Vai pacientu dzīves beigās drīkst mazgāt? Hospisa aprūpe ģimenēm

Saudzīga pacienta mazgāšana dzīves beigās hospisa aprūpē mājās. Higiēna gultā, mutes kopšana, ādas aizsardzība, privātums un cieņa

Jautājums 24 no 200 Vai pacientu dzīves beigās drīkst mazgāt?

Īsā atbilde

Jā, drīkst. Taču dzīves beigās mazgāšana nav jāuztver kā procedūra, kas jāpabeidz par katru cenu. Tā ir aprūpes darbība, kuras mērķis ir komforts, tīrība, ādas saudzēšana, privātums un cieņa. Ja pilna mazgāšana cilvēku nogurdina, sāpina vai biedē, pietiek ar īsu, siltu un ļoti saudzīgu higiēnu gultā.

Kas mainās dzīves beigās

Cilvēkam, kurš kļūst ļoti vājš, parasta mazgāšanās var prasīt daudz vairāk spēka nekā agrāk. Pagriešanās, sēdēšana, pārģērbšana, mitra āda, aukstums un gaidīšana var radīt sāpes, elpas trūkumu vai trauksmi. Tāpēc jautājums nav tikai par to, vai mazgāt drīkst. Jautājums ir, kā mazgāt tā, lai cilvēkam pēc tam būtu vieglāk, nevis sliktāk.

Hospisa aprūpē higiēna seko cilvēkam. Ja cilvēks ir mierīgs un procedūra palīdz, mazgāšanu var veikt. Ja cilvēks ir izsmelts, cieš sāpes vai tuvojas nāves brīdis, aprūpe kļūst maigāka. Tad pietiek ar to, kas dod visvairāk komforta ar vismazāko slodzi.

Kas ir pietiekama higiēna

Pietiekama higiēna nav vienmēr pilna ķermeņa mazgāšana. Bieži vissvarīgākā ir mute, seja, rokas, paduses, mugura, ādas krokas, intīmā zona un tīra gultas veļa. Šīs darbības var būt īsas, bet ļoti nozīmīgas. Tās mazina lipīgumu, smaku, niezi, mitrumu un sajūtu, ka cilvēks ir atstāts novārtā.

Dažreiz mutes kopšana ir svarīgāka par visu pārējo. Sausa mute, aplikums, saplaisājušas lūpas un nepatīkama garša var radīt lielu diskomfortu arī tad, ja cilvēks vairs neēd un maz dzer. Mute jākopj maigi, bez spēcīgas beršanas un bez steigas.

Kā mazgāt saudzīgi

  • Sagatavojiet visu pirms pieskaraties pacientam.
  • Telpai jābūt siltai, ūdenim patīkami siltam un kustībām lēnām.
  • Paskaidrojiet katru darbību, arī tad, ja cilvēks runā maz.
  • Aizsedziet ķermeņa daļas, kuras tobrīd nemazgājat.
  • Mazgājiet pa daļām, nevis mēģiniet pabeigt visu vienā reizē.
  • Pēc mazgāšanas ādu saudzīgi nosusiniet, īpaši krokās un zem autiņbikses.
  • Ja ir brūce, apsārtums vai pūslis, nejauciet to ar parastu netīrumu un nerīvējiet.

Kad mazgāšanu labāk saīsināt

Mazgāšanu vajag saīsināt vai atlikt, ja cilvēks kļūst bāls, sāk smagi elpot, trīc, saka, ka sāp, kļūst ļoti nemierīgs vai pēc nelielas kustības ilgi nevar atgūties. Tas nav aprūpes zaudējums. Tas ir signāls, ka šodien vajadzīga mazāka slodze.

Šādā brīdī var nomazgāt tikai seju, muti, rokas un intīmo zonu, nomainīt mitru veļu un sakārtot gultu. Reizēm tas ir tieši tas, kas cilvēkam vajadzīgs.

Mazgāšanu var sadalīt vairākās reizēs

Dzīves beigās nav nepieciešams vienā reizē nomazgāt visu ķermeni. Aprūpi var sadalīt nelielos posmos un izvēlēties brīdi, kad cilvēks ir mierīgāks un jūtas labāk. Vispirms var sakopt seju, rokas un muti, vēlāk nomainīt veļu un aprūpēt tās ķermeņa vietas, kur tīrība tajā dienā ir visvairāk vajadzīga. Šāda secība mazina nogurumu un ļauj laikus apstāties.

Ja pacients aizmieg, novēršas, savelk seju, sāk straujāk elpot vai kļūst nemierīgs, mazgāšanu pārtrauc un novērtē viņa pašsajūtu. Aprūpe nav jāpabeidz tikai tāpēc, ka tā ir sākta. Dažkārt vislabākā izvēle ir silts, maigs pieskāriens, tīrs apģērbs un sakopta gulta, nevis pilna mazgāšana.

Ko vērot ādā un mutē

Mazgāšanas laikā var saudzīgi apskatīt ādu vietās, kur tā saskaras ar gultu, autiņbiksītēm, caurulītēm vai pārsējiem. Par apsārtumu, mitrumu, brūci, neparastu smaku vai sāpīgu vietu ziņo māsai vai ārstam. Ādu nevajag stipri berzt. To viegli nosusina, īpaši krokās, un izmanto tikai aprūpes komandas ieteiktos līdzekļus.

Mutes kopšana bieži sniedz vairāk komforta nekā visa ķermeņa mazgāšana. Sausa mute, aplikums vai saplaisājušas lūpas var būt nepatīkamas arī tad, ja cilvēks vairs maz ēd un dzer. Māsai var lūgt parādīt drošu mutes mitrināšanu un tīrīšanu atbilstoši pacienta spējai norīt. Ja cilvēks klepo, aizrijas vai nespēj norīt, aprūpes paņēmienu saskaņo ar ārstniecības personu.

Pacienta piekrišana un privātums

Arī ļoti vājš cilvēks ir jāuzrunā un jābrīdina par katru darbību. Ja iespējams, viņam ļauj izvēlēties laiku, mazgājamo ķermeņa daļu un cilvēku, kurš palīdzēs. Durvis aizver, ķermeni atsedz tikai tik daudz, cik konkrētajā brīdī nepieciešams, un pārējo apsedz ar vieglu segu vai dvieli. Šīs šķietami nelielās darbības saglabā drošības izjūtu un cieņu.

Ja pacients ar vārdiem, žestu vai ķermeņa saspringumu rāda, ka nevēlas turpināt, aprūpētājs apstājas. Pretestība nav nepaklausība. Tā var liecināt par sāpēm, aukstumu, bailēm, apjukumu vai nogurumu. Vispirms jāmeklē iemesls un tikai tad jālemj, vai aprūpi turpināt citā laikā un citā veidā.

Kā pasargāt arī aprūpētāju

Smaga cilvēka celšana ar rokām var savainot gan pacientu, gan tuvinieku. Ģimenei nav jāmin, kā pareizi pagriezt vai pārvietot cilvēku. Māsai, fizioterapeitam vai ergoterapeitam var lūgt parādīt drošu paņēmienu un ieteikt piemērotus palīglīdzekļus. Ja darbībai vajadzīgi divi cilvēki, to nevajag mēģināt paveikt vienatnē.

Aprūpētāja nogurums arī ir drošības jautājums. Pirms mazgāšanas sagatavo visu nepieciešamo, lai nebūtu jāatstāj pacients viens un slapjš. Darbību plāno īsu, telpu uztur siltu un pēc aprūpes ļauj atpūsties gan pacientam, gan sev. Saudzīga higiēna nav izturības pārbaude nevienam no abiem.

Latvijas konteksts

Latvijā ģimenei par higiēnu dzīves beigās jārunā ar ģimenes ārstu, mājas aprūpes māsu, paliatīvās aprūpes komandu vai sociālo aprūpētāju. Jāprasa praktiska parādīšana, ne tikai vispārīgs padoms. Ģimenei jāzina, kā pagriezt cilvēku, kā pasargāt ādu, kā kopt muti, kā mainīt veļu un kad apstāties.

Ja higiēna kļūst par smagu, jāprasa papildu palīdzība. Tuviniekiem nav jāizliekas, ka viņi spēj visu. Droša aprūpe nozīmē arī laikus pateikt, ka vajadzīga māsa, aprūpētājs, palīglīdzekļi vai cits aprūpes plāns.

Ko nevajag darīt

  • Nevajag mazgāt ar spēku, ja cilvēks pretojas sāpju vai baiļu dēļ.
  • Nevajag berzt trauslu, apsārtušu vai sāpīgu ādu.
  • Nevajag turpināt pilnu mazgāšanu, ja cilvēkam kļūst slikti.
  • Nevajag pārvietot cilvēku uz vannas istabu, ja drošāka aprūpe ir iespējama gultā.
  • Nevajag atstāt cilvēku kailu vai atsegtu ilgāk nekā vajadzīgs.

Labs jautājums aprūpes komandai

Ģimene var jautāt ļoti konkrēti. Kādu higiēnu šim cilvēkam šobrīd vajag, lai viņam būtu mazāk diskomforta un mazāk ciešanu. Šāds jautājums palīdz pāriet no ieraduma uz aprūpes mērķi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai pacientu dzīves beigās drīkst mazgāt?

Jā, ja mazgāšana palīdz un nerada pārmērīgas ciešanas. Higiēnai jābūt īsai, siltai, saudzīgai un pielāgotai cilvēka spēkam.

Vai vienmēr vajag nomazgāt visu ķermeni?

Nē. Dzīves beigās bieži pietiek ar daļēju mazgāšanu, mutes kopšanu, intīmās zonas aprūpi un tīru veļu.

Ko darīt, ja cilvēks negrib mazgāties?

Vispirms jānoskaidro iemesls. Varbūt viņam sāp, salst, ir kauns, bail vai nav spēka. Tad jāmaina veids, ilgums un privātuma nodrošināšana.

Kad jāsauc māsa vai ārsts?

Ja ir brūce, pūslis, izdalījumi, smaka, drudzis, stipras sāpes, elpas trūkums vai ģimene vairs nevar droši palīdzēt.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti atlasīti par mazgāšanu gultā, ādas un mutes kopšanu, privātumu, drošu pārvietošanu un komfortu dzīves beigās.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Šī emuāra populārākās ziņas

Hospisa aprūpe mājās. Praktisks ceļvedis ģimenei

Kas ir hospiss un paliatīvā aprūpe. Skaidrojums ģimenei

Hospisa aprūpe Latvijā – kad rūpes kļūst par mīlestības valodu