidru norādi, kā rīkoties naktī. Latvijā nav viena universāla hospisa numura, tādēļ jāizmanto tie kontakti, kurus izsniegusi konkrētā komanda vai ārstniecības...

Par dzīves beigu tuvošanos visbiežāk liecina vairāku pārmaiņu kopums, nevis viena atsevišķa pazīme. Cilvēks var kļūt vājāks un miegaināks, mazāk ēst un dzert, retāk sarunāties, vairāk laika pavadīt gultā, mazāk urinēt, kā arī piedzīvot elpošanas un asinsrites pārmaiņas. Šīs pazīmes katram cilvēkam attīstās citādi, un pēc tām nevar droši nosaukt precīzu nāves dienu vai stundu. Ģimenei nav pašai jānosaka prognoze. Svarīgāk ir pamanīt, kas mainījies, rūpēties par komfortu un savlaicīgi informēt ārstu, māsu vai paliatīvās aprūpes komandu. Arī ļoti smagas slimības laikā jauns simptoms var būt mazināms, tāpēc strauju pasliktināšanos nedrīkst automātiski norakstīt uz dzīves beigām. Pazīmes veido kopainu Dzīves noslēguma posms var ilgt nedēļas, dienas vai stundas. Vienam cilvēkam pārmaiņas attīstās pakāpeniski, citam stāvoklis mainās ātri. Ārstniecības personas vērtē spēju kustēties, apziņu, elpošanu, ēšanu, dzeršanu, urinēšanu, asinsriti, simptomu slodzi un slimības gaitu. Viena paz...