Vai pacientu dzīves beigās drīkst mazgāt? Hospisa aprūpe ģimenēm

Saudz?ga mazg??ana un higi?nas apr?pe dz?ves beig?s hospisa apr?p? m?j?s

Jautājums 44 no 200: Vai pacientu dzīves beigās drīkst mazgāt?

Guļoša pacienta aprūpē mazām darbībām ir liela nozīme. Āda, poza, higiēna un pārvietošana jāvērtē kopā ar pacienta komfortu.

Īsā atbilde

Aprūpes darbība ir vērtīga tad, ja tā palīdz pacientam justies tīrāk, drošāk vai mierīgāk. Ja tā rada sāpes, elpas trūkumu vai izteiktu nogurumu, plāns jāpārskata.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Guļošam pacientam ķermenis kļūst ļoti ievainojams. Tomēr arī laba aprūpe var būt par smagu, ja to dara pēc stingra grafika, neieklausoties pacienta reakcijā. Tāpēc šajā jautājumā vienmēr jāmeklē līdzsvars starp ādas aizsardzību, tīrību, sāpju mazināšanu un mieru.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā āda jāapskata saudzīgi, īpaši spiediena vietās, bet pacients nav jāgroza mehāniski tikai tāpēc, ka pienākusi noteikta stunda. Ja pagriešana rada stipras sāpes vai elpas trūkumu, par citu risinājumu jārunā ar māsu vai ārstu.

Ko ģimene var darīt praktiski?

  • pirms aprūpes darbības īsi paskaidrot, kas notiks, un pajautāt piekrišanu;
  • par jaunu brūci, smaku, izdalījumiem vai sāpēm ziņot ārstniecības personai.
  • pārbaudīt ādu katru dienu tik saudzīgi, cik pacients to panes;
  • nevilkt pacientu aiz rokām vai pleciem;
  • izmantot palagu, slīdlīdzekli vai divu cilvēku palīdzību, ja jāpārvieto gultā;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja parādās ādas apsārtums, brūce, smaka, izdalījumi, sāpes pie pagriešanas vai aprūpes darbība pacientu pārmērīgi nogurdina. Šādos brīžos ģimenei nav jāpierāda, ka tā visu spēj pati; jautājums ir par pacienta drošību un mieru.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu berzt apsārtušas ādas vietas, likt uz brūcēm nejaušus līdzekļus vai vilkt pacientu pa gultu aiz rokām. Izgulējumu un brūču kopšana jāpielāgo pacienta stāvoklim, un ārstniecības persona izvērtē piemērotāko rīcību.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Ķermeņa aprūpē cieņa sākas ar skaidrojumu pirms pieskāriena. Pat ļoti vājš cilvēks drīkst zināt, kas ar viņu notiks, un drīkst saņemt aprūpi bez kauna sajūtas.

Aprūpe dzīves noslēgumā nav sacensība ar ideālu. Tā ir pacietīga pielāgošanās cilvēkam, viņa spēkam, viņa robežām un ģimenes iespējām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai pacients vienmēr jāgroza pēc stingra grafika?

Ne vienmēr. Jāmeklē līdzsvars starp ādas aizsardzību un pacienta komfortu, īpaši tad, ja grozīšana rada sāpes vai elpas trūkumu.

Ko darīt, ja aprūpes darbība pacientu nogurdina?

Darbība jāsaīsina, jāveic pa daļām vai jāpārskata kopā ar aprūpes komandu. Dzīves noslēgumā komforts ir ļoti svarīgs aprūpes mērķis.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Kā palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā?

Attēls
Ilustratīvs vēsturisks attēls par aprūpes klātbūtni pie pacienta. Avots: Wikimedia Commons / Library of Congress, public domain . Palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā nenozīmē atrast vienu lielu pareizo rīcību. Parasti tā ir daudzu mazu, saudzīgu darbību summa. Cilvēkam var būt vajadzīgs miers, tīra mute, ērta poza, mazāk trokšņa, drošība, sāpju izvērtēšana, pazīstama balss un sajūta, ka viņš nav kļuvis par nastu. Kas parasti kļūst svarīgi? Svarīgākas kļūst pamatvajadzības: komforts, elpa, sāpes, āda, higiēna, mute, miegs, nemiers, privātums un ģimenes klātbūtne. Tuviniekiem bieži jāmaina domāšana no “kā panākt, lai viņš ēd un pieceļas” uz “kā palīdzēt viņam justies drošāk šajā stāvoklī”. Ikdienas palīdzības kontrolsaraksts Pajautāt vai novērot: vai cilvēkam ir sāpes, auksti, karsti, neērta poza vai bailes. Pārbaudīt muti un lūpas, īpaši ja cilvēks maz dzer vai elpo caur muti. Pagriezt vai pārvietot saudzīgi, paskaidrojot katru soli. Sargāt privātumu higiēnas la...
Read more »

Hospisa aprūpe Latvijā

Attēls
Bijusi hospisa aprūpes virsmāsa Tatjana Jirgensone: "Mirstošie pacienti ir ļoti dažādi" Šis ir stāsts par sociālā uzņēmuma “Hospiss Māja” bijušo virsmāsu Tatjanu Jirgensoni – profesionāli, kuras ikdienas darbs ir pieskarties dzīves vistrauslākajai robežai. Viņa palīdz cilvēkiem aiziet ar cieņu, ar mieru sirdī, nevis vientulībā un slimnīcas burzmā. Saruna ar viņu - žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā.  Bijusi “Hospiss Māja” virsmāsa Tatjana Jirgensone palīdz cilvēkiem “aiziet mājās”. Burtiskā un simboliskā nozīmē. Jautājums par nedziedināmi slimu cilvēku tiesībām uz cieņpilnām dzīves pēdējām dienām sabiedrībā aktualizēts jau vairākus gadus. Proti, runa ir par tiesībām un iespēju šiem pacientiem nomirt savās mājās, tuvinieku lokā, neciešot sāpes un saņemot hospisa aprūpi. Ja paliatīvā aprūpe var būt nepieciešama gadiem, tad hospisa aprūpe ir paliatīvās aprūpes beigu posms, un tās mērķis ir novērst vai samazināt slimības radītās sāpes un ciešanas, sniegt a...
Read more »

Kā notiek pirmais hospisa komandas apmeklējums?

Attēls
Ilustratīvs konsultāciju telpas attēls par sarunu ar speciālistu. Avots: Wikimedia Commons, brīvi izmantojams attēls . Pirmais hospisa vai paliatīvās aprūpes komandas apmeklējums ģimenei var šķist satraucošs. Tuvinieki nezina, ko jautās, ko skatīsies un vai viņus kāds vērtēs. Labs pirmais apmeklējums nav eksāmens. Tā ir iespēja saprast situāciju: pacienta vajadzības, ģimenes spēkus, drošības riskus un praktiskos soļus turpmākajām dienām. Kas parasti jānoskaidro? Aprūpes komanda var jautāt par diagnozi, simptomiem, zālēm, ēšanu, dzeršanu, pārvietošanos, ādu, miegu, elpošanu, sāpēm, nemieru un ģimenes iespējām. Tikpat svarīgi ir tas, ko ģimene pati vēlas saprast: kam zvanīt, ko darīt naktī, kā dot zāles, kā kopt ādu un kā pamanīt pārmaiņas. Ko sagatavot pirms apmeklējuma? Zāļu sarakstu ar lietošanas laikiem un pēdējām izmaiņām. Izrakstus, diagnozes informāciju un kontaktus, ja tie ir pieejami. Pierakstu par simptomiem pēdējās dienās: sāpes, elpa, ēšana, dzeršana, vēdera ...
Read more »