Vai hospisa aprūpē drīkst pārtraukt nevajadzīgus izmeklējumus? Hospisa aprūpe ģimenēm
Jautājums 26 no 200 Vai hospisa aprūpē drīkst pārtraukt nevajadzīgus izmeklējumus?
Īsā atbilde
Jā, drīkst, ja izmeklējums vairs nemaina aprūpes plānu, nepalīdz mazināt ciešanas un rada pacientam lielāku slodzi nekā ieguvumu. Tas nav atteikšanās no palīdzības. Tas ir mērķtiecīgs lēmums koncentrēties uz komfortu, sāpju kontroli, elpu, mieru, cieņu un ģimenes atbalstu.
Kāpēc izmeklējums var kļūt nevajadzīgs
Izmeklējums ir vajadzīgs tad, ja tā rezultāts palīdz pieņemt lēmumu, kas pacientam reāli maina aprūpi. Ja rezultāts nemainīs ārstēšanu, nemazinās sāpes, nepalīdzēs elpai un tikai prasīs transportu, gaidīšanu, adatas, nogurumu vai bailes, tad tas vairs nav neitrāls. Tas kļūst par slodzi.
Dzīves beigās cilvēka spēks ir ierobežots. Katra braukšana, katra gaidīšana un katra jauna procedūra var paņemt daļu no mierīgās dienas, kas viņam vēl ir palikusi. Tāpēc hospisa aprūpē jautājums nav, vai mēs varam vēl kaut ko pārbaudīt. Jautājums ir, vai tas palīdzēs šim cilvēkam šodien.
Ko nozīmē pārtraukt nevajadzīgu izmeklējumu
Tas nenozīmē pārtraukt aprūpi. Tas nozīmē pārtraukt darbību, kurai vairs nav skaidra mērķa. Cilvēks joprojām saņem sāpju kontroli, elpas trūkuma mazināšanu, mutes kopšanu, ādas aprūpi, pozicionēšanu, trauksmes mazināšanu, ģimenes atbalstu un ārsta vai māsas iesaisti.
Labs lēmums nav pasīvs. Tas ir aktīvs aprūpes plāns ar skaidru fokusu. Mazāk nevajadzīgu izmeklējumu var nozīmēt vairāk uzmanības tam, kas patiešām mazina ciešanas.
Jautājumi ārstam vai komandai
- Ko šis izmeklējums mainīs pacienta aprūpē?
- Vai rezultāts ietekmēs ārstēšanu vai tikai apstiprinās jau zināmo?
- Vai ieguvums ir lielāks par transporta, gaidīšanas un sāpju slodzi?
- Vai ir saudzīgāks veids, kā pieņemt lēmumu?
- Kas notiks, ja šo izmeklējumu šobrīd neveiksim?
- Kādi simptomi joprojām aktīvi jāārstē neatkarīgi no izmeklējumiem?
Kad izmeklējums vēl var būt vajadzīgs
Izmeklējumu nevajag atcelt automātiski tikai tāpēc, ka cilvēks ir hospisa aprūpē. Tas var būt vajadzīgs, ja rezultāts palīdzēs mazināt stipras sāpes, atrast ārstējamu diskomforta iemeslu, izvēlēties drošāku medikamentu, apturēt mokošu simptomu vai pieņemt svarīgu lēmumu par aprūpes vietu.
Tieši tāpēc lēmumu nedrīkst pieņemt mehāniski. Jāskatās konkrētais cilvēks, konkrētais simptoms un konkrētais ieguvums.
Kad izmeklējums parasti jāpārskata
Pārskatīšana ir īpaši svarīga, ja pacients ir ļoti vājš, guļošs, ar stiprām sāpēm, elpas trūkumu, apjukumu, kaulu metastāzēm, lūzuma risku vai smagu nogurumu. Jāpārskata arī izmeklējumi, kuru dēļ cilvēkam jābrauc ārpus mājas, ilgi jāgaida vai jāiztur procedūra, kas pēc tam neatnes skaidru aprūpes ieguvumu.
Ja ģimene redz, ka pēc katras braukšanas cilvēks vairākas dienas neatgūstas, tas ir būtisks signāls komandai.
Latvijas konteksts
Latvijā par izmeklējumu nepieciešamību ģimenei jārunā ar ārstējošo ārstu, ģimenes ārstu, mājas aprūpes māsu vai paliatīvās aprūpes komandu. Ģimenei nav jāpieņem medicīnisks lēmums vienai. Taču ģimenei ir tiesības prasīt skaidrojumu, kāpēc izmeklējums vajadzīgs un ko tas mainīs pacienta dzīves kvalitātē.
Ja aprūpe notiek mājās, jāvērtē arī praktiskā drošība. Vai pacients var izturēt transportu. Vai ir sāpju plāns pirms braukšanas. Vai pēc izmeklējuma būs rīcība, kas viņam palīdzēs. Ja atbildes nav skaidras, vajag vēl vienu sarunu, nevis automātisku piekrišanu.
Kas nedrīkst pazust
Samazinot nevajadzīgus izmeklējumus, nedrīkst pazust uzmanība pret simptomiem. Sāpes, elpas trūkums, slikta dūša, trauksme, mutes sausums, izgulējumu risks, apjukums un ģimenes izdegšana joprojām ir aktīvi jāvērtē un jāmazina. Atšķirība ir tāda, ka uzmanība pāriet no datu vākšanas uz cilvēka ciešanu mazināšanu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai hospisa aprūpē drīkst pārtraukt nevajadzīgus izmeklējumus?
Jā, ja tie vairs nemaina aprūpes plānu un rada lielāku slodzi nekā ieguvumu.
Vai tas nozīmē, ka cilvēku vairs neārstē?
Nē. Tas nozīmē, ka ārstēšanas mērķis kļūst komforts, ciešanu mazināšana un drošs aprūpes plāns.
Ko ģimenei jautāt ārstam?
Jājautā, ko izmeklējuma rezultāts mainīs, kāds būs ieguvums un kāda būs slodze pacientam.
Vai izmeklējumu var atjaunot vēlāk?
Dažreiz jā. Ja parādās jauns simptoms un rezultāts var mainīt aprūpi, izmeklējumu var pārskatīt no jauna.
Saistītie raksti
- Vai katra aprūpes procedūra dzīves beigās ir vajadzīga
- Kā hospisa aprūpē vērtē sāpes
- Vai pacients var just slāpes, ja nedzer
- Kas ir paliatīvā sedācija hospisa aprūpē un kad to izmanto
Avoti un tālāka lasīšana
Avoti izmantoti, lai pārbaudītu dzīves noslēguma aprūpes, nevajadzīgu izmeklējumu, komforta un aprūpes mērķu principus. Individuāli lēmumi jāpieņem kopā ar ārstniecības personu.
- NVD informācija par mobilajām komandām dzīvesvietā
- Labklājības ministrija par pakalpojumu dzīvesvietā
- Likumi lv paliatīvās aprūpes noteikumi
- WHO par paliatīvo aprūpi
- WHO Eiropas birojs par paliatīvo aprūpi
- NICE aprūpe pēdējās dzīves dienās
- NICE dzīves noslēguma aprūpes organizēšana
- Choosing Wisely Canada paliatīvās aprūpes ieteikumi
- Choosing Wisely Canada pacientu materiāls
- CareSearch par mirstoša cilvēka aprūpi
- ELDAC Home Care Toolkit
- NICE vadlīniju kopsavilkums PMC
- Swiss Medical Weekly par indikāciju dzīves beigās
- Korejas vadlīnijas aprūpei pēdējās dienās
- Victoria Health dzīves noslēguma aprūpes process
- Marie Curie par dzīves noslēguma aprūpi
- Palliaweb par paliatīvo aprūpi mājās
- Francijas HAS par paliatīvās aprūpes saglabāšanu mājās
- Vācijas Veselības ministrija par smagi slimajiem un mirstošajiem
- Japānas paliatīvās medicīnas biedrības publikācijas
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
