Vai mūzika var palīdzēt? Hospisa aprūpe ģimenēm

Jautājums 92 no 200. Vai mūzika var palīdzēt?

Jā, mūzika hospisa aprūpē var palīdzēt. Bet svarīgi ir saprast, kā tieši. Mūzika nav brīnumlīdzeklis, nav zāļu aizstājējs un nav obligāts “mierīgas atmosfēras” dekors. Tā var būt ļoti cilvēciska aprūpes daļa, ja tā ir izvēlēta pēc pacienta gaumes, skan piemērotā brīdī un tiek pārtraukta tad, kad cilvēkam tā vairs nav patīkama.

Īsā atbilde

Dažiem pacientiem mūzika var palīdzēt mazināt trauksmi, atslābt, sajust drošību, atvērt atmiņas un reizēm palīdzēt ģimenei būt blakus bez liekas runāšanas. Hospisa aprūpē tā jālieto saudzīgi. Tai jāskan klusi un īsi, ar pacienta piekrišanu un ar uzmanību pret viņa reakciju.

Kāpēc mūzika dzīves noslēgumā var būt nozīmīga?

Dzīves noslēgumā cilvēkam var būt maz spēka sarunām. Viņš var būt noguris, miegains, apjucis vai vienkārši nevēlēties daudz runāt. Taču tas nenozīmē, ka viņš vairs nejūt vidi. Balss tonis, pieskāriens, gaisma, troksnis un mūzika joprojām var ietekmēt to, vai cilvēks jūtas droši vai pārslogoti.

Mūzika šeit var kļūt par tiltu. Viena pazīstama dziesma var atgādināt par mājām, jaunību, bērniem, svētkiem, ticību vai kādu ļoti personisku dzīves posmu. Dažam pacientam palīdz mierīga instrumentāla mūzika. Citam tieši pretēji, vajadzīga konkrēta dziesma, kuru viņš pazīst un ar kuru saistās viņa paša dzīve. Vēl citam vispalīdzošākais ir klusums.

Tāpēc pirmais profesionālais jautājums nav par to, kāda mūzika skaitās nomierinoša. Pirmais jautājums ir par to, ko šis cilvēks pats ir mīlējis klausīties.

Mūzika nav tikai fons

Ģimenēs bieži ir labs nodoms ieslēgt kaut ko mierīgu, lai istabā nav tik smagi. Tas ir saprotami. Klusums pie smagi slima cilvēka gultas dažreiz biedē tuviniekus vairāk nekā pašu pacientu. Tomēr pacientam mūzika nedrīkst kļūt par troksni, kas turpinās visu dienu tikai tāpēc, ka citiem ir grūti izturēt klusumu.

Ja cilvēks guļ, tas nenozīmē, ka mūzika automātiski palīdz. Ja viņš ir apjucis, ļoti noguris, ar elpas trūkumu vai galvassāpēm, pat maiga skaņa var būt par daudz. Profesionālā aprūpē mūziku vērtē pēc reakcijas. Jāskatās, vai seja kļūst mierīgāka, vai pleci atslābst, vai elpa kļūst brīvāka un vai pacients grib turpināt. Ja parādās sasprindzinājums, novēršanās, nemiers vai nogurums, mūziku izslēdz.

Kāda mūzika var palīdzēt?

Nav viena pareizā saraksta. Hospisa aprūpē “pareizā” mūzika ir tā, kas konkrētajam pacientam konkrētajā dienā ir panesama un nozīmīga.

Pazīstamas dziesmas. Daudziem cilvēkiem palīdz mūzika, kas saistās ar dzīves notikumiem, ģimeni vai jaunību.
Klusa instrumentāla mūzika. Tā var palīdzēt atslābt, ja pacientam vārdi nogurdina vai traucē.
Garīga vai reliģiska mūzika. Tā var būt nozīmīga, ja tā atbilst pacienta pārliecībai un viņš pats to vēlas.
Ģimenes balss. Dažreiz maigi nodziedāta pazīstama dziesma ir mierinošāka nekā jebkurš ieraksts.
Klusums. Ja pacients to vēlas, klusums nav tukšums. Tas var būt cieņpilna aprūpe.

Kā to darīt mājās praktiski?

Ģimenei nav jākļūst par terapeitiem. Pietiek ar saudzīgu, uzmanīgu rīcību.

Pajautāt pacientam, vai viņš grib, lai kaut kas skan. Ja viņš nevar atbildēt vārdos, vērot seju, elpu un ķermeņa spriedzi.
Sākt ar vienu dziesmu vai piecām līdz desmit minūtēm, nevis ar nepārtrauktu atskaņošanu.
Skaļumu turēt tik zemu, lai cilvēks varētu atpūsties un lai mūzika nepārklāj balsis telpā.
Izveidot īsu sarakstu ar pacienta paša mīļām dziesmām, nevis izmantot nejaušu automātisku atskaņošanu.
Pierakstīt, kas palīdzēja. Piemēram, kura dziesma skanēja, kādā brīdī un kā pacients reaģēja.

Kad mūzika var traucēt?

Mūziku labāk izslēgt, ja pacients kļūst apjucis, savelk pieri, novēršas, mēģina gulēt, elpo saspringtāk, sūdzas par troksni vai pēc mūzikas kļūst skumjāks un nemierīgāks. Jāuzmanās arī tad, ja telpā vienlaikus skan televizors, telefons, sarunas un mūzika. Tas vairs nav mierinājums, tā ir slodze.

Īpaši dzīves pēdējās dienās pacienta spēja panest skaņu var mainīties. Tas, kas vakar bija patīkami, šodien var būt par daudz. Tāpēc mūzikas lietošana nav “vienreiz izlēmām un tagad tā būs”. Tā ir nepārtraukta vērošana.

Ar ko atšķiras mūzikas terapija no vienkāršas mūzikas klausīšanās?

Šī atšķirība ir svarīga. Ja ģimene uzliek pacientam viņa mīļāko dziesmu, tā var būt ļoti vērtīga klātbūtne. Taču tā vēl nav profesionāla mūzikas terapija.

Mūzikas terapijā speciālists izmanto mūziku mērķtiecīgi, lai atbalstītu emociju izteikšanu, mazinātu spriedzi, palīdzētu saziņai, atbalstītu ģimeni vai radītu atvadu un piemiņas brīžus. Lielbritānijas NHS mūzikas terapeitu apraksta kā apmācītu speciālistu, kurš strādā ar cilvēku emocionālām, psiholoģiskām, fiziskām un sociālām vajadzībām. Kanādas un Austrālijas paliatīvās aprūpes resursi arī uzsver, ka mūzikas terapija dzīves noslēgumā var būt saistīta ar komfortu, saziņu, atmiņām un ģimenes atbalstu.

Tas nenozīmē, ka ģimene nedrīkst izmantot mūziku bez terapeita. Drīkst. Tikai jābūt godīgiem. Ģimenes uzlikta dziesma ir aprūpes un klātbūtnes daļa, bet sarežģītu simptomu, dziļu trauksmi vai smagas emocionālas reakcijas jāvērtē kopā ar aprūpes komandu.

Ko rāda starptautiskā pieredze?

ASV Nacionālais papildinošās un integratīvās veselības centrs apraksta, ka mūzikas intervences dažādās medicīniskās situācijās var palīdzēt mazināt trauksmi, sāpes un stresu, taču tās jālieto kā papildinošs atbalsts. Cochrane pārskatā par cilvēkiem ar vēzi secināts, ka mūzikas intervences var dot ieguvumu psiholoģiskai un fiziskai labsajūtai, bet pierādījumu kvalitāte un situācijas atšķiras. Austrālijas un Kanādas paliatīvās aprūpes materiāli vairāk uzsver praktisko pusi. Mūzika var palīdzēt saziņai, emociju izteikšanai, mieram, ģimenes klātbūtnei un dzīves stāsta saglabāšanai.

Nīderlandes, Vācijas, Francijas un Japānas avoti rāda līdzīgu piesardzību. Mūzika var būt nozīmīga kā papildinošs atbalsts, bet tā jāpielāgo pacienta stāvoklim, mērķim un panesamībai. Ja parādās trauksme, nogurums vai apjukums, mūzika nav jāturpina tikai labu nodomu dēļ.

Tātad secinājums nav “mūzika palīdz visiem”. Profesionāls secinājums ir mierīgāks. Mūzika var palīdzēt dažiem pacientiem, dažos brīžos, ja tā ir personiska, saudzīga un pielāgota cilvēka stāvoklim.

Mūzikas izvēle jāpielāgo katrai dienai

Pacienta spēja uztvert skaņu var mainīties līdz ar nogurumu, sāpēm, elpas trūkumu, apjukumu, dzirdes pārmaiņām vai dzirdes aparāta lietošanu. Tāpēc vakar iemīļota dziesma šodien var nogurdināt. Drošākais sākums ir viena pacienta izvēlēta dziesma zemā skaļumā un pēc tam īsa pauze, kurā vēro viņa seju, elpošanu un ķermeņa saspringumu.

Ja cilvēks pats vairs nevar skaidri atbildēt, ģimene var balstīties iepriekš zināmajās vēlmēs, taču arī tad mūzika nav jāturpina automātiski. Delīrija, demences, galvassāpju vai izteikta nespēka laikā skaņa var palielināt pārslodzi. Klusums šādā brīdī ir pilnvērtīga izvēle, nevis aprūpes trūkums.

Pacienta izvēlētas mūzikas klausīšanās mājās nav tas pats, kas profesionāla mūzikas terapija. Kvalificēts mūzikas terapeits vienojas par individuālu mērķi un vērtē cilvēka reakciju. Ne viena, ne otra pieeja neaizstāj sāpju, elpas trūkuma vai citu simptomu medicīnisku izvērtēšanu.

Ko ģimene var izdarīt jau šodien?

Uzrakstīt piecas līdz desmit dziesmas vai skaņdarbus, kas pacientam dzīvē bijuši nozīmīgi.
Pajautāt, vai viņš šodien vēlas mūziku, nevis pieņemt to automātiski.
Sākt ar īsu brīdi un pēc tam uztaisīt pauzi.
Nelietot mūziku vienlaikus ar televizoru vai skaļām sarunām.
Ja mūzika izraisa raudāšanu, ne vienmēr tas nozīmē, ka tā kaitē. Bet, ja pēc tam cilvēks kļūst satraukts vai izsmelts, jāizvēlas klusums vai cits brīdis.

Saistītie raksti

Biežākie jautājumi

Vai mūzika var mazināt sāpes?

Dažiem cilvēkiem mūzika var palīdzēt atslābt un mazināt ar sāpēm saistīto spriedzi, taču tā neaizstāj pretsāpju aprūpi. Ja sāpes pastiprinās, jāsazinās ar ārstu vai māsu.

Vai pacientam jāliek tikai mierīga mūzika?

Nē. Pacientam nozīmīga dziesma var būt vērtīgāka par svešu relaksācijas ierakstu. Galvenais ir paša cilvēka izvēle, piemērots skaļums un panesamība konkrētajā dienā.

Vai mūziku drīkst atstāt visu nakti?

Parasti labāk ne, ja vien pacients pats to skaidri nevēlas un mūzika netraucē miegam. Naktī svarīgs ir miers un iespēja atpūsties bez lieka fona trokšņa.

Avoti un tālāka lasīšana

Šim rakstam izmantoti vairāku valstu un starptautiski avoti, lai tēma nebūtu balstīta vienā skatījumā.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā