Jautājums 104 no 200: Ko darīt, ja pacients aizrijas? Aizrīšanās pie hospisa pacienta ģimenei var būt ļoti biedējoša. Vienā brīdī cilvēks mēģina norīt, nākamajā sāk klepot, mainās balss, sejā parādās izbīlis, un visi telpā sastinguši. Šādā brīdī panika ir saprotama, bet tā nepalīdz. Palīdz iepriekš zināms plāns. Ir svarīgi atšķirt divas situācijas. Viena ir klepus vai īslaicīga aizrīšanās, kad cilvēks vēl spēj klepot, elpot vai kaut ko pateikt. Otra ir pilna elpceļu nosprostošanās, kad cilvēks nespēj elpot, runāt vai efektīvi klepot. Otrā situācija ir neatliekama. Īsā atbilde Ja pacients aizrijas, nekavējoties pārtrauciet ēdiena vai dzēriena došanu, palīdziet viņam palikt pēc iespējas drošā, paceltā vai uz priekšu vērstā pozā un vērojiet, vai viņš spēj klepot un elpot. Ja cilvēks nespēj elpot, runāt vai klepot, kļūst zils, ļoti vājš vai zaudē samaņu, nekavējoties jāzvana 112 un jārīkojas pēc apgūtas pirmās palīdzības algoritma. Pēc jebkuras nopietnas aizrīšanās epizodes jāsaz...

Jautājums 106 no 200: Kas ir aspirācijas risks? Aspirācijas risks ir viens no tiem medicīniskajiem terminiem, kas ģimenei sākumā var izklausīties svešs, bet ikdienā kļūst ļoti praktisks. Tas nav tikai “aizrīties ar kumosu”. Aspirācija nozīmē, ka ēdiens, šķidrums, siekalas vai kuņģa saturs var nonākt elpceļu virzienā, nevis droši aiziet uz barības vadu un kuņģi. Hospisa aprūpē šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo cilvēks var būt vājš, miegains, ar sausu muti, klepu, elpas trūkumu, apjukumu vai muskuļu spēka zudumu. Rīšana, kas agrāk bija automātiska, dzīves beigās var kļūt par sarežģītu darbu. Īsā atbilde Rīšanas traucējumi nozīmē, ka ēdiens, šķidrums vai siekalas var nonākt nepareizajā ceļā un izraisīt klepu, smakšanu vai aspirāciju. Dzīves beigās drošība bieži ir svarīgāka par ēdiena daudzumu. Palīdz mazas porcijas, piemērota poza, mutes kopšana un komandas izvērtējums. Kāpēc aspirācija var notikt? Normāli rīšana ir ļoti precīzs process. Cilvēks košļā, mēle virza kumosu, rīk...

Jautājums 107 no 200: Kā samazināt aizrīšanās risku? Aizrīšanās risks hospisa aprūpē ģimenei var radīt pastāvīgu saspringumu. Katrs malks šķiet pārbaudījums. Katrs klepus liek domāt, vai tagad jāzvana palīdzībai. Šīs bailes ir saprotamas, bet labākā atbilde nav pārtraukt visas rūpes vai barot ar spēku. Labākā atbilde ir mierīgs, konkrēts plāns. Rīšana dzīves beigās var mainīties pa dienām. Tāpēc tas, kas bija droši vakar, šodien var prasīt citu pieeju. Ģimenei jāzina ne tikai, ko darīt, bet arī kad apstāties. Īsā atbilde Aizrīšanās risku var mazināt, ja ēdienu un dzērienu piedāvā tikai modram pacientam, paceltā pozā, ļoti mazos kumosos vai malkos, nesteidzoties un pārtraucot pie klepus, mitras balss, elpas trūkuma, noguruma vai atteikšanās. Ēdiena tekstūru, šķidruma biezumu, zāļu formu un drošu rīšanas plānu jāizrunā ar aprūpes komandu. 1. Nepiedāvāt ēdienu miegainam cilvēkam Viens no svarīgākajiem drošības principiem ir vienkāršs: ja pacients nav pietiekami modrs, ēšana na...