Kā palīdzēt bērnam saprast, ka tuvinieks mirst? Hospisa aprūpe ģimenēm

Hospisa apr?pe un paliat?v? apr?pe: b?rnam saprotams skaidrojums par tuvinieka mir?anu

Jautājums 76 no 200: Kā palīdzēt bērnam saprast, ka tuvinieks mirst?

Bērni un pusaudži smagu slimību ģimenē jūt ļoti tieši. Viņiem vajadzīgi skaidri vārdi, droša pieaugušā klātbūtne un atļauja reaģēt savā tempā.

Īsā atbilde

Bērnam vajadzīga patiesa, īsa un vecumam atbilstoša informācija. Viņu nevajag biedēt ar detaļām, bet nevajag arī atstāt neziņā.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Bērni bieži saprot vairāk, nekā pieaugušie cer, un mazāk, nekā pieaugušie baidās. Ja viņiem neko nepaskaidro, viņi var izdomāt vēl biedējošāku skaidrojumu paši. Tāpēc patiesība jāpasaka saudzīgi, īsi un vecumam atbilstoši.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā bērnam vajag paredzamu pieaugušo: kādu, kurš atbild īsi, nemelo, bet arī neuzliek bērnam pieaugušo nastu. Bērns drīkst zīmēt, klusēt, jautāt vēlāk vai atteikties no sarunas tajā brīdī.

Ko ģimene var darīt praktiski?

  • izvēlēties dažus skaidrus teikumus, ko bērns var saprast un vēlāk pārjautāt;
  • paskaidro, ko bērns var redzēt vai dzirdēt pie slimā tuvinieka;
  • ļauj bērnam atteikties no apmeklējuma vai atvadīšanās;
  • dod vietu jautājumiem arī vēlāk, ne tikai vienā sarunā;
  • piesaisti speciālistu, ja bērns ilgstoši nespēj gulēt, ēst, mācīties vai ir ļoti noslēdzies.

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja bērns ilgstoši kļūst noslēgts, agresīvs, pārstāj gulēt vai sāk vainot sevi. Šādos brīžos ģimenei nav jāpierāda, ka tā visu spēj pati; jautājums ir par pacienta drošību un mieru.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu bērnu maldināt ar neskaidriem izteicieniem, piemēram, ka cilvēks “aizmiga”, ja patiesībā runa ir par nāvi. Nevajadzētu arī piespiest bērnu atvadīties vai apmeklēt smagi slimu tuvinieku, ja viņš tam nav gatavs. Bērnam vajadzīgs godīgs, vecumam atbilstošs skaidrojums un droša pieaugušā klātbūtne.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Bērnam drošību dod pieaugušais, kurš neizvairās no patiesības, bet arī nebaida ar detaļām. Svarīgi ļaut bērnam jautāt atkārtoti, jo saprašana bieži atnāk pa daļām.

Ģimenei nav jābūt nevainojamai. Pietiek būt uzmanīgai, jautāt palīdzību un pakāpeniski saprast, kas konkrētajam pacientam dod vairāk drošības un miera.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai bērnam labāk neko neteikt, lai viņu pasargātu?

Parasti nē. Bērnam vajadzīgs vienkāršs un godīgs skaidrojums. Pilnīga noklusēšana var radīt vēl lielākas bailes.

Vai bērnam jāatvadās obligāti?

Nē. Bērnu var sagatavot un piedāvāt iespēju, bet piespiest nevajag. Viņa temps ir jārespektē.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Kā palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā?

Attēls
Ilustratīvs vēsturisks attēls par aprūpes klātbūtni pie pacienta. Avots: Wikimedia Commons / Library of Congress, public domain . Palīdzēt tuviniekam dzīves noslēguma posmā nenozīmē atrast vienu lielu pareizo rīcību. Parasti tā ir daudzu mazu, saudzīgu darbību summa. Cilvēkam var būt vajadzīgs miers, tīra mute, ērta poza, mazāk trokšņa, drošība, sāpju izvērtēšana, pazīstama balss un sajūta, ka viņš nav kļuvis par nastu. Kas parasti kļūst svarīgi? Svarīgākas kļūst pamatvajadzības: komforts, elpa, sāpes, āda, higiēna, mute, miegs, nemiers, privātums un ģimenes klātbūtne. Tuviniekiem bieži jāmaina domāšana no “kā panākt, lai viņš ēd un pieceļas” uz “kā palīdzēt viņam justies drošāk šajā stāvoklī”. Ikdienas palīdzības kontrolsaraksts Pajautāt vai novērot: vai cilvēkam ir sāpes, auksti, karsti, neērta poza vai bailes. Pārbaudīt muti un lūpas, īpaši ja cilvēks maz dzer vai elpo caur muti. Pagriezt vai pārvietot saudzīgi, paskaidrojot katru soli. Sargāt privātumu higiēnas la...
Read more »

Hospisa aprūpe Latvijā

Attēls
Bijusi hospisa aprūpes virsmāsa Tatjana Jirgensone: "Mirstošie pacienti ir ļoti dažādi" Šis ir stāsts par sociālā uzņēmuma “Hospiss Māja” bijušo virsmāsu Tatjanu Jirgensoni – profesionāli, kuras ikdienas darbs ir pieskarties dzīves vistrauslākajai robežai. Viņa palīdz cilvēkiem aiziet ar cieņu, ar mieru sirdī, nevis vientulībā un slimnīcas burzmā. Saruna ar viņu - žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā.  Bijusi “Hospiss Māja” virsmāsa Tatjana Jirgensone palīdz cilvēkiem “aiziet mājās”. Burtiskā un simboliskā nozīmē. Jautājums par nedziedināmi slimu cilvēku tiesībām uz cieņpilnām dzīves pēdējām dienām sabiedrībā aktualizēts jau vairākus gadus. Proti, runa ir par tiesībām un iespēju šiem pacientiem nomirt savās mājās, tuvinieku lokā, neciešot sāpes un saņemot hospisa aprūpi. Ja paliatīvā aprūpe var būt nepieciešama gadiem, tad hospisa aprūpe ir paliatīvās aprūpes beigu posms, un tās mērķis ir novērst vai samazināt slimības radītās sāpes un ciešanas, sniegt a...
Read more »

Kā notiek pirmais hospisa komandas apmeklējums?

Attēls
Ilustratīvs konsultāciju telpas attēls par sarunu ar speciālistu. Avots: Wikimedia Commons, brīvi izmantojams attēls . Pirmais hospisa vai paliatīvās aprūpes komandas apmeklējums ģimenei var šķist satraucošs. Tuvinieki nezina, ko jautās, ko skatīsies un vai viņus kāds vērtēs. Labs pirmais apmeklējums nav eksāmens. Tā ir iespēja saprast situāciju: pacienta vajadzības, ģimenes spēkus, drošības riskus un praktiskos soļus turpmākajām dienām. Kas parasti jānoskaidro? Aprūpes komanda var jautāt par diagnozi, simptomiem, zālēm, ēšanu, dzeršanu, pārvietošanos, ādu, miegu, elpošanu, sāpēm, nemieru un ģimenes iespējām. Tikpat svarīgi ir tas, ko ģimene pati vēlas saprast: kam zvanīt, ko darīt naktī, kā dot zāles, kā kopt ādu un kā pamanīt pārmaiņas. Ko sagatavot pirms apmeklējuma? Zāļu sarakstu ar lietošanas laikiem un pēdējām izmaiņām. Izrakstus, diagnozes informāciju un kontaktus, ja tie ir pieejami. Pierakstu par simptomiem pēdējās dienās: sāpes, elpa, ēšana, dzeršana, vēdera ...
Read more »