Cieņpilna Hospisa aprūpe mājās. Paliatīvā aprūpe un atbalsts tuviniekiem. Hospiss . Māja. Aprūpe.

Ilustratīvs attēls par papēža atslogošanu un izgulējumu profilaksi. Avots: Wikimedia Commons / Ashashyou, CC BY-SA 3.0 . Izgulējumi nav tikai ādas problēma. Smagi slimam vai guļošam cilvēkam tie var nozīmēt sāpes, trauksmi, nepatīkamu smaku, grūtāku pārvietošanu un lielāku slodzi ģimenei. Dzīves noslēgumā aprūpes mērķis ne vienmēr ir pilnīga brūces sadziedēšana. Dažreiz svarīgākais ir mazināt sāpes, mitrumu, spiedienu un saglabāt pacienta cieņu aprūpes laikā. Kāpēc izgulējumi var rasties tik ātri? Risks pieaug, ja cilvēks maz kustas, daudz guļ vienā pozā, ir ļoti novājējis, svīst, ir urīna vai fēču nesaturēšana, slikta apetīte vai traucēta apziņa. Āda kļūst trauslāka un var neizturēt ilgstošu spiedienu. Īpaši uzmanīgi jāvēro krusti, papēži, gūžas, elkoņi, lāpstiņas, pakausis un vietas, kur ķermenis balstās pret gultu vai krēslu. Apsārtums, kas nepāriet pēc spiediena noņemšanas, jau ir signāls rīcībai. Ko ģimene var darīt mājās? Katru dienu apskatīt ādu vietās, kur ir spi...

Ilustratīvs medikamentu iepakojuma attēls. Raksts nesniedz zāļu devas. Avots: Wikimedia Commons / Sprinno, CC BY-SA 3.0 . Nelabums, vemšana vai trokšņaina elpošana dzīves noslēgumā tuviniekiem var būt ļoti satraucoša. Skaņa un ķermeņa pārmaiņas reizēm izskatās dramatiskākas, nekā pats pacients tās izjūt. Tas nenozīmē, ka situāciju drīkst ignorēt. Ģimenei vajag zināt, ko vērot, ko var darīt mierīgi un kurā brīdī nepieciešama ārstniecības personas palīdzība. Kāpēc var būt nelabums vai trokšņaina elpošana? Nelabumu var pastiprināt slimības gaita, aizcietējums, zāles, kuņģa darbības palēnināšanās, sāpes, trauksme vai vielmaiņas pārmaiņas. Tāpēc svarīgi aprakstīt situāciju, nevis tikai pateikt “viņam ir slikti”. Trokšņaina elpošana bieži rodas, ja cilvēks vairs nevar norīt vai atklepot siekalas un sekrētus. Skaņa var būt ļoti grūta ģimenei, bet ne vienmēr nozīmē, ka pacients smok vai cieš. Tomēr aprūpes komandai jāzina, ja skaņa mainās vai parādās kopā ar nemieru. Ko var darīt ...

Ilustratīvs medicīniskas ierīces attēls. Zāļu izvēle ir individuāli jāizvērtē. Avots: Wikimedia Commons / Shyamal, CC BY-SA 4.0 . Trauksme, apjukums un nemiers dzīves noslēgumā ģimenei var būt viens no visgrūtākajiem brīžiem. Cilvēks var mēģināt celties, rauj segas, runā nesakarīgi, sauc kādu, baidās vai šķietami neatpazīst tuviniekus. Šādā situācijā zāles var būt nepieciešamas, bet tās nav pirmais nejaušais solis. Vispirms jādomā par iespējamiem cēloņiem un pacienta drošību. Medikamentu izvēli vienmēr izvērtē ārstniecības persona. Kāpēc cilvēks var kļūt nemierīgs? Nemieru var izraisīt sāpes, elpas trūkums, pilns urīnpūslis, aizcietējums, infekcija, drudzis, zāļu blaknes, miega trūkums, bailes vai delīrijs. Reizēm cēlonis ir novēršams, reizēm dzīves pēdējās dienās mērķis ir komforts. Apjukums nenozīmē, ka cilvēks “speciāli pretojas”. Smagas slimības laikā smadzenes var nespēt skaidri uztvert vidi, laiku un ķermeņa sajūtas. Ko ģimene var darīt pirmajā brīdī? Runāt īsi un ...

Ilustratīvs tablešu blistera attēls. Konkrētus medikamentus izvērtē ārstniecības persona. Avots: Wikimedia Commons, CC0 . Tūska, smagums kājās, šķidruma uzkrāšanās un elpas trūkums ģimenei var izskatīties ļoti biedējoši. Bieži rodas jautājums: vai vajag zāles, kas izvada šķidrumu? Diurētiķi var palīdzēt noteiktās situācijās, bet dzīves noslēgumā tos vienmēr jāvērtē uzmanīgi. Svarīgs nav tikai šķidruma daudzums, bet arī nieru darbība, asinsspiediens, slāpes, urinēšanas iespējas, nogurums un pacienta kopējais komforts. Ko tūska var nozīmēt smagas slimības laikā? Tūska var būt saistīta ar sirds, nieru, aknu darbību, audzēja ietekmi, ilgstošu nekustīgumu, zemu olbaltumvielu līmeni vai medikamentiem. Tāpēc vienkāršs secinājums “vajag vairāk diurētiķa” var būt nedrošs. Dažreiz šķidruma mazināšana var atvieglot elpu vai samazināt smaguma sajūtu. Citreiz tā var pastiprināt slāpes, vājumu, reiboni vai apjukumu. Tāpēc lēmums ir individuāls. Ko ģimene var pierakstīt ārstam? Kur ir ...

Ilustratīvs morfīna ampulas attēls. Tas nav lietošanas norādījums. Avots: Wikimedia Commons / Stickpen, public domain . Morfīna vārds ģimenēs bieži ienāk ar bailēm. Tuvinieki var domāt, ka tas nozīmē pašu pēdējo brīdi, ka cilvēks tiks pārmērīgi iemidzināts vai ka zāles saīsinās dzīvi. Par morfīnu jāraksta un jārunā ļoti atbildīgi. Tas nav ģimenes pašrocīgs lēmums un nav universāls risinājums visiem. Paliatīvajā aprūpē ārstniecības persona to var izvērtēt sāpju vai izteikta elpas trūkuma mazināšanai, atkarībā no pacienta stāvokļa. Kāpēc morfīnu var apsvērt hospisa aprūpē? Smagas slimības laikā sāpes un elpas trūkums var kļūt ļoti nogurdinoši. Ja vieglāki līdzekļi nav pietiekami vai pacients vairs nevar lietot zāles ierastā veidā, aprūpes komanda izvērtē citas iespējas. Morfīna mērķis paliatīvā aprūpē nav “paātrināt beigas”. Mērķis ir mazināt ciešanas, ja zāles ir piemērotas konkrētajai situācijai un tiek lietotas profesionālā uzraudzībā. Ko ģimenei praktiski novērot? Pier...