Jautājums 100 no 200: Kā zināt, kad zvanīt hospisa komandai? Hospisa aprūpē ģimenei bieži ir viens ļoti praktisks jautājums: kad zvanīt komandai, un kad vēl var vienkārši vērot? Daudzi tuvinieki kavējas, jo negrib traucēt, baidās izskatīties pārspīlēti satraukti vai domā, ka "tā jau droši vien ir normāli". Taču hospisa aprūpē labāk ir pajautāt par agru nekā vienatnē gaidīt, līdz pacients cieš vairāk. Zvans komandai nav neveiksme. Tas nenozīmē, ka ģimene netiek galā. Tas nozīmē, ka ģimene pilda savu svarīgāko uzdevumu: pamana pārmaiņas un laikus nodod tās cilvēkiem, kuri var palīdzēt saprast nākamo soli. Īsā atbilde Hospisa komandai jāzvana, ja parādās jaunas vai stiprākas sāpes, elpas trūkums, pēkšņs apjukums, izteikts nemiers, nespēja norīt zāles, kritiens, asiņošana, drudzis, aizrīšanās, izteikta miegainība pēc zāļu maiņas vai jebkura situācija, kurā ģimene vairs nezina, kā droši rīkoties. Ja šaubāties, zvaniet un aprakstiet konkrēti, ko redzat. Ko tieši pateikt ...

Jautājums 121 no 200: Kādas pazīmes var liecināt, ka tuvojas dzīves beigas? Īsā atbilde: dzīves beigu tuvošanos visbiežāk rāda nevis viena pazīme, bet vairāku pārmaiņu kopums: cilvēks kļūst vājāks un miegaināks, mazāk ēd un dzer, retāk sarunājas, mainās elpošana, urinēšana un asinsrite. Šīs pārmaiņas katram notiek citādi, un pēc tām nevar droši nosaukt precīzu nāves dienu vai stundu. Svarīgākais ģimenei nav pašai noteikt prognozi. Svarīgākais ir pamanīt izmaiņas, saudzīgi rūpēties par komfortu un savlaicīgi informēt hospisa vai paliatīvās aprūpes komandu. Daļa jaunu simptomu var būt ārstējami arī ļoti smagas slimības laikā. Pazīmes var parādīties pakāpeniski Nedēļās vai dienās pirms nāves cilvēks bieži vairāk guļ, ātrāk nogurst un arvien mazāk spēj piedalīties ikdienas darbībās. Viņam var būt grūtāk piecelties, pagriezties gultā, noturēt krūzi vai ilgstoši sarunāties. Interese par apkārt notiekošo var mazināties, jo organisma enerģija kļūst ierobežota. Šādas pārmaiņas var ...