Televizoram hospisa aprūpē nav jābūt ieslēgtam automātiski. Tas var palīdzēt, ja cilvēkam patīk pazīstama balss, mierīga pārraide vai ierasta vakara sajūta. Tas var arī traucēt, ja skaņa pastiprina apjukumu, nogurumu, bailes vai delīriju. Drošākais jautājums nav, vai televizors ir labs vai slikts. Drošākais jautājums ir, vai tas šim cilvēkam šobrīd dod mieru. Dzīves noslēgumā cilvēka spēks un uztvere mainās. Vienā dienā viņš var vēlēties dzirdēt ziņas vai pazīstamu filmu, bet nākamajā dienā tā pati skaņa var kļūt par slodzi. Tāpēc televizors jāuztver kā regulējams vides elements, nevis fons, kas paliek ieslēgts visu dienu. Kad televizors var palīdzēt Dažiem pacientiem klusa pazīstama pārraide rada māju sajūtu. Tā var dot ritmu, ja cilvēks ir nomodā, spēj pateikt vēlmes un skaidri rāda, ka skaņa netraucē. Pazīstama balss, reliģisks dievkalpojums, mierīga mūzika vai iemīļots raidījums var palīdzēt justies mazāk vienam, īpaši tad, ja ģimene nevar būt blakus katru brīdi. Televizo...