Kas ir hospisa aprūpe un ko ģimenei svarīgi zināt

Galvenais skaidrojums par hospisa aprūpi Latvijā ir šeit. Hospisa aprūpe Latvijā ir galvenais Hospiss.info raksts par to, kas ir hospisa aprūpe, kā tā palīdz pacientam un ko ģimenei svarīgi saprast.

Русская версия: Что такое хосписная помощь и что важно знать семье.

Hospisa aprūpe mājās Latvijā. Tuvinieks mierīgi sarunājas ar aprūpes speciālistu par pacienta komfortu, cieņu un praktisku atbalstu.

Jautājums 1 no 200. Kas ir hospisa aprūpe

Īsā atbilde

Hospisa aprūpe ir aktīva un ļoti praktiska palīdzība cilvēkam ar smagu, progresējošu slimību, kad izārstēšana vairs nav reāls galvenais mērķis, bet ciešanas joprojām var un vajag mazināt. Tā nav padošanās. Tā ir aprūpe, kuras centrā ir sāpes, elpa, miers, drošība, cilvēka cieņa un ģimenes atbalsts.

Ko nozīmē hospisa aprūpe

Šī pieeja palīdz cilvēkam dzīvot iespējami mierīgi tik ilgi, cik viņam vēl ir dots. Tā var notikt mājās, aprūpes iestādē vai slimnīcā. Svarīgākais nav vieta, bet tas, vai pacients saņem uzmanīgu simptomu kontroli, skaidru rīcības plānu un cilvēkus, kuri spēj būt klāt tad, kad ģimene vairs nezina, ko darīt.

Pasaules Veselības organizācija paliatīvo aprūpi apraksta kā pieeju, kas uzlabo pacienta un ģimenes dzīves kvalitāti, savlaicīgi atpazīstot un mazinot fiziskas, psiholoģiskas, sociālas un garīgas ciešanas. Tas ļoti labi raksturo arī īstu hospisa aprūpi. Tā nav tikai zāles. Tā ir komandas darbs.

Kā tas atšķiras no parastas ārstēšanas

Parasta ārstēšana bieži koncentrējas uz slimības apkarošanu. Šī aprūpes pieeja koncentrējas uz cilvēku, kurš dzīvo ar slimību. Tas nenozīmē, ka medikamenti vai medicīniski lēmumi kļūst mazsvarīgi. Tieši pretēji. Tie kļūst precīzāki, jo katram lēmumam jāatbild uz vienu jautājumu. Vai tas šim cilvēkam šobrīd dod vairāk mieru nekā ciešanas.

Dažreiz tas nozīmē regulāru sāpju kontroli. Dažreiz elpas trūkuma mazināšanu. Dažreiz drošu pagriešanu gultā, mutes kopšanu, sarunu par bailēm vai palīdzību ģimenei saprast, kāpēc pacients vairs neēd. Laba aprūpe nesola neiespējamo, bet neatstāj cilvēku vienu.

Latvijas konteksts

Latvijā paliatīvās aprūpes pieejamība ir saistīta ar ģimenes ārstu, ārstējošo speciālistu, stacionāru, ambulatoriem pakalpojumiem un noteiktos gadījumos arī mobilās komandas pakalpojumu dzīvesvietā. Nosacījumi mainās, tāpēc ģimenei vienmēr jābalstās uz aktuālo NVD informāciju, ārstējošā ārsta lēmumu un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Ģimenei nav jāzina visa sistēma no galvas. Ģimenei ir jāzina, kam jautāt. Pirmais praktiskais solis ir pajautāt ārstam, vai šajā situācijā vajadzīga paliatīvā vai hospisa pieeja, kādi pakalpojumi ir pieejami dzīvesvietā un kā rīkoties pasliktināšanās brīdī.

Ko ģimenei jautāt aprūpes komandai

Kas ir galvenais aprūpes mērķis šajā slimības posmā
Kuras sāpes, elpas vai apjukuma pazīmes jāvēro katru dienu
Kādas zāles drīkst lietot tikai pēc norādījuma
Kam zvanīt dienā, vakarā un brīvdienās
Kad pacients jāved uz slimnīcu un kad labāk palīdzēt mājās
Kā saglabāt pacienta privātumu, ja aprūpē piedalās vairāki cilvēki

Ko ģimene var darīt mājās

Ģimene var vērot, pierakstīt un laikus ziņot par izmaiņām. Tas nav birokrātisks uzdevums. Tas palīdz nepazaudēt svarīgo brīdī, kad visi ir noguruši. Pierakstos pietiek atzīmēt, kas mainījās, kad tas sākās, kas palīdzēja un kas acīmredzami palielināja ciešanas.

Ģimene var arī lūgt, lai medmāsa vai ārsts parāda praktiskas lietas. Kā pagriezt pacientu, kā kopt muti, kā pamanīt elpas trūkumu, kā runāt ar cilvēku, kurš kļūst apjucis, un kā nepalikt vieniem ar bailēm.

Kad jāsazinās steidzami

Ar ārstu, māsu vai neatliekamo palīdzību jāsazinās, ja sāpes strauji pastiprinās, elpa kļūst mokoša, parādās jauns izteikts apjukums, asiņošana, krampji, ļoti stiprs nemiers, nespēja norīt būtiskas zāles vai situācija ģimenei kļūst fiziski un emocionāli neizturama.

Biežākie pārpratumi

Šāda aprūpe nenozīmē, ka pacientu vairs neārstē. Tā nozīmē, ka ārstēšana tiek vērtēta pēc tā, vai tā mazina ciešanas un palīdz saglabāt cieņu. Tā arī nenozīmē, ka nāve ir tūlīt. Dažiem cilvēkiem šī pieeja vajadzīga dienas, citiem nedēļas vai mēnešus.

Vēl viens pārpratums ir doma, ka ģimenei viss jāizdara pašai. Tā nedrīkst būt. Šīs pieejas būtība ir komanda, kur ģimene nav atstāta viena ar smagu ķermeni, smagu nakti un vēl smagākiem jautājumiem.

Biežākie jautājumi

Vai hospisa aprūpe nozīmē atteikšanos no palīdzības?

Nē. Tā nozīmē, ka palīdzības mērķis kļūst skaidrāks. Galvenais ir mazināt ciešanas, saglabāt cieņu un atbalstīt ģimeni.

Vai hospisa aprūpe var notikt mājās?

Jā, ja to ļauj pacienta stāvoklis, ģimenes iespējas un pieejamie pakalpojumi. Latvijā nosacījumi jāprecizē pie ārsta, NVD un pakalpojuma sniedzēja.

Kad ģimenei jārunā par hospisa aprūpi?

Jo agrāk rodas sajūta, ka slimība vairs nav vadāma tikai ar ārstēšanas procedūrām, jo agrāk jārunā par komfortu, sāpēm, elpu, drošību un aprūpes plānu.

Kas ģimenei ir vissvarīgākais pirmajā sarunā?

Jānoskaidro, kam zvanīt pasliktināšanās brīdī, kādas pazīmes vērot un kuras darbības mājās drīkst veikt pašiem.

Saistītie raksti

Avoti un atsauces

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā