Vai mūzika var palīdzēt? Hospisa aprūpe ģimenēm

Jautājums 92 no 200: Vai mūzika var palīdzēt?

Jā, mūzika hospisa aprūpē var palīdzēt. Bet svarīgi ir saprast, kā tieši. Mūzika nav brīnumlīdzeklis, nav zāļu aizstājējs un nav obligāts “mierīgas atmosfēras” dekors. Tā var būt ļoti cilvēciska aprūpes daļa, ja tā ir izvēlēta pēc pacienta gaumes, skan piemērotā brīdī un tiek pārtraukta tad, kad cilvēkam tā vairs nav patīkama.

Īsā atbilde

Mūzika var mazināt trauksmi, palīdzēt atslābt, dot drošības sajūtu, atvērt atmiņas un reizēm palīdzēt ģimenei būt blakus bez liekas runāšanas. Hospisa aprūpē tā jālieto saudzīgi: klusi, īsi, ar pacienta piekrišanu un ar uzmanību pret viņa reakciju.

Kāpēc mūzika dzīves noslēgumā var būt nozīmīga?

Dzīves noslēgumā cilvēkam var būt maz spēka sarunām. Viņš var būt noguris, miegains, apjucis vai vienkārši nevēlēties daudz runāt. Taču tas nenozīmē, ka viņš vairs nejūt vidi. Balss tonis, pieskāriens, gaisma, troksnis un mūzika joprojām var ietekmēt to, vai cilvēks jūtas droši vai pārslogoti.

Mūzika šeit var kļūt par tiltu. Viena pazīstama dziesma var atgādināt par mājām, jaunību, bērniem, svētkiem, ticību vai kādu ļoti personisku dzīves posmu. Dažam pacientam palīdz mierīga instrumentāla mūzika. Citam tieši pretēji - vajadzīga konkrēta dziesma, kuru viņš pazīst un ar kuru saistās viņa paša dzīve. Vēl citam vispalīdzošākais ir klusums.

Tāpēc pirmais profesionālais jautājums nav: “Kāda mūzika skaitās nomierinoša?” Pirmais jautājums ir: “Ko šis cilvēks pats ir mīlējis klausīties?”

Mūzika nav tikai fons

Ģimenēs bieži ir labs nodoms: ieslēgt kaut ko mierīgu, lai istabā nav tik smagi. Tas ir saprotami. Klusums pie smagi slima cilvēka gultas dažreiz biedē tuviniekus vairāk nekā pašu pacientu. Tomēr pacientam mūzika nedrīkst kļūt par troksni, kas turpinās visu dienu tikai tāpēc, ka citiem ir grūti izturēt klusumu.

Ja cilvēks guļ, tas nenozīmē, ka mūzika automātiski palīdz. Ja viņš ir apjucis, ļoti noguris, ar elpas trūkumu vai galvassāpēm, pat maiga skaņa var būt par daudz. Profesionālā aprūpē mūziku vērtē pēc reakcijas: vai seja kļūst mierīgāka, vai pleci atslābst, vai elpa kļūst brīvāka, vai pacients grib turpināt. Ja parādās sasprindzinājums, novēršanās, nemiers vai nogurums, mūziku izslēdz.

Kāda mūzika var palīdzēt?

Nav viena pareizā saraksta. Hospisa aprūpē “pareizā” mūzika ir tā, kas konkrētajam pacientam konkrētajā dienā ir panesama un nozīmīga.

Pazīstamas dziesmas. Daudziem cilvēkiem palīdz mūzika, kas saistās ar dzīves notikumiem, ģimeni vai jaunību.
Klusa instrumentāla mūzika. Tā var palīdzēt atslābt, ja pacientam vārdi nogurdina vai traucē.
Garīga vai reliģiska mūzika. Tā var būt nozīmīga, ja tā atbilst pacienta pārliecībai un viņš pats to vēlas.
Ģimenes balss. Dažreiz maigi nodziedāta pazīstama dziesma ir mierinošāka nekā jebkurš ieraksts.
Klusums. Ja pacients to vēlas, klusums nav tukšums. Tas var būt cieņpilna aprūpe.

Kā to darīt mājās praktiski?

Ģimenei nav jākļūst par terapeitiem. Pietiek ar saudzīgu, uzmanīgu rīcību.

Pajautāt pacientam: “Vai tu gribi, lai kaut ko uzlieku?” Ja viņš nevar atbildēt vārdos, vērot seju, elpu un ķermeņa spriedzi.
Sākt ar vienu dziesmu vai 5-10 minūtēm, nevis ar nepārtrauktu atskaņošanu.
Skaļumu turēt tik zemu, lai cilvēks varētu atpūsties un lai mūzika nepārklāj balsis telpā.
Izveidot īsu sarakstu ar pacienta paša mīļām dziesmām, nevis izmantot nejaušu automātisku atskaņošanu.
Pierakstīt, kas palīdzēja: kura dziesma, kādā brīdī, kā pacients reaģēja.

Kad mūzika var traucēt?

Mūziku labāk izslēgt, ja pacients kļūst apjucis, savelk pieri, novēršas, mēģina gulēt, elpo saspringtāk, sūdzas par troksni vai pēc mūzikas kļūst skumjāks un nemierīgāks. Jāuzmanās arī tad, ja telpā vienlaikus skan televizors, telefons, sarunas un mūzika. Tas vairs nav mierinājums, tā ir slodze.

Īpaši dzīves pēdējās dienās pacienta spēja panest skaņu var mainīties. Tas, kas vakar bija patīkami, šodien var būt par daudz. Tāpēc mūzikas lietošana nav “vienreiz izlēmām un tagad tā būs”. Tā ir nepārtraukta vērošana.

Ar ko atšķiras mūzikas terapija no vienkāršas mūzikas klausīšanās?

Šī atšķirība ir svarīga. Ja ģimene uzliek pacientam viņa mīļāko dziesmu, tā var būt ļoti vērtīga klātbūtne. Taču tā vēl nav profesionāla mūzikas terapija.

Mūzikas terapijā speciālists izmanto mūziku mērķtiecīgi: lai atbalstītu emociju izteikšanu, mazinātu spriedzi, palīdzētu saziņai, atbalstītu ģimeni vai radītu atvadu un piemiņas brīžus. Lielbritānijas NHS mūzikas terapeitu apraksta kā apmācītu speciālistu, kurš strādā ar cilvēku emocionālām, psiholoģiskām, fiziskām un sociālām vajadzībām. Kanādas un Austrālijas paliatīvās aprūpes resursi arī uzsver, ka mūzikas terapija dzīves noslēgumā var būt saistīta ar komfortu, saziņu, atmiņām un ģimenes atbalstu.

Tas nenozīmē, ka ģimene nedrīkst izmantot mūziku bez terapeita. Drīkst. Tikai jābūt godīgiem: ģimenes uzlikta dziesma ir aprūpes un klātbūtnes daļa, bet sarežģītu simptomu, dziļu trauksmi vai smagas emocionālas reakcijas jāvērtē kopā ar aprūpes komandu.

Ko rāda starptautiskā pieredze?

ASV Nacionālais papildinošās un integratīvās veselības centrs apraksta, ka mūzikas intervences dažādās medicīniskās situācijās var palīdzēt mazināt trauksmi, sāpes un stresu, taču tās jālieto kā papildinošs atbalsts. Cochrane pārskatā par cilvēkiem ar vēzi secināts, ka mūzikas intervences var dot ieguvumu psiholoģiskai un fiziskai labsajūtai, bet pierādījumu kvalitāte un situācijas atšķiras. Austrālijas un Kanādas paliatīvās aprūpes materiāli vairāk uzsver praktisko pusi: mūzika var palīdzēt saziņai, emociju izteikšanai, mieram, ģimenes klātbūtnei un dzīves stāsta saglabāšanai.

Tātad secinājums nav “mūzika palīdz visiem”. Profesionāls secinājums ir mierīgāks: mūzika var palīdzēt dažiem pacientiem, dažos brīžos, ja tā ir personiska, saudzīga un pielāgota cilvēka stāvoklim.

Ko ģimene var izdarīt jau šodien?

Uzrakstīt 5-10 dziesmas vai skaņdarbus, kas pacientam dzīvē bijuši nozīmīgi.
Pajautāt, vai viņš šodien vēlas mūziku, nevis pieņemt to automātiski.
Sākt ar īsu brīdi un pēc tam uztaisīt pauzi.
Nelietot mūziku vienlaikus ar televizoru vai skaļām sarunām.
Ja mūzika izraisa raudāšanu, ne vienmēr tas nozīmē, ka tā kaitē. Bet, ja pēc tam cilvēks kļūst satraukts vai izsmelts, jāizvēlas klusums vai cits brīdis.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai mūzika var mazināt sāpes?

Dažiem cilvēkiem mūzika var palīdzēt atslābt un mazināt sāpju uztveres spriedzi, bet tā neaizstāj pretsāpju aprūpi. Ja sāpes pastiprinās, jāsazinās ar ārstu vai māsu.

Vai pacientam jāliek tikai mierīga mūzika?

Nē. Mierīga mūzika var palīdzēt, bet pacientam nozīmīga dziesma var būt vērtīgāka nekā svešs “relaksācijas” ieraksts. Galvenais ir pacienta izvēle un panesamība.

Vai mūziku drīkst atstāt visu nakti?

Parasti labāk nē, ja vien pacients pats to skaidri vēlas un tā netraucē miegam. Naktī svarīgs ir miers, drošība un iespēja atpūsties bez lieka fona trokšņa.

Avoti un tālāka lasīšana

Šim rakstam izmantoti vairāku valstu un starptautiski avoti, lai tēma nebūtu balstīta vienā skatījumā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas, mūzikas terapeita vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā