Kā uzturēt mierīgu vidi? Hospisa aprūpe ģimenēm

Mierīga istaba hospisa pacientam mājās ar saudzīgu gaismu, ģimenes klātbūtni un drošu aprūpi

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās

Kā uzturēt mierīgu vidi

Īsā atbilde

Mierīga vide hospisa aprūpē nozīmē telpu, kur pacients jūtas drošāk, mazāk apjucis un mazāk nogurdināts. Tas nav tikai klusums. Tā ir arī maiga gaisma, skaidra saziņa, mazāk steigas, mazāk lieku cilvēku, paredzams aprūpes ritms un cieņa pret pacienta robežām.

Ģimene var palīdzēt, ja vienojas, kurš runā ar pacientu, kurš sazinās ar speciālistiem, cik cilvēku vienlaikus ir telpā, kad izslēgt televizoru, kā samazināt troksni un kā pasargāt pacientu no strīdiem pie gultas.

Kāpēc vide ietekmē pašsajūtu

Smagas slimības beigās cilvēks var būt ļoti jutīgs pret skaņām, gaismu, pieskārieniem un cilvēku kustību. Tas, kas veselam cilvēkam šķiet parasta mājas rosība, hospisa pacientam var būt par daudz.

Troksnis, strīdi, spilgta gaisma un bieža ienākšana telpā var pastiprināt apjukumu, nemieru, elpas trūkumu un nogurumu. Mierīga vide palīdz ķermenim atslābt un ļauj aprūpes darbībām notikt saudzīgāk.

Klusums nav vienīgais mērķis

Mierīga vide nenozīmē, ka visiem jāstaigā uz pirkstgaliem un jābaidās pateikt vārdu. Dažiem pacientiem patīk dzirdēt ģimenes balsis, maigu mūziku vai ierastas mājas skaņas. Citiem vajag vairāk klusuma.

Tāpēc jāskatās uz pacienta reakciju. Ja seja atslābst, elpa kļūst mierīgāka un cilvēks labāk guļ, vide palīdz. Ja viņš saraujas, grimst nemierā vai kļūst apjucis, trokšņi un kustība jāmazina.

Kā samazināt troksni

Var izslēgt televizoru, samazināt telefona skaņas, runāt pieklusināti un nepārrunāt sarežģītus jautājumus pacienta gultas tuvumā. Ja ģimenei jālemj par aprūpi, labāk to darīt citā telpā.

Vajag arī vienoties, lai telpā vienlaikus nav pārāk daudz cilvēku. Pat mīloši tuvinieki var nogurdināt, ja visi runā reizē. Dažreiz pacientam palīdz īsas, mierīgas vizītes, nevis ilga un skaļa klātbūtne.

Gaisma un telpas sajūta

Pārāk spilgta gaisma var traucēt atpūtu, bet pilnīga tumsa dažiem pacientiem palielina bailes. Bieži palīdz maiga, silta gaisma un iespēja redzēt pazīstamus priekšmetus. Naktī var atstāt nelielu gaismu, ja tas mazina apjukumu.

Telpai nav jābūt perfekti sakārtotai. Tai jābūt drošai un saprotamai. Nepieciešamās lietas var turēt pa rokai, bet liekus priekšmetus un vadus labāk noņemt, lai aprūpe notiek bez haosa.

Saziņa pie pacienta gultas

Pie pacienta jārunā tā, it kā viņš varētu dzirdēt arī tad, ja neatbild. Nevajag spriest par viņu trešajā personā, strīdēties vai izteikt biedējošas prognozes. Mierīga vide sākas ar valodu.

Labāk teikt īsi un skaidri, kas notiks. Es pagriezīšu spilvenu. Es samitrināšu lūpas. Es esmu blakus. Šādi vārdi palīdz saglabāt drošību un cieņu, jo pacients nejūtas kā aprūpes objekts.

Kā sadalīt ģimenes lomas

Ja visi cenšas darīt visu, telpā ātri rodas haoss. Labāk vienoties, kurš ir galvenais saziņā ar ārstu vai māsu, kurš pieraksta simptomus, kurš palīdz ar praktiskām lietām un kurš vienkārši ir blakus.

Lomu sadalījums mazina strīdus un pacientam dod paredzamību. Viņam nav katru reizi jāklausās jauni norādījumi no cita cilvēka. Ģimenei tas palīdz neizdegt un nepazaudēt mieru.

Ja ģimenē sākas strīdi

Hospisa situācijā strīdi bieži rodas no bailēm, vainas sajūtas un noguruma. Viens grib darīt vairāk, otrs baidās mocīt pacientu, trešais uzskata, ka viss tiek darīts nepareizi. Šie strīdi ir saprotami, bet tiem nav jānotiek pie pacienta gultas.

Ja spriedze aug, labāk iziet citā telpā, piezvanīt speciālistam vai vienoties par vienu nākamo soli. Pacientam nav jānes ģimenes strīdu smagums. Mierīga vide ir arī emocionāla aizsardzība.

Mierīga vide naktī

Naktī pacientam var pastiprināties apjukums vai bailes. Palīdz paredzams ritms, neliela gaisma, pazīstama balss un tas, ka vajadzīgās lietas ir tuvumā. Nevajag katru reizi ieslēgt spilgtu gaismu un pamodināt visu māju.

Ja naktī jāveic aprūpe, to dara īsi un mierīgi. Mazāk vārdu, mazāk kustību, vairāk paskaidrojuma. Ja cilvēks guļ mierīgi, nevajag viņu modināt tikai tāpēc, ka ģimene ir satraukusies.

Apmeklētāju robežas

Dažreiz ģimene baidās ierobežot apmeklējumus, jo nevēlas kādu aizvainot. Tomēr hospisa aprūpē pirmais jautājums nav par viesu sajūtām. Pirmais jautājums ir, cik daudz klātbūtnes pacients spēj panest bez noguruma, elpas trūkuma vai apjukuma.

Var vienoties par īsām vizītēm, vienu vai diviem cilvēkiem pie gultas un mierīgu telefonu lietošanu ārpus istabas. Ja pacients pēc apmeklējuma kļūst nemierīgs, ilgāk guļ vai atsakās no aprūpes, tas ir signāls, ka slodze bijusi par lielu.

Svarīgi tuviniekiem pateikt skaidri un bez vainošanas. Šodien viņam vajag vairāk miera. Var ienākt uz īsu brīdi un parunāt klusi. Šāda robeža nav nelaipnība. Tā ir pacienta aizsardzība.

Skaņa gaisma un pieskāriens

Mierīgu vidi veido ne tikai klusums. To veido arī tas, kā cilvēkam pieskaras, kā viņu uzrunā un kādā gaismā notiek aprūpe. Pēkšņa segas noņemšana, strauja pagriešana vai vairākas balsis vienlaikus var izraisīt tādu pašu spriedzi kā skaļš troksnis.

Pirms katras darbības vajag pateikt, kas tūlīt notiks. Es pacelšu spilvenu. Es pārbaudīšu segu. Es būšu tepat. Šīs īsās frāzes palīdz arī tad, ja pacients neatbild. Dzirdes un drošības sajūta dzīves beigās var saglabāties ilgāk, nekā ģimenei šķiet.

Ja pacients kļūst jūtīgs pret pieskārieniem, aprūpi var sadalīt mazākos soļos. Ne visu vajag izdarīt vienā reizē. Dažreiz labāka aprūpe ir īsāka aprūpe, kas neiztukšo cilvēka pēdējos spēkus.

Kad vajag profesionālu palīdzību

Jāsazinās ar aprūpes komandu, ja pacients kļūst ļoti nemierīgs, apjucis, agresīvs, bailīgs, nepanes pieskārienu, slikti guļ vai ģimene vairs nespēj uzturēt mieru mājās. Tas nav ģimenes vājums.

Dažreiz vajadzīga zāļu plāna pārskatīšana, sāpju vai elpas trūkuma kontrole, padoms par apjukumu vai praktiska palīdzība ar aprūpes organizēšanu. Mierīga vide nav iespējama, ja simptomi nav kontrolēti.

Latvijas konteksts

Latvijā ģimenēm bieži jāorganizē aprūpe mājās ar ierobežotiem resursiem. Tāpēc mierīga vide nevar balstīties tikai uz ideālu aprūpes telpu. Tā balstās uz skaidru plānu, paredzamām lomām un iespēju sazvanīt speciālistu.

Ģimenei jāprasa praktiski norādījumi. Ko darīt, ja naktī ir nemiers. Kā runāt ar apjukušu pacientu. Kad ierobežot apmeklējumus. Kad saukt palīdzību. Tas pasargā gan pacientu, gan tuviniekus.

Kopsavilkums

Mierīga vide hospisa aprūpē ir ārstnieciski nozīmīga, jo tā samazina apjukumu, trauksmi, nogurumu un lieku slodzi. Tā nav dekorācija. Tā ir aprūpes daļa.

Ģimene var palīdzēt ar klusāku telpu, maigāku gaismu, skaidru saziņu, apmeklējumu ierobežošanu, lomu sadalīšanu un strīdu neielaišanu pacienta istabā. Mērķis ir drošība, cieņa un miers.

Biežākie jautājumi

Vai mierīga vide nozīmē pilnīgu klusumu

Nē. Tā nozīmē tādu skaņu un kustības līmeni, kas konkrētajam pacientam palīdz justies drošāk.

Vai televizoru vajag izslēgt

Ja tas traucē atpūtu, apjukumu vai sarunu, labāk izslēgt vai samazināt skaņu.

Cik cilvēku drīkst būt telpā

Tik, cik pacients panes. Bieži labāk ir mazāk cilvēku un īsākas, mierīgākas vizītes.

Ko darīt ja ģimene strīdas

Strīdus vajag pārcelt ārpus pacienta istabas un vienoties par vienu nākamo aprūpes soli.

Kad jāprasa palīdzība

Ja pacients ir ļoti nemierīgs, apjucis, bailīgs vai ģimene vairs nespēj uzturēt drošu mieru mājās.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

  1. NICE par mierīgu vidi komunikāciju un komfortu pēdējās dienās
  2. NHS par mierīgu vidi un dzīves noslēguma aprūpi
  3. NHS par mieru elpošanu un pārmaiņām pēdējās dienās
  4. Marie Curie par mierīgu vidi un pacienta komfortu
  5. Marie Curie par mieru un klātbūtni pēdējās dienās
  6. Hospice UK par mierīgu vidi un pēdējām dienām
  7. National Cancer Institute par mierīgu vidi un pēdējām dienām
  8. National Cancer Institute profesionāļiem par ģimenes klātbūtni un vidi
  9. MyHealth Alberta par mierīgu vidi un ģimenes klātbūtni
  10. Better Health par vidi mieru un miršanas procesu
  11. Canadian Virtual Hospice par mierīgu vidi un nāves tuvumu
  12. Hospice Foundation par ģimenes klātbūtni un mierīgu vidi
  13. Healthdirect Australia par komfortu un mierīgu paliatīvo aprūpi
  14. NVD par paliatīvo aprūpi Latvijā
  15. Likumi par paliatīvās aprūpes noteikumiem

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Šī emuāra populārākās ziņas

Hospisa aprūpe mājās. Praktisks ceļvedis ģimenei

Kas ir hospiss un paliatīvā aprūpe. Skaidrojums ģimenei

Hospisa aprūpe Latvijā – kad rūpes kļūst par mīlestības valodu