Vai izgulējums nozīmē sliktu aprūpi?

Ne vienmēr. Tas vienmēr nozīmē, ka situācija jāizvērtē, jāmazina spiediens un jāsazinās ar aprūpes speciālistu, bet dzīves beigās ādas bojājums var rasties arī smagas slimības dēļ.

Kad jāsauc māsa vai ārsts?

Palīdzība jāprasa, ja ādas krāsa nemainās pēc slodzes noņemšanas, parādās pūslis, brūce, izdalījumi, smaka, drudzis, stipras sāpes vai ģimene vairs nevar droši palīdzēt.

Vai izgulējumus vienmēr var novērst? Hospisa aprūpe ģimenēm

Izgulējumu profilakse hospisa aprūpē mājās. Guļoša pacienta ādas vērošana, pozicionēšana, papēžu atslogošana un tuvinieku praktisks atbalsts Latvijā

Jautājums 22 no 200 Vai izgulējumus vienmēr var novērst?

Īsā atbilde

Ne vienmēr. Daļu izgulējumu var novērst, daļu var pamanīt ļoti agri un apturēt, bet hospisa aprūpē āda dzīves beigās reizēm kļūst tik trausla, ka katru bojājumu pilnībā novērst nav iespējams. Tas nav iemesls samierināties ar paviršu aprūpi. Tas nozīmē, ka mērķis ir samazināt spiedienu, sargāt ādu, mazināt sāpes un saglabāt cilvēka cieņu.

Kāpēc atbilde nav vienkārša

Izgulējums rodas tad, ja ilgstošs spiediens vai berze traucē asinsriti ādā un dziļākajos audos. Visbiežāk cieš krusti, gurni, sēžas rajons, papēži, potītes, elkoņi, lāpstiņas, pakausis un ausis. Agrīna pazīme var būt ādas krāsas maiņa, siltums, cietāka vieta, spīdīga āda, sāpīgums vai cilvēka nemiers, kad pieskaras konkrētai vietai.

Tomēr hospisa pacientam ādas stāvokli nosaka ne tikai gulēšana vienā pozā. To ietekmē audzējs, novājēšana, šķidruma trūkums, tūska, svīšana, urīna vai fēču nesaturēšana, slikta asinsrite, infekcija, diabēts, medikamenti, sāpju dēļ ierobežota kustība un ļoti liels nogurums. Tāpēc labs aprūpes plāns samazina risku, bet nevar godīgi apsolīt pilnīgu garantiju.

Ko ģimene var reāli izdarīt

Ģimene var darīt ļoti daudz, ja tai ir skaidrs plāns un praktiska parādīšana. Svarīgākais ir regulāri paskatīties uz ādu, mainīt slodzi, noturēt ādu tīru un sausu, nevilkt cilvēku pa palagu un laikus prasīt palīdzību. Aprūpe nedrīkst kļūt par spēka demonstrāciju. Ja katra kustība rada lielas sāpes, plāns jāpārskata kopā ar ārstu, māsu vai fizioterapeitu.

Pārbaudiet krustus, gurnus, sēžas rajonu, papēžus, potītes, elkoņus, lāpstiņas, pakausi un ausis.
Pievērsiet uzmanību vietām, kur āda paliek tumšāka, sarkanāka, siltāka, cietāka vai sāpīgāka.
Mainiet slodzi ar maziem, saudzīgiem ķermeņa novietojuma labojumiem.
Atslogojiet papēžus tā, lai spiediens nav tieši zem papēža.
Lietojiet spilvenus starp ceļiem un potītēm, ja kaulainās vietas spiežas kopā.
Gultas veļu turiet gludu, sausu un bez sīkiem saburzījumiem.
Neberzējiet un nemasējiet vietu, kas jau ir apsārtusi vai sāpīga.

Divas patiesības vienlaikus

Pirmā patiesība ir tāda, ka izgulējumu profilakse ir obligāta laba aprūpes daļa. Otrā patiesība ir tāda, ka dzīves beigās ķermenis dažreiz mainās straujāk nekā aprūpes plāns spēj paspēt. Āda var atvērties pat tad, ja ģimene cenšas, māsa iesaka pareizu pozicionēšanu un matracis ir piemērots.

Tāpēc ģimenei nevajag sevi automātiski vainot par katru ādas bojājumu. Vajag uzdot precīzākus jautājumus. Vai spiediens tiek mazināts. Vai āda tiek vērota. Vai mitrums tiek kontrolēts. Vai sāpes tiek ārstētas. Vai aprūpes komandai ir paziņots par izmaiņām. Vai cilvēkam netiek nodarītas papildu ciešanas tikai tāpēc, lai mehāniski izpildītu grafiku.

Kad profilakse pārvēršas ciešanās

Hospisa aprūpē komforts un cieņa ir tikpat svarīgi kā profilakse. Ja cilvēku griež pārāk bieži, pārāk strauji vai bez sāpju kontroles, aprūpe pati var kļūt par ciešanu avotu. Dažreiz pareizāka ir neliela slodzes maiņa, spilvena pārlikšana, papēža atslogošana, gultas galvgaļa pielāgošana vai ādas pārbaude bez pilnas pagriešanas.

Šis nav attaisnojums neko nedarīt. Tas ir aicinājums darīt gudri. Ja pilns pagrieziens izraisa asas sāpes, elpas trūkumu vai paniku, jāsazinās ar aprūpes komandu un jāatrod saudzīgāks veids.

Latvijas konteksts

Latvijā ģimenei par ādas kopšanu un izgulējumu risku jājautā ģimenes ārstam, mājas aprūpes māsai, paliatīvās aprūpes komandai vai fizioterapeitam, ja tas ir piesaistīts. Ģimenei ir vajadzīga ne tikai frāze mainiet pozu biežāk. Vajadzīgs konkrēts plāns konkrētam cilvēkam, ar norādi, ko skatīties, kad mainīt slodzi, kā izmantot matraci un kad ziņot par izmaiņām.

Ja jau ir brūce, pašrocīga pārsēju izvēle var kaitēt. Brūcei vajadzīgs profesionāls novērtējums. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja ir izdalījumi, nepatīkama smaka, drudzis, stipras sāpes, cukura diabēts vai ļoti slikta asinsrite.

Ģimenes drošais novērojumu plāns

Vienkāršs pieraksts palīdz vairāk nekā atmiņa, kad visi ir noguruši. Pierakstiet, kur redzama izmaiņa, kad tā parādījās, vai tā pazūd pēc slodzes noņemšanas, vai cilvēkam sāp, vai āda ir mitra, vai ir bijusi temperatūra un kad par to ziņots aprūpes komandai. Šādi pieraksti palīdz ārstam vai māsai ātrāk saprast, vai pietiek ar aprūpes maiņu vai vajadzīga brūces ārstēšana.

Kad jārīkojas bez gaidīšanas

Ādas krāsas maiņa nepazūd pēc slodzes noņemšanas.
Parādās pūslis, atvērta brūce, izdalījumi vai smaka.
Vieta ir ļoti sāpīga, karsta, cieta vai strauji palielinās.
Cilvēkam ir drudzis, drebuļi vai jauns apjukums.
Ģimene vairs nevar droši pagriezt pacientu.
Katrs pieskāriens izraisa paniku, elpas trūkumu vai asas sāpes.

Ko nozīmē novēršams un nenovēršams ādas bojājums

Spiediena bojājumu profilakse ir obligāta labas aprūpes daļa, tomēr tā nav garantija, ka āda vienmēr paliks vesela. Ļoti smagas slimības laikā pasliktinās asinsrite, samazinās kustīgums, zūd muskuļu un tauku slānis, mainās šķidruma līdzsvars un āda kļūst trauslāka. Dažkārt bojājums attīstās pat tad, ja risks ir novērtēts, slodze tiek mazināta un izmantots piemērots matracis.

Vārds nenovēršams nedrīkst kļūt par iemeslu pārtraukt rūpes. To nevar godīgi noteikt tikai pēc viena skatiena vai pēc tā, ka cilvēks atrodas dzīves beigās. Aprūpes komandai jāizvērtē slimības gaita, ādas stāvoklis, asinsrite, mitrums, uzturs, kustību iespējas, sāpes un jau veiktie profilakses pasākumi. Ģimenei nav pašai jāizlemj, vai bojājums bija novēršams. Ģimenes uzdevums ir pamanīt pārmaiņu un laikus ziņot.

Profilakse nav solījums un nav vainas meklēšana

Ja parādās izgulējums, pirmais jautājums nav, kurš vainīgs. Vispirms jāmazina spiediens, jānovērtē brūce un jāparūpējas par sāpēm. Pēc tam var pārskatīt, vai pozas maiņas plāns joprojām ir piemērots, vai matracis darbojas pareizi, vai āda ilgstoši paliek mitra un vai ģimenei pietiek palīdzības fiziski smagajās aprūpes darbībās.

Vainošanas valoda var likt tuviniekiem slēpt problēmu vai turpināt sāpīgu pagriešanu tikai tāpēc, lai šķistu, ka viss izdarīts pareizi. Drošāka ir atklāta saruna. Ģimene drīkst pateikt, ka pagriešana kļuvusi par smagu, ka cilvēkam trūkst elpas vai ka nepieciešamos palīglīdzekļus nav iespējams lietot vienatnē. Šāda informācija palīdz komandai pielāgot aprūpi, nevis vērtēt tuviniekus.

Ko lūgt aprūpes komandai pārbaudīt

Speciālistam jāparāda, kuras ādas vietas vērot, kā izskatās agrīna riska pazīme un kā saudzīgi noņemt slodzi. Jāvienojas, kam zvanīt, ja parādās pūslis, atvērta brūce, izdalījumi, smaka, drudzis vai jaunas stipras sāpes. Ja jau ir brūce, ģimenei vajadzīgs skaidrs pārsēju un ādas kopšanas plāns. Pārsēju veidu un brūces ārstēšanu nenosaka pēc interneta padoma.

Noder arī pieraksts par ādas izmaiņas vietu, laiku, sāpēm, mitrumu, ķermeņa stāvokli un to, kad informēta aprūpes komanda. Plašāks Latvijas konteksts par palīdzību mājās un ģimenes atbalstu ir rakstā Hospisa aprūpe Latvijā. Pat tad, ja katru bojājumu nav iespējams novērst, vienmēr var censties mazināt sāpes, aizsargāt apkārtējo ādu un saglabāt cilvēka cieņu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai izgulējumus vienmēr var novērst?

Ne vienmēr. Risku var ievērojami samazināt, bet smagas slimības un dzīves beigu posmā āda reizēm kļūst tik trausla, ka pilnīgu garantiju dot nevar.

Vai izgulējums vienmēr nozīmē sliktu aprūpi?

Nē. Tas nozīmē, ka situācija jāizvērtē. Reizēm iemesls ir aprūpes kļūda, reizēm slimības gaita, reizēm abi kopā. Svarīgi ir ātri mazināt spiedienu un piesaistīt speciālistu.

Vai drīkst masēt apsārtušu vietu?

Labāk nē. Trauslu un apsārtušu ādu nevajag berzēt vai masēt. Drošāk ir noņemt spiedienu, pārbaudīt ādu un jautāt māsai vai ārstam.

Vai labs matracis atrisina problēmu?

Labs matracis palīdz, bet neaizstāj ādas vērošanu, slodzes maiņu, mitruma kontroli un profesionālu aprūpes plānu.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti izmantoti, lai pārbaudītu ādas aizsardzības, pozicionēšanas un hospisa komforta principus. Individuāls plāns jāveido kopā ar ārstniecības personu.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā