Vai hospisa aprūpē drīkst pārtraukt nevajadzīgus izmeklējumus? Hospisa aprūpe ģimenēm
Jautājums 49 no 200: Vai hospisa aprūpē drīkst pārtraukt nevajadzīgus izmeklējumus?
Dzīves noslēgumā ne katra medicīniska iespēja automātiski nozīmē labāku aprūpi. Lēmumiem jābūt saudzīgiem, saprotamiem un balstītiem pacienta vajadzībās.
Īsā atbilde
Atbilde jāvērtē pēc pacienta stāvokļa, drošības un viņa vēlmēm. Dažās situācijās pietiek ar vienkāršu atbalstu, citās nepieciešams ārstniecības personas izvērtējums.
Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?
Dzīves noslēgumā ģimene nereti baidās, ka mazāk procedūru nozīmē mazāk rūpju. Taču reizēm tieši rūpīgāka izvērtēšana pasargā pacientu no slodzes, kas vairs nedod viņam reālu ieguvumu. Svarīgākais jautājums ir: vai šī darbība palīdzēs konkrētajam cilvēkam justies labāk vai drošāk?
Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?
Ikdienā lēmumus palīdz pieņemt trīs jautājumi: ko šī darbība dos pacientam, kādu slodzi tā radīs un vai tā mainīs aprūpes plānu. Ja atbilde nav skaidra, ģimenei ir tiesības lūgt mierīgu skaidrojumu bez steigas.
Ko ģimene var darīt praktiski?
- pirms lēmuma pajautāt, kā šī darbība palīdzēs tieši pacientam šodien;
- nepārtraukt medikamentus vai ārstēšanu pašiem bez saskaņošanas.
- jautāt, kāds ir konkrētās darbības mērķis;
- noskaidrot, kas notiks, ja procedūru neveiks;
- salīdzināt iespējamo ieguvumu ar sāpēm, nogurumu un transportēšanas slodzi;
Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?
Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja ģimenei jāpieņem lēmums par procedūru, slimnīcu, medikamentu maiņu vai ārstēšanas robežām. Savlaicīga saruna palīdz ģimenei justies drošāk un ļauj ātrāk pielāgot aprūpi pacienta stāvoklim.
Ko nevajadzētu darīt pašiem?
Nevajadzētu piekrist izmeklējumam, procedūrai vai pārvešanai tikai tāpēc, ka ģimene jūtas vainīga vai nobijusies. Jānoskaidro, kāds ir konkrētais mērķis, kāds var būt ieguvums un kāda slodze pacientam.
Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?
Dažreiz vispalīdzošākā ir vienkārša klātbūtne bez steigas. Ne katrs brīdis jāaizpilda ar padomiem; reizēm pietiek ar drošu balsi un cieņpilnu klusumu.
Ģimenei nav jābūt nevainojamai. Pietiek būt uzmanīgai, jautāt palīdzību un pakāpeniski saprast, kas konkrētajam pacientam dod vairāk drošības un miera.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai atteikšanās no kādas procedūras nozīmē atteikšanos no aprūpes?
Nē. Komforta aprūpe, simptomu mazināšana un cieņpilns atbalsts turpinās arī tad, ja kāda invazīva darbība vairs nav pacienta interesēs.
Kā saprast, vai izmeklējums vēl ir vajadzīgs?
Jājautā, vai rezultāts mainīs aprūpes plānu un vai izmeklējuma slodze nav lielāka par iespējamo ieguvumu pacientam.
Avoti un tālāka lasīšana
Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.
- NCI: Plans and decisions for end-of-life care as a caregiver
- NICE NG31: Care of dying adults in the last days of life
- World Health Organization: Palliative care
- IAHPC: Consensus-Based Definition of Palliative Care
- National Cancer Institute: End-of-Life Care for People Who Have Cancer
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru