Kas ir slikta dūša hospisa pacientam? Hospisa aprūpe ģimenēm

Hospisa aprūpes speciāliste mierīgi palīdz ģimenei saprast sliktas dūšas pazīmes un drošu aprūpi mājās

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās

Kas ir slikta dūša hospisa pacientam

Īsā atbilde

Slikta dūša hospisa pacientam ir biežs un mokošs simptoms, kas var būt saistīts ar slimības progresēšanu, zālēm, aizcietējumiem, infekciju, nieru vai aknu darbības pasliktināšanos, trauksmi, smaržām, kustību vai zarnu nosprostojuma risku.

Ģimenei svarīgākais ir neuzskatīt sliktu dūšu par nelielu neērtību. Tā var liegt cilvēkam dzert, ēst, lietot zāles un mierīgi atpūsties. Jāpieraksta, kad tā sākas, kas to pastiprina, vai ir vemšana, sāpes, uzpūsts vēders, aizcietējumi vai jauns apjukums, un savlaicīgi jāsazinās ar aprūpes komandu.

Kāpēc slikta dūša rodas dzīves beigās

Dzīves beigās ķermenis kļūst jutīgāks pret slodzi. Kuņģis var iztukšoties lēnāk, zarnas kustas gausāk, cilvēks mazāk dzer, vairāk guļ un biežāk lieto zāles, kas ietekmē gremošanu. Slikta dūša var rasties arī tad, ja cilvēks nav ēdis. Tukšs kuņģis ne vienmēr nozīmē mierīgu kuņģi.

Bieži iemesli ir opioīdi, pretiekaisuma līdzekļi, antibiotikas, dzelzs preparāti, aizcietējumi, audzēja ietekme, paaugstināts kalcija līmenis, nieru mazspēja, infekcija vai spiediens vēderā. Dažreiz iemesli ir vairāki vienlaikus, tāpēc vienkārša frāze iedodiet kaut ko pret dūšu nav pietiekams plāns.

Ko ģimene var novērot

Jāpievērš uzmanība ne tikai vemšanai. Cilvēks var kļūt klusāks, atteikties no ēdiena smaržas, lūgt atvērt logu, kļūt bālāks, svīst, biežāk norīt siekalas vai sacīt, ka kuņģis stāv. Dažreiz slikta dūša izpaužas kā nemiers, nevis kā tieša sūdzība.

Pierakstā noder laiks, saistība ar zālēm, ēdienu, kustību, smaržām un vēdera izeju. Jāpieraksta arī vemšanas biežums, krāsa, šķidruma daudzums, sāpes, uzpūsts vēders un tas, vai cilvēks spēj noturēt nozīmētās zāles. Šādas detaļas ārstam vai māsai palīdz atrast iemeslu.

Ko var darīt mājās saudzīgi

Telpai jābūt vēdinātai, bez spēcīgām smaržām. Ēdienu nevajag nest cilvēkam pie sejas, ja pati smarža izraisa nelabumu. Labāk piedāvāt mazus malkus, mutes mitrināšanu, vēsu drānu uz pieres un mierīgu pozu. Dažiem palīdz pussēdus stāvoklis, citiem miers uz sāniem.

Ja cilvēks vēlas ēst, jāļauj izvēlēties mazas porcijas un neitrālu ēdienu. Ja negrib, nevajag pierunāt ar vainas sajūtu. Dzīves beigās ēšana nav sacensība. Galvenais ir komforts, droša zāļu lietošana un ciešanu mazināšana.

Kad slikta dūša var būt bīstama

Jāsazinās ar ārstu vai māsu, ja vemšana atkārtojas, ja cilvēks nevar noturēt zāles, ja ir stipras vēdera sāpes, ļoti uzpūsts vēders, nav vēdera izejas vai gāzu, ir asiņu piejaukums, melna vemšana, straujš nespēks, apjukums vai izteikta miegainība.

Šādos gadījumos slikta dūša var liecināt par nopietnu cēloni, piemēram, zarnu nosprostojumu, infekciju, vielmaiņas traucējumu vai zāļu blakni. Tas nenozīmē, ka vienmēr vajadzīga slimnīca, bet tas nozīmē, ka vajadzīgs profesionāls lēmums.

Zāles pret sliktu dūšu

Pret sliktu dūšu nav viena universāla līdzekļa. Dažādi cēloņi prasa dažādu pieeju. Vienas zāles var palīdzēt, ja iemesls ir kuņģa kustības palēnināšanās, citas, ja problēma ir zāļu blakne, smadzeņu kairinājums, trauksme vai zarnu nosprostojums.

Ģimenei nevajag mainīt devas vai kombinēt līdzekļus pašai. Labāk pajautāt, kāds ir iespējamais iemesls, kad zāles jādod, cik ātri gaidīt efektu un ko darīt, ja nelabums turpinās. Šādi jautājumi palīdz aprūpei kļūt precīzai, nevis minētai.

Ja slikta dūša traucē zāļu lietošanu

Dzīves beigās svarīgi ir ne tikai tas, vai cilvēks ēd. Svarīgi ir arī tas, vai viņš spēj noturēt nozīmētās zāles. Ja pēc zālēm uzreiz sākas vemšana vai cilvēks atsakās tās lietot nelabuma dēļ, aprūpes komandai tas jāzina tajā pašā dienā.

Dažreiz iespējams mainīt lietošanas laiku, zāļu formu vai veidu, kā tās tiek dotas. Dažreiz vispirms jāmazina slikta dūša un tikai tad jādomā par citiem līdzekļiem. Ģimenei nevajag pašai izlemt, kuras zāles drīkst izlaist. Īpaši tas attiecas uz pretsāpju līdzekļiem un zālēm pret elpas trūkumu.

Ko pajautāt ārstam vai māsai

Sarunā ar speciālistu noder konkrēti jautājumi. Kas, visticamāk, izraisa sliktu dūšu. Vai aizcietējumi var būt viens no iemesliem. Kā rīkoties, ja pacients vemj pēc zālēm. Kādas pazīmes nozīmē, ka jāzvana uzreiz. Vai ēdiena un šķidruma piedāvāšana šobrīd palīdz vai tikai pastiprina ciešanas.

Šie jautājumi nav pārspīlēta kontrole. Tie palīdz pārvērst satraukumu par rīcības plānu. Jo skaidrāk ģimene zina, ko vērot un kam zvanīt, jo mazāks risks, ka smagā brīdī tiks darīts kaut kas nejaušs, pārāk straujš vai pacientam mokošs.

Kā pasargāt pacientu no liekas slodzes

Ja cilvēkam ir slikta dūša, katra lieka kustība var būt par daudz. Pirms mazgāšanas, pārsēdināšanas vai pozas maiņas ir vērts pajautāt, vai nelabums nav pastiprinājies. Dažreiz aprūpes darbību labāk sadalīt īsākos brīžos un starp tiem ļaut pacientam atpūsties.

Ģimenei jāatceras, ka labs aprūpes brīdis nav tas, kurā izdara visu sarakstu. Labs aprūpes brīdis ir tas, pēc kura cilvēkam ir mazāk nelabuma, mazāk baiļu un vairāk miera. Tas ir īpaši svarīgi, ja pacients jau ir ļoti vājš.

Kā slikta dūša ietekmē cieņu

Slikta dūša atņem cilvēkam mieru. Tā var padarīt katru smaržu neciešamu, katru kustību pārāk smagu un katru sarunu pārāk garu. Ja ģimene to pamana, telpa kļūst klusāka, ēdiens netiek uzspiests un cilvēkam nav jājūtas vainīgam par atteikšanos.

Cieņpilna aprūpe nozīmē arī pasargāt cilvēku no kauna. Ja ir vemšana, vajadzīgs mierīgs tonis, tīrs trauks, salvetes, mutes kopšana un sajūta, ka ar viņu nenotiek nekas apkaunojošs. Ģimenes miers bieži samazina arī pacienta trauksmi.

Latvijas konteksts

Latvijā ģimenei jāzina, kurš speciālists koriģē simptomu plānu. Tas var būt ģimenes ārsts, ārstējošais ārsts, paliatīvās aprūpes mobilā komanda vai māsa. Ja slikta dūša traucē zāļu lietošanu, tas jāpasaka tieši, jo tad sāpju un citu simptomu kontrole var kļūt nedroša.

Ja pacients ir mājās, jāvienojas, kam zvanīt vakarā un brīvdienās. Slikta dūša naktī var ātri kļūt par ģimenes panikas brīdi. Iepriekš zināms rīcības plāns pasargā no nevajadzīgas vešanas, pārmērīgas steigas un improvizācijas ar zālēm.

Kopsavilkums

Slikta dūša hospisa pacientam ir jāuztver nopietni, jo tā ietekmē sāpes, miegu, ēšanu, dzeršanu, zāļu lietošanu un cilvēka pašcieņu. Tā nav tikai kuņģa problēma. Tā ir visas aprūpes kvalitātes jautājums.

Labākā rīcība ir mierīgi vērot, pierakstīt konkrētas pazīmes, mazināt smaržas un kustību slodzi, nekļūt uzbāzīgiem ar ēdienu un savlaicīgi sazināties ar aprūpes komandu. Precīzs cēlonis ļauj izvēlēties drošāku palīdzību.

Biežākie jautājumi

Vai slikta dūša dzīves beigās ir bieža

Jā. Tā var būt saistīta ar slimību, zālēm, aizcietējumiem, vielmaiņas izmaiņām, trauksmi vai zarnu darbības traucējumiem.

Vai slikta dūša nozīmē, ka cilvēkam jāēd mazāk

Ne vienmēr. Ēšana jāpielāgo pašsajūtai, bet galvenais ir mazināt nelabumu un neuzspiest ēdienu ar vainas sajūtu.

Kad jāsazinās ar ārstu vai māsu

Jāzvana, ja ir atkārtota vemšana, stipras sāpes, uzpūsts vēders, asiņu piejaukums, nespēja noturēt zāles vai jauns apjukums.

Vai ģimene drīkst dot zāles pret sliktu dūšu pati

Tikai pēc ārsta vai māsas norādījuma. Dažādiem iemesliem vajadzīgi dažādi līdzekļi.

Kas palīdz uzreiz

Bieži palīdz vēdināšana, smaržu mazināšana, mazi malki, mutes kopšana, mierīga poza un aprūpes komandas norādīts zāļu plāns.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

  1. British Columbia vadlīnijas par sliktu dūšu un vemšanu
  2. Right Decisions Scotland par ikdienas aprūpi sliktas dūšas gadījumā
  3. Palliative Care Network par sliktas dūšas un vemšanas cēloņiem
  4. Cancer Research UK par sliktu dūšu vēža gadījumā
  5. National Cancer Institute par sliktu dūšu un vemšanu vēža ārstēšanā
  6. National Cancer Institute profesionāļiem par sliktu dūšu un vemšanu
  7. Canadian Virtual Hospice par sliktu dūšu un vemšanu
  8. MSKCC par sliktas dūšas kontroli
  9. CareSearch par sliktu dūšu paliatīvajā aprūpē
  10. CAPC par sliktu dūšu un vemšanu smagas slimības gadījumā
  11. bpacnz par sliktu dūšu un vemšanu pēdējās dzīves dienās
  12. Cochrane par sliktu dūšu un vemšanu paliatīvajā aprūpē
  13. PubMed Central pārskats par sliktu dūšu un vemšanu paliatīvajā aprūpē
  14. PubMed Central par sliktas dūšas ārstēšanu paliatīvajā aprūpē
  15. NICE par simptomu izvērtēšanu pēdējās dzīves dienās
  16. NVD par paliatīvo aprūpi Latvijā
  17. Likumi par paliatīvās aprūpes noteikumiem

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Šī emuāra populārākās ziņas

Hospisa aprūpe mājās. Praktisks ceļvedis ģimenei

Kas ir hospiss un paliatīvā aprūpe. Skaidrojums ģimenei

Hospisa aprūpe Latvijā – kad rūpes kļūst par mīlestības valodu