Vai pacientu dzīves beigās drīkst mazgāt? Hospisa aprūpe ģimenēm
Jautājums 24 no 200 Vai pacientu dzīves beigās drīkst mazgāt?
Īsā atbilde
Jā, drīkst. Taču dzīves beigās mazgāšana nav jāuztver kā procedūra, kas jāpabeidz par katru cenu. Tā ir aprūpes darbība, kuras mērķis ir komforts, tīrība, ādas saudzēšana, privātums un cieņa. Ja pilna mazgāšana cilvēku nogurdina, sāpina vai biedē, pietiek ar īsu, siltu un ļoti saudzīgu higiēnu gultā.
Kas mainās dzīves beigās
Cilvēkam, kurš kļūst ļoti vājš, parasta mazgāšanās var prasīt daudz vairāk spēka nekā agrāk. Pagriešanās, sēdēšana, pārģērbšana, mitra āda, aukstums un gaidīšana var radīt sāpes, elpas trūkumu vai trauksmi. Tāpēc jautājums nav tikai par to, vai mazgāt drīkst. Jautājums ir, kā mazgāt tā, lai cilvēkam pēc tam būtu vieglāk, nevis sliktāk.
Hospisa aprūpē higiēna seko cilvēkam. Ja cilvēks ir mierīgs un procedūra palīdz, mazgāšanu var veikt. Ja cilvēks ir izsmelts, cieš sāpes vai tuvojas nāves brīdis, aprūpe kļūst maigāka. Tad pietiek ar to, kas dod visvairāk komforta ar vismazāko slodzi.
Kas ir pietiekama higiēna
Pietiekama higiēna nav vienmēr pilna ķermeņa mazgāšana. Bieži vissvarīgākā ir mute, seja, rokas, paduses, mugura, ādas krokas, intīmā zona un tīra gultas veļa. Šīs darbības var būt īsas, bet ļoti nozīmīgas. Tās mazina lipīgumu, smaku, niezi, mitrumu un sajūtu, ka cilvēks ir atstāts novārtā.
Dažreiz mutes kopšana ir svarīgāka par visu pārējo. Sausa mute, aplikums, saplaisājušas lūpas un nepatīkama garša var radīt lielu diskomfortu arī tad, ja cilvēks vairs neēd un maz dzer. Mute jākopj maigi, bez spēcīgas beršanas un bez steigas.
Kā mazgāt saudzīgi
- Sagatavojiet visu pirms pieskaraties pacientam.
- Telpai jābūt siltai, ūdenim patīkami siltam un kustībām lēnām.
- Paskaidrojiet katru darbību, arī tad, ja cilvēks runā maz.
- Aizsedziet ķermeņa daļas, kuras tobrīd nemazgājat.
- Mazgājiet pa daļām, nevis mēģiniet pabeigt visu vienā reizē.
- Pēc mazgāšanas ādu saudzīgi nosusiniet, īpaši krokās un zem autiņbikses.
- Ja ir brūce, apsārtums vai pūslis, nejauciet to ar parastu netīrumu un nerīvējiet.
Kad mazgāšanu labāk saīsināt
Mazgāšanu vajag saīsināt vai atlikt, ja cilvēks kļūst bāls, sāk smagi elpot, trīc, saka, ka sāp, kļūst ļoti nemierīgs vai pēc nelielas kustības ilgi nevar atgūties. Tas nav aprūpes zaudējums. Tas ir signāls, ka šodien vajadzīga mazāka slodze.
Šādā brīdī var nomazgāt tikai seju, muti, rokas un intīmo zonu, nomainīt mitru veļu un sakārtot gultu. Reizēm tas ir tieši tas, kas cilvēkam vajadzīgs.
Latvijas konteksts
Latvijā ģimenei par higiēnu dzīves beigās jārunā ar ģimenes ārstu, mājas aprūpes māsu, paliatīvās aprūpes komandu vai sociālo aprūpētāju. Jāprasa praktiska parādīšana, ne tikai vispārīgs padoms. Ģimenei jāzina, kā pagriezt cilvēku, kā pasargāt ādu, kā kopt muti, kā mainīt veļu un kad apstāties.
Ja higiēna kļūst par smagu, jāprasa papildu palīdzība. Tuviniekiem nav jāizliekas, ka viņi spēj visu. Droša aprūpe nozīmē arī laikus pateikt, ka vajadzīga māsa, aprūpētājs, palīglīdzekļi vai cits aprūpes plāns.
Ko nevajag darīt
- Nevajag mazgāt ar spēku, ja cilvēks pretojas sāpju vai baiļu dēļ.
- Nevajag berzt trauslu, apsārtušu vai sāpīgu ādu.
- Nevajag turpināt pilnu mazgāšanu, ja cilvēkam kļūst slikti.
- Nevajag pārvietot cilvēku uz vannas istabu, ja drošāka aprūpe ir iespējama gultā.
- Nevajag atstāt cilvēku kailu vai atsegtu ilgāk nekā vajadzīgs.
Labs jautājums aprūpes komandai
Ģimene var jautāt ļoti konkrēti. Kādu higiēnu šim cilvēkam šobrīd vajag, lai viņam būtu mazāk diskomforta un mazāk ciešanu. Šāds jautājums palīdz pāriet no ieraduma uz aprūpes mērķi.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai pacientu dzīves beigās drīkst mazgāt?
Jā, ja mazgāšana palīdz un nerada pārmērīgas ciešanas. Higiēnai jābūt īsai, siltai, saudzīgai un pielāgotai cilvēka spēkam.
Vai vienmēr vajag nomazgāt visu ķermeni?
Nē. Dzīves beigās bieži pietiek ar daļēju mazgāšanu, mutes kopšanu, intīmās zonas aprūpi un tīru veļu.
Ko darīt, ja cilvēks negrib mazgāties?
Vispirms jānoskaidro iemesls. Varbūt viņam sāp, salst, ir kauns, bail vai nav spēka. Tad jāmaina veids, ilgums un privātuma nodrošināšana.
Kad jāsauc māsa vai ārsts?
Ja ir brūce, pūslis, izdalījumi, smaka, drudzis, stipras sāpes, elpas trūkums vai ģimene vairs nevar droši palīdzēt.
Saistītie raksti
- Vai pacientu drīkst vest ārpus mājas mazgāšanai
- Kā nodrošināt privātumu higiēnas laikā
- Cik bieži jāmaina pacienta poza
- Vai izgulējumus vienmēr var novērst
Avoti un tālāka lasīšana
Avoti izmantoti, lai pārbaudītu higiēnas, komforta, ādas aizsardzības un dzīves noslēguma aprūpes principus. Individuāls plāns jāveido kopā ar ārstniecības personu.
- NVD informācija par mobilajām komandām dzīvesvietā
- Labklājības ministrija par pakalpojumu dzīvesvietā
- Likumi lv paliatīvās aprūpes noteikumi
- WHO par paliatīvo aprūpi
- WHO Eiropas birojs par paliatīvo aprūpi
- NICE dzīves noslēguma aprūpes organizēšana
- NICE aprūpe pēdējās dzīves dienās
- NHS par aprūpi dzīves beigās mājās
- Marie Curie par dzīves noslēguma aprūpi
- CareSearch par mirstoša cilvēka aprūpi
- ELDAC Home Care Toolkit
- Helix Centre praktiskā aprūpe pēdējās dienās
- Canadian Virtual Hospice par mutes aprūpi
- Palliaweb par paliatīvo aprūpi mājās
- Francijas HAS par paliatīvās aprūpes saglabāšanu mājās
- Vācijas Veselības ministrija par smagi slimajiem un mirstošajiem
- Japānas paliatīvās medicīnas biedrības publikācijas
- SPKC vadlīnijas par izgulējumiem un ādas aizsardzību
- NHS skaidrojums par izgulējumiem
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
