Vai drīkst izmantot smaržas vai aromterapiju? Hospisa aprūpe ģimenēm
Īsā atbilde
Smaržas vai aromterapiju dzīves noslēguma aprūpē drīkst apsvērt tikai tad, ja pacients pats šo aromātu vēlas un tas viņam nerada nelabumu, klepu, galvassāpes, trauksmi, ādas kairinājumu vai elpošanas grūtības. Patīkams aromāts var palīdzēt radīt pazīstamu noskaņu, taču tas nav ārstēšanas līdzeklis un nevar aizstāt simptomu profesionālu izvērtēšanu.
Drošākais sākums nav jautājums par konkrētu eļļu. Vispirms jāpajautā, vai cilvēks vispār vēlas smaržu telpā. Dzīves beigās oža un panesamība var mainīties no dienas uz dienu, tāpēc vakardien patīkams aromāts šodien var kļūt par nevajadzīgu slodzi.
Pacienta izvēle ir svarīgāka par aromāta reputāciju
Viena smarža dažādiem cilvēkiem var nozīmēt pilnīgi atšķirīgas lietas. Tā var saistīties ar mājām un drošību, bet var arī atgādināt slimnīcu, sliktu dūšu vai kādu sāpīgu pieredzi. Tāpēc apgalvojums, ka lavanda vienmēr nomierina vai piparmētra vienmēr palīdz pret nelabumu, nav pietiekami precīzs.
Ja pacients spēj atbildēt, jāuzdod vienkāršs jautājums par konkrēto smaržu un jāpieņem arī atteikums. Piekrišana nav dota uz visiem laikiem. Cilvēks jebkurā brīdī drīkst lūgt aromātu noņemt, un ģimenei tas jādara bez pārliecināšanas vai strīda.
Ko patiesībā rāda pētījumi
Aromterapija ir pētīta saistībā ar trauksmi, miegu, sāpēm un nelabumu, arī onkoloģijā un paliatīvajā aprūpē. Dažos nelielos pētījumos novērots īslaicīgs ieguvums, bet rezultāti nav vienādi un pētījumu metodes ļoti atšķiras. Sistemātiskie pārskati neļauj apsolīt drošu un paredzamu simptomu mazināšanu katram pacientam.
Tas nenozīmē, ka patīkama smarža cilvēkam neko nevar dot. Tā nozīmē, ka aromterapiju nedrīkst pasniegt kā pierādītu slimības vai smaga simptoma ārstēšanu. Ja pacientam ir sāpes, elpas trūkums, vemšana vai izteikts nemiers, vispirms vajadzīga aprūpes komandas palīdzība.
Smarža var pastiprināt nelabumu un galvassāpes
Smagas slimības laikā nelabumu var izraisīt pati slimība, zāles, aizcietējums, sāpes un citi cēloņi. Spēcīga smarža var kļūt par papildu izraisītāju. Līdzīgi ir migrēnas gadījumā, kad aromāts vienam cilvēkam šķiet viegls, bet citam palīdz pārkāpt individuālo lēkmes slieksni.
Ja pēc aromāta parādās nelabums, rīstīšanās, reibonis vai galvassāpes, to nevajag izturēt cerībā uz vēlāku labumu. Smaržas avotu noņem un telpu izvēdina. Simptomu turpināšanās vai pastiprināšanās jāapspriež ar ārstniecības personu.
Elpas trūkums astma un alerģija prasa īpašu piesardzību
Ēteriskās eļļas un citi aromātiski produkti gaisā izdala vielas, kas jutīgiem cilvēkiem var kairināt acis, degunu, rīkli un elpceļus. Astmas vai citas hroniskas elpceļu slimības gadījumā smarža var izraisīt klepu, sēkšanu, spiedošu sajūtu krūtīs vai elpas trūkumu.
Aromterapiju nedrīkst izmantot kā astmas vai elpas trūkuma ārstēšanu. Ja parādās elpošanas grūtības, aromāts nekavējoties jāpārtrauc. Izteikta elpas trūkuma, sejas vai rīkles tūskas un zilganas ādas gadījumā vajadzīga neatliekama medicīniska palīdzība.
Delīrija laikā mazāk kairinājumu bieži ir saudzīgāk
Delīrija laikā cilvēks var kļūt apjucis, satraukts vai pārāk miegains. Jauns aromāts, nepazīstama ierīces skaņa un daudzu sajūtu pārslodze var palielināt nemieru. Aromterapiju nevar izmantot delīrija ārstēšanai vai aizstāt ar to pēkšņas apjukuma pārmaiņas izvērtēšanu.
Ja cilvēks vairs nespēj skaidri pateikt savu izvēli, jāvadās pēc agrāk zināmajām vēlmēm un ķermeņa reakcijas. Sejas savilkšanās, galvas novēršana, klepus, nemiers vai elpošanas pārmaiņas ir iemesls smaržu noņemt. Ja reakcijas nav saprotamas, drošāk telpu atstāt bez aromāta.
Difuzors ietekmē visu telpu
Difuzors nav tikai individuāls līdzeklis. Tas maina gaisu visā telpā un ietekmē pacientu, tuviniekus, aprūpes darbiniekus un reizēm arī mājdzīvniekus. Smarža var saglabāties ilgāk, nekā ģimene paredzējusi, un to nevar tik ātri pārtraukt kā personisku aromāta priekšmetu.
Pirms difuzora izmantošanas jāvienojas ar pacientu un aprūpes komandu, īpaši kopīgā telpā, skābekļa terapijas, astmas vai ļoti trausla stāvokļa gadījumā. Ierīci nedrīkst atstāt bez uzraudzības vai uzskatīt, ka ilgāka darbība automātiski dod lielāku labumu.
Āda un norīšana rada citus riskus
Koncentrēta ēteriskā eļļa var izraisīt ādas kairinājumu, alerģisku reakciju vai paaugstinātu jutību pret sauli. Risks ir lielāks, ja āda ir ļoti sausa, bojāta, starota, iekaisusi vai klāta ar brūcēm. Neatšķaidītu eļļu uz pacienta ādas nelieto.
Šajā rakstā nav ēterisko eļļu maisījumu recepšu vai lietošanas devu. Par jebkuru uzklāšanu uz ādas jārunā ar kvalificētu speciālistu, kurš zina pacienta slimības, alerģijas un zāles. Ēterisko eļļu norīšana var izraisīt saindēšanos, tāpēc tā nav ģimenes pašaprūpes metode.
Mājas skābeklis maina ugunsdrošības noteikumus
Skābeklis pats nedeg, tomēr tas liek citiem materiāliem aizdegties vieglāk un degt daudz straujāk. Telpā ar skābekļa aprīkojumu nedrīkst izmantot sveces, smaržlampas, eļļas degļus vai citus atklātas liesmas avotus. Arī eļļainus produktus nedrīkst lietot uz skābekļa iekārtas.
Ģimenei jāievēro tieši skābekļa piegādātāja un aprūpes komandas dotās instrukcijas. Ja rodas šaubas par difuzoru, aromātisku aerosolu vai ādas produktu, to nelieto, kamēr nav saņemts drošs skaidrojums. Patīkama noskaņa nekad nav svarīgāka par ugunsdrošību.
Bērni un mājdzīvnieki jāpasargā no koncentrētiem produktiem
Ēterisko eļļu pudelītes un difuzora šķidrums jāglabā tāpat kā zāles. Tiem jābūt noslēgtiem, marķētiem un bērniem nepieejamiem. Dažas eļļas pat nelielā daudzumā bērnam var izraisīt smagu saindēšanos, miegainību, krampjus vai elpošanas traucējumus.
Koncentrētas eļļas var kaitēt arī dzīvniekiem, ja tās nonāk uz kažoka, ādas vai tiek norītas. Putnu elpceļi ir īpaši jutīgi pret difuzoru izdalījumiem. Ja mājās ir dzīvnieks ar elpošanas problēmām, drošāko rīcību vajag pārrunāt ar veterinārārstu.
Praktiska un piesardzīga rīcība ģimenei
Pirms aromāta izmantošanas ģimene var izrunāt piecus jautājumus. Vai pacients to vēlas tieši šodien. Vai smarža agrāk radījusi nelabumu, migrēnu, alerģiju vai elpošanas grūtības. Vai telpā lieto skābekli. Vai produktu var nekavējoties noņemt. Vai aprūpes komanda zina par šo ieceri.
Bieži drošāka izvēle ir svaigs gaiss, tīra telpa, mierīga balss un pacientam pazīstami priekšmeti. Aromterapija nav obligāta labas aprūpes daļa. Plašāks Latvijas aprūpes sistēmas pārskats pieejams galvenajā rakstā Hospisa aprūpe Latvijā.
Kad jāsazinās ar speciālistu
Aromātu nekavējoties pārtrauc, ja parādās klepus, sēkšana, elpas trūkums, izteikts nelabums, galvassāpes, apjukums, izsitumi vai ādas dedzināšana. Aprūpes komandai jāziņo arī par pēkšņu simptomu maiņu, jo tā var būt saistīta ar slimību vai zālēm, nevis tikai ar smaržu.
Ja eļļa nejauši norīta, iekļuvusi acīs vai izraisījusi smagu reakciju, jāmeklē profesionāla palīdzība un jāņem līdzi produkta iepakojums. Nevajag izraisīt vemšanu vai izmēģināt internetā atrastus pretpasākumus bez medicīniska norādījuma.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai aromterapija var ārstēt vēzi vai citu slimību?
Nē. Aromterapija neārstē pamatslimību un neaizstāj ārsta nozīmētu simptomu ārstēšanu. Tā var būt tikai pacienta izvēlēts komforta papildinājums.
Vai difuzoru drīkst atstāt ieslēgtu visu nakti?
To nevajadzētu darīt automātiski. Ilgstoša smarža var kļūt uzmācīga, kairināt elpceļus un ietekmēt citus telpā. Drošāku pieeju pārrunā ar aprūpes komandu.
Vai ēterisko eļļu drīkst uzklāt tieši uz ādas?
Neatšķaidītu eļļu uz ādas nelieto. Trausla, starota, iekaisusi vai bojāta āda prasa īpašu piesardzību un profesionālu padomu.
Ko darīt ja smarža izraisa nelabumu vai galvassāpes?
Smaržas avotu noņem, telpu izvēdina un vēro pašsajūtu. Ja simptomi nepāriet, pastiprinās vai pievienojas elpošanas grūtības, jāsazinās ar speciālistu.
Vai aromterapija ir droša mājas skābekļa tuvumā?
Skābeklis ievērojami pastiprina degšanu. Smaržlampas, sveces un eļļas degļi skābekļa tuvumā nav pieļaujami, un jāievēro aprīkojuma piegādātāja norādes.
Vai ēteriskās eļļas drīkst norīt?
Raksts neiesaka ēteriskās eļļas lietot iekšķīgi. Norīšana var izraisīt saindēšanos un zāļu mijiedarbību. Nejaušas norīšanas gadījumā jāmeklē palīdzība.
Ko darīt ja pacients vairs nevar pateikt savu izvēli?
Jāņem vērā viņa agrāk zināmās vēlmes un ķermeņa reakcija. Ja nav skaidrs, vai smarža ir patīkama, drošāk ir to neizmantot.
Saistītie raksti
Avoti un tālāka lasīšana
Avoti atlasīti tieši šai tēmai. Tie aptver pacientu tiesības, praktisku aprūpi, drošību un pierādījumu robežas vairākos reģionos.
- NCI par aromterapiju un ēterisko eļļu pierādījumiem vēža aprūpē
- NCI profesionālais pārskats par aromterapiju drošību un nevēlamām reakcijām
- Cancer Research UK par aromterapiju un ierobežotiem pierādījumiem
- NCCIH par piparmētru eļļas izmantošanu un aromterapiju drošību
- Sistemātisks pārskats par aromterapiju paliatīvajā aprūpē
- Klīniskās aromterapijas pārskats par izmantošanu un drošības robežām
- Nīderlandes Palliaweb vadlīnija par aromterapiju paliatīvajā aprūpē
- Nīderlandes pierādījumu tabula par aromterapiju paliatīvajā aprūpē
- Francijas ANSES par smaržas difuzoru un ēterisko eļļu elpceļu riskiem
- Vācijas BfR par ēterisko eļļu saindēšanās un bērnu drošības risku
- Poison Control par ēterisko eļļu norīšanas ādas un ieelpošanas risku
- Asthma Australia par smaržas un ēterisko eļļu izraisītu elpceļu kairinājumu
- Migraine Australia par stipru smaržu kā iespējamu migrēnas izraisītāju
- ASPCA par ēterisko eļļu difuzoru un mājdzīvnieku drošību
- Londonas ugunsdzēsības dienests par smaržeļļu un mājas skābekļa ugunsdrošību
- Karaliskās Kornvolas slimnīcas politika par aromterapiju vēža aprūpē
- Alzheimer Society par aromterapiju un nepietiekamiem pierādījumiem demences aprūpē
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.
