Vai drīkst turēt pacienta roku? Hospisa aprūpe ģimenēm

Īsā atbilde

Parasti pacienta roku drīkst turēt, ja viņš to vēlas vai šāds pieskāriens atbilst viņa agrāk zināmajām vēlmēm. Pieskārienam jābūt vieglam, bez spiešanas un vilkšanas. Rokas turēšana var paust klātbūtni un tuvību, taču tā nav ārstēšanas metode un ne katram cilvēkam ir patīkama.

Drošākais sākums ir vienkāršs jautājums. Vai drīkstu paturēt tavu roku? Ja cilvēks nevar atbildēt, jāņem vērā viņa agrāk teiktais un ķermeņa reakcija. Nespēja iebilst pati par sevi nav piekrišana. Ja seja savelkas, roka tiek atvilkta vai nemiers pieaug, pieskāriens jāpārtrauc.

Vispirms jārespektē pacienta izvēle

Arī ļoti slims cilvēks saglabā tiesības noteikt, kas notiek ar viņa ķermeni un personisko telpu. Dažam rokas turēšana ir mierinoša, citam tā rada nogurumu, sāpes vai sajūtu, ka viņu neatlaiž. Tuvinieka labais nodoms ir svarīgs, bet pacienta izvēle ir svarīgāka.

Piekrišanai nav jābūt sarežģītai sarunai. Var pajautāt īsi un pagaidīt. Ja pacients pasaka nē, novēršas vai atvelk roku, tas jāpieņem bez apvainošanās. Klātbūtni var paust ar mierīgu balsi, sēdēšanu blakus, mūziku, klusumu vai praktisku palīdzību, kuru cilvēks pieņem.

Ja pacients nevar atbildēt

Ja cilvēks ir ļoti miegains, apjucis vai bezsamaņā, ģimene var balstīties uz viņa iepriekš izteiktajām vēlmēm un ierasto attieksmi pret fizisku tuvumu. Var īsi nosaukt sevi, pateikt, ko vēlas darīt, un pieskarties ļoti viegli. Nevajag apgalvot, ka cilvēks noteikti visu dzird vai jūt.

Jāvēro sejas izteiksme, elpošana, muskuļu saspringums, rokas atvilkšana un nemiers. Ja reakcija kļūst saspringtāka, pieskāriens nav jāturpina. Reakcijas neesamība nenozīmē drošu piekrišanu, tāpēc klātbūtnei jābūt īsai, saudzīgai un saskaņotai ar to, ko par pacientu zina ģimene un aprūpes komanda.

Kā roku turēt saudzīgi

Roku var atbalstīt plaukstā vai viegli uzlikt savējo uz pacienta plaukstas. Nevajag cieši satvert, kratīt, vilkt aiz rokas vai izmantot to, lai pārvietotu cilvēku gultā. Ļoti vājam pacientam pat neliels spiediens var būt nepatīkams, tāpēc pieskāriens regulāri jāpārbauda ar jautājumu vai vērojumu.

Ja roka ir auksta, tas pats par sevi nenozīmē, ka tā enerģiski jāberzē. Dzīves beigās asinsrite var mainīties. Siltu segu vai citu komforta paņēmienu labāk izvēlēties kopā ar aprūpes komandu. Spēcīga masāža nav tas pats, kas rokas turēšana un noteiktos stāvokļos var kaitēt.

Kad pieskāriens var sāpēt

Īpaša piesardzība vajadzīga, ja ir tūska, brūces, izgulējumi, apsārtums, ļoti trausla āda, stipras sāpes vai nesens savainojums. Kaulu metastāžu gadījumā kauli var būt novājināti un kustība var izraisīt sāpes vai lūzuma risku. Šādā situācijā nevajag masēt vai spiest bez speciālista skaidras piekrišanas.

Ja pacients saraujas, vaid, aiztur elpu vai pēc pieskāriena kļūst nemierīgs, roka jāatlaiž. Tad jāpajautā, kur sāp, ja cilvēks var atbildēt, un jāziņo māsai vai ārstam. Pieskāriens nedrīkst kļūt par pārbaudījumu, kas pacientam jāiztur, lai nomierinātu tuvinieku.

Rokas ar pārsējiem un medicīniskām līnijām

Ja rokā ievietota intravenoza līnija, ir pārsējs, katetrs vai cita medicīniska ierīce, nedrīkst spiest uz ievades vietu, vilkt caurulīti vai aizskart savienojumus. Medicīnas māsa var parādīt, kur pieskāriens ir drošs. Dažreiz labāk izvēlēties otru roku, plecu vai vienkārši būt blakus bez fiziska kontakta.

Par sāpēm, pietūkumu, apsārtumu, asiņošanu, mitru pārsēju vai pēkšņām izmaiņām jāziņo aprūpes komandai. Ģimenei nevajag pašai pārlikt pārsēju vai koriģēt ierīci tikai tāpēc, lai būtu ērtāk turēt roku. Pacienta drošība ir svarīgāka par iecerēto tuvības žestu.

Pieskāriens delīrija un nemiera laikā

Delīrija laikā cilvēks var nepareizi saprast pieskārienu, nobīties vai uztvert tuvinieku kā svešinieku. Vispirms mierīgi jānosauc sevi, jārunā īsi un jādod laiks reakcijai. Ja rokas turēšana pastiprina bailes, pretošanos vai mēģinājumu izrauties, tā nekavējoties jāpārtrauc.

Pazīstama balss un klusa telpa dažkārt palīdz vairāk nekā pieskāriens. Pēkšņs apjukums, izteikts uzbudinājums vai jaunas halucinācijas jāapspriež ar aprūpes komandu, jo delīrijam var būt ārstējami veicinoši cēloņi. Rokas turēšana nevar aizstāt medicīnisku izvērtējumu.

Roku higiēna un cimdi

Pirms un pēc kontakta rokas jānotīra atbilstoši aprūpes komandas norādēm. Parasti, pieskaroties neskartai ādai, cimdi nav vajadzīgi. Cimdi jālieto tad, ja iespējama saskare ar ķermeņa šķidrumiem, bojātu ādu vai ir noteikti īpaši infekciju kontroles pasākumi.

Cimdi nedrīkst kļūt par automātisku barjeru starp cilvēkiem. Vienlaikus mīlestība nav iemesls ignorēt drošības noteikumus. Ja ģimene nezina, vai konkrētā infekcija, brūce vai ierīce prasa papildu aizsardzību, jājautā māsai. Skaidrs norādījums palīdz saglabāt gan tuvību, gan drošību.

Kultūra ticība un personiskā telpa

Fiziska tuvuma nozīme dažādās ģimenēs un kultūrās atšķiras. Nevajag pieņemt, ka rokas turēšana ikvienam ir mīlestības apliecinājums. Dažam svarīgāka ir lūgšana, saruna, klusums vai noteikta cilvēka klātbūtne. Drošākais ceļš ir pajautāt pacientam vai atsaukties uz viņa zināmajām vēlmēm.

Arī telpā esošo tuvinieku vēlmes var atšķirties, taču tās nevar aizstāt pacienta gribu. Ja ģimenei rodas domstarpības, sarunu labāk turpināt ārpus pacienta istabas un vajadzības gadījumā lūgt komandas atbalstu. Pacienta gulta nav vieta, kur viņam jāklausās strīdā par to, kam drīkst būt tuvāk.

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu

Ar speciālistu jāsazinās, ja pieskāriens izraisa jaunas sāpes, redzamu pietūkumu, asiņošanu, ādas bojājumu, elpošanas pārmaiņas vai izteiktu nemieru. Jājautā arī tad, ja rokā ir medicīniska līnija, ģimene nezina drošu pieskāriena vietu vai pacientam ir kaulu metastāzes un sāpes.

Plašāks pārskats par aprūpes principiem un ģimenes atbalstu Latvijā ir galvenajā rakstā Hospisa aprūpe Latvijā. Šis raksts atbild uz šaurāku jautājumu par pieskārienu. Tas neaizstāj konkrētā pacienta sāpju, ādas, ierīču un apziņas stāvokļa izvērtējumu.

Klātbūtne nav jāpierāda ar pieskārienu

Dažreiz rokas turēšana ir vienkārša un klusa tuvības valoda. Citreiz pacientam vajadzīga brīva telpa, miegs vai mazāk kairinājumu. Tuvinieks nav mazāk mīlošs, ja izvēlas sēdēt blakus, runāt mierīgi vai tikai sakārtot segu. Vērtību nosaka tas, ko spēj pieņemt pacients.

Laba klātbūtne nav tehnika ar garantētu rezultātu. Tā ir uzmanība pret cilvēka robežām, sāpēm un vēlmi būt kopā vai pabūt vienam. Ja pieskāriens ir gaidīts, tam jābūt saudzīgam. Ja tas nav gaidīts, cieņa nozīmē to neuzspiest.

Kopsavilkums

Pacienta roku parasti drīkst turēt, ja viņš to vēlas, pieskāriens ir viegls un nav klīnisku ierobežojumu. Jāņem vērā vārdi, iepriekšējās vēlmes un ķermeņa reakcija. Sāpes, tūska, trausla āda, kaulu bojājumi, medicīniskas līnijas un delīrijs prasa īpašu piesardzību. Mierīga klātbūtne var pastāvēt arī bez pieskāriena.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai roku drīkst turēt arī pacientam kurš neatbild?

Var piedāvāt īsu un vieglu pieskārienu, ja tas atbilst cilvēka agrāk zināmajām vēlmēm. Nevar droši apgalvot, ko viņš tajā brīdī dzird vai jūt.

Kā saprast ka pieskāriens nav vēlams?

Roka tiek atvilkta, seja savelkas, ķermenis saspringst, pieaug nemiers vai mainās elpošana. Tad pieskāriens jāpārtrauc un jāmeklē cits klātbūtnes veids.

Vai vajadzīgi cimdi?

Parasti ne, ja pieskaras neskartai ādai. Rokas jānotīra, bet infekcijas vai īpašas izolācijas gadījumā jāievēro aprūpes komandas norādījumi.

Vai drīkst turēt roku kurā ievietota intravenoza līnija?

Nedrīkst spiest, vilkt vai aizskart savienojumus un pārsēju. Drošāko pieskāriena vietu jālūdz parādīt medicīnas māsai.

Vai rokas turēšana mazina sāpes?

Tā var paust emocionālu atbalstu, taču sāpju mazināšanu garantēt nevar un pieskāriens neaizstāj simptomu novērtēšanu vai nozīmēto ārstēšanu.

Ko darīt delīrija laikā?

Mierīgi nosaukt sevi, lietot īsus teikumus un nepieskarties uzstājīgi. Ja nemiers pieaug, pieskāriens jāpārtrauc un jāsazinās ar aprūpes komandu.

Vai drīkst maigi masēt roku?

Tikai tad, ja pacientam tas patīk un nav sāpju, tūskas, brūču, trauslas ādas, kaulu bojājumu vai citu aprūpes komandas noteiktu ierobežojumu.

Saistītie raksti

• Hospisa aprūpe Latvijā
• Kā organizēt tuvinieku apmeklējumus dzīves beigās
• Saruna ar ārstu par aprūpes mērķiem smagas slimības laikā

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti atlasīti tieši raksta tēmai un aptver Latvijas un vairāku ārvalstu veselības aprūpes vadlīnijas un pierādījumu pārskatus.

• Latvijas Pacientu tiesību likums par pacienta gribu un cieņu
• SPKC un RSU materiāls par roku higiēnu pacienta aprūpē
• NICE par pacienta vēlmēm ģimenes klātbūtni un cieņu dzīves beigās
• NICE par pacienta pieredzi privātumu un pielāgotu saziņu
• NICE par pacienta delīriju un mierīgu ģimenes klātbūtni
• Lielbritānijas māsu padome par pieskārienu un neverbāliem pacienta signāliem
• Marie Curie par rokas turēšanu un ādas pārmaiņām dzīves beigās
• Macmillan par sāpēm un trausliem kauliem kaulu metastāžu gadījumā
• NHS England par roku higiēnu cimdiem un drošu saskari ar pacientu
• Austrālijas CareSearch par pacienta rokas turēšanu un mierīgu klātbūtni
• Palliative Care Australia par rokas turēšanu miršanas procesā
• Dienvidaustrālijas veselības dienesta materiāls par rokas turēšanu dzīves beigās
• Jaunzēlandes veselības dienests par pacienta un ģimenes vajadzībām dzīves beigās
• Canadian Virtual Hospice par pacienta vēlmēm pieskārienu un apmeklējumu
• Canadian Virtual Hospice par rokas aprūpi un ģimenes klātbūtni pēdējās dienās
• Nīderlandes Palliaweb par pacienta delīriju un pazīstamu cilvēku klātbūtni
• Sistemātisks pārskats par pieskārienu pacienta aprūpē un piekrišanu

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.