Kā palīdzēt bērnam saprast, ka tuvinieks mirst? Hospisa aprūpe ģimenēm
Jautājums 76 no 200: Kā palīdzēt bērnam saprast, ka tuvinieks mirst?
Bērni un pusaudži smagu slimību ģimenē jūt ļoti tieši. Viņiem vajadzīgi skaidri vārdi, droša pieaugušā klātbūtne un atļauja reaģēt savā tempā.
Īsā atbilde
Bērnam vajadzīga patiesa, īsa un vecumam atbilstoša informācija. Viņu nevajag biedēt ar detaļām, bet nevajag arī atstāt neziņā.
Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?
Bērni bieži saprot vairāk, nekā pieaugušie cer, un mazāk, nekā pieaugušie baidās. Ja viņiem neko nepaskaidro, viņi var izdomāt vēl biedējošāku skaidrojumu paši. Tāpēc patiesība jāpasaka saudzīgi, īsi un vecumam atbilstoši.
Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?
Ikdienā bērnam vajag paredzamu pieaugušo: kādu, kurš atbild īsi, nemelo, bet arī neuzliek bērnam pieaugušo nastu. Bērns drīkst zīmēt, klusēt, jautāt vēlāk vai atteikties no sarunas tajā brīdī.
Ko ģimene var darīt praktiski?
- izvēlēties dažus skaidrus teikumus, ko bērns var saprast un vēlāk pārjautāt;
- paskaidro, ko bērns var redzēt vai dzirdēt pie slimā tuvinieka;
- ļauj bērnam atteikties no apmeklējuma vai atvadīšanās;
- dod vietu jautājumiem arī vēlāk, ne tikai vienā sarunā;
- piesaisti speciālistu, ja bērns ilgstoši nespēj gulēt, ēst, mācīties vai ir ļoti noslēdzies.
Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?
Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja bērns ilgstoši kļūst noslēgts, agresīvs, pārstāj gulēt vai sāk vainot sevi. Šādos brīžos ģimenei nav jāpierāda, ka tā visu spēj pati; jautājums ir par pacienta drošību un mieru.
Ko nevajadzētu darīt pašiem?
Nevajadzētu bērnu maldināt ar neskaidriem izteicieniem, piemēram, ka cilvēks “aizmiga”, ja patiesībā runa ir par nāvi. Nevajadzētu arī piespiest bērnu atvadīties vai apmeklēt smagi slimu tuvinieku, ja viņš tam nav gatavs. Bērnam vajadzīgs godīgs, vecumam atbilstošs skaidrojums un droša pieaugušā klātbūtne.
Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?
Bērnam drošību dod pieaugušais, kurš neizvairās no patiesības, bet arī nebaida ar detaļām. Svarīgi ļaut bērnam jautāt atkārtoti, jo saprašana bieži atnāk pa daļām.
Ģimenei nav jābūt nevainojamai. Pietiek būt uzmanīgai, jautāt palīdzību un pakāpeniski saprast, kas konkrētajam pacientam dod vairāk drošības un miera.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai bērnam labāk neko neteikt, lai viņu pasargātu?
Parasti nē. Bērnam vajadzīgs vienkāršs un godīgs skaidrojums. Pilnīga noklusēšana var radīt vēl lielākas bailes.
Vai bērnam jāatvadās obligāti?
Nē. Bērnu var sagatavot un piedāvāt iespēju, bet piespiest nevajag. Viņa temps ir jārespektē.
Avoti un tālāka lasīšana
Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.
- NCI: Plans and decisions for end-of-life care as a caregiver
- NHS: End of life care
- World Health Organization: Palliative care
- IAHPC: Consensus-Based Definition of Palliative Care
- NICE NG31: Care of dying adults in the last days of life
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru