Vai pacientu drīkst vest ārpus mājas mazgāšanai? Hospisa aprūpe ģimenēm

Jautājums 23 no 200 Vai pacientu drīkst vest ārpus mājas mazgāšanai?

Īsā atbilde

Dažreiz drīkst, bet hospisa aprūpē tā nedrīkst būt rutīnas atbilde uz higiēnas jautājumu. Ja cilvēks ir guļošs, ļoti vājš, ar sāpēm, elpas trūkumu, apjukumu, kaulu metastāzēm vai lūzuma risku, vešana ārpus mājas mazgāšanai var radīt lielāku kaitējumu nekā ieguvumu. Vispirms jāvērtē, vai higiēnu var droši un cieņpilni nodrošināt mājās vai gultā.

Kāpēc šis jautājums nav tikai par tīrību

Higiēna dzīves beigās ir svarīga, bet tā nav sacensība par pilnu mazgāšanu par katru cenu. Cilvēkam vajag tīru ādu, tīru muti, sausu gultu, sakoptu intīmo zonu, mazinātu niezi, mazāku smaku un sajūtu, ka viņš nav pamests. To bieži var panākt bez smagas pārvietošanas ārpus mājas.

Vešana uz citu vietu nozīmē pārģērbšanu, celšanu, pārvietošanu, transportu, gaidīšanu, svešu telpu, temperatūras maiņu, troksni un iespējamu sāpju pastiprināšanos. Cilvēkam, kurš dzīves beigās jau ir uz spēku robežas, tas var būt ļoti liels pārbaudījums.

Kad vešana var būt bīstama

Īpaša piesardzība vajadzīga, ja pacientam ir stipras sāpes, elpas trūkums, smags nespēks, apjukums, krampju risks, kaulu metastāzes, nesen bijuši kritieni, spiediena čūlas, asiņošanas risks vai ļoti trausla āda. Šādos gadījumos pārvietošana nav tikai loģistikas jautājums. Tā ir medicīniska drošības izvērtēšana.

Ja ģimene saka, ka cilvēks pēc katras pārvietošanas vēl ilgi cieš, tas nav sīkums. Tā ir informācija, kas jāņem vērā. Aprūpes mērķis nav pierādīt, ka cilvēku var kaut kur aizvest. Aprūpes mērķis ir palīdzēt viņam mazāk ciest.

Ko darīt pirms lēmuma

• Pajautājiet ārstam vai māsai, vai šajā stāvoklī pārvietošana ir droša.
• Noskaidrojiet, vai higiēnu var nodrošināt gultā vai pie gultas.
• Pajautājiet, kā jārīkojas ar sāpju kontroli pirms aprūpes darbībām.
• Pārbaudiet, vai cilvēks pats vēlas šādu vešanu un vai saprot, kas notiks.
• Izvērtējiet, cik ilgi būs jāgaida un cik ilgi cilvēks būs ārpus ierastās vides.
• Pajautājiet, ko darīt, ja ceļā parādās elpas trūkums, sāpes vai panika.

Kā higiēnu var nodrošināt mājās

Daļēja mazgāšana bieži ir pietiekama un saudzīgāka. Var nomazgāt seju, rokas, paduses, muguru, intīmo zonu un pēdas, nomainīt veļu, sakopt muti, samitrināt lūpas, izķemmēt matus un pārbaudīt ādu. Dažreiz tieši šīs mazās darbības cilvēkam dod vairāk komforta nekā ilga un nogurdinoša pilna mazgāšana.

Mazgāšanai jābūt siltai, mierīgai un paredzamai. Cilvēkam jāpaskaidro katra darbība. Jāaizsedz tās ķermeņa daļas, kuras tobrīd nemazgā. Jāievēro privātums. Jāskatās, vai cilvēks nesalst, nekļūst bāls, nesāk smagi elpot vai nesaspringst sāpēs.

Kad pilna mazgāšana nav vajadzīga

Dzīves pēdējās dienās pilna mazgāšana var būt pārāk smaga. Tad aprūpes mērķis mainās. Svarīgāk ir atsvaidzināt, mazināt diskomfortu un saglabāt cieņu. Var pietikt ar rokām, seju, muti, intīmo zonu un sausas veļas maiņu. Ja cilvēks guļ mierīgi, viņu nevajag mocīt ar procedūru tikai tāpēc, ka tā agrāk bija ierasta.

Ļoti praktisks jautājums komandai skan šādi. Kas šodien šim cilvēkam dos visvairāk komforta ar vismazāko slodzi.

Kā izvērtēt pacienta spēju panest ceļu

Lēmumu nevar balstīt tikai attālumā līdz aprūpes vietai. Jāvērtē viss ceļš no brīža, kad cilvēku sāk pārvietot gultā, līdz brīdim, kad viņš atkal droši atrodas mājās. Nozīme ir sāpēm, elpošanai, apziņas skaidrībai, ādas trauslumam, iespējamam kaulu bojājumam, iepriekšējai reakcijai uz pārvietošanu un tam, cik ilgi būs jāgaida. Arī īss brauciens var kļūt par ilgu pārbaudījumu, ja pacientu vairākkārt paceļ, pārceļ un atstāj neērtā pozā.

Pirms brauciena ārstam vai māsai jāpalīdz ģimenei saprast, vai pacienta stāvoklis ir pietiekami stabils un kādi simptomi var saasināties. Jābūt skaidram, kurš droši pārvietos cilvēku, kā tiks atbalstīts ķermenis, kāds aprīkojums vajadzīgs un kam zvanīt, ja pašsajūta pasliktinās. Ģimene pati nemaina nozīmētos medikamentus un to lietošanu. Ja vajadzīga simptomu mazināšana pirms ceļa, to nosaka ārstniecības persona.

Kādu labumu dos mazgāšana ārpus mājas

Ieguvumam jābūt konkrētam un nozīmīgam pašam pacientam. Tas, ka citā vietā procedūru ir ērtāk organizēt pakalpojuma sniedzējam, vēl nenozīmē, ka brauciens ir saudzīgākais risinājums slimajam cilvēkam. Ja tīrību, ādas kopšanu un veļas maiņu var nodrošināt gultā, mājas aprūpe parasti prasa mazāk pārvietojumu un ļauj ātrāk pārtraukt darbību, tiklīdz parādās nogurums, sāpes vai elpas trūkums.

Jāņem vērā arī pacienta paša vēlme. Ja cilvēks spēj izteikt izvēli, viņam saprotami jāizskaidro gan iespējamais labums, gan slodze. Ja viņš vairs nevar atbildēt, ģimene un aprūpes komanda vadās pēc iepriekš paustajām vēlmēm, cieņas un samērīguma. Atteikšanās no nevajadzīga brauciena nav nevērība. Tā var būt rūpīgi pārdomāta izvēle par labu mieram un drošībai.

Latvijas konteksts

Latvijā ģimenei jājautā ģimenes ārstam, mājas aprūpes māsai, paliatīvās aprūpes komandai vai sociālajam dienestam, kādas higiēnas un aprūpes iespējas ir pieejamas dzīvesvietā. Ja pacients saņem paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu, higiēnas jautājums jāskata kopā ar kopējo aprūpes plānu. Higiēna nav atsevišķa dekoratīva procedūra. Tā ir daļa no sāpju, ādas, elpas, drošības un cieņas aprūpes.

Ja pakalpojuma sniedzējs piedāvā vai pieprasa vešanu ārpus mājas, ģimenei ir tiesības prasīt pamatojumu. Kāpēc tas ir vajadzīgs. Kā tiks mazinātas sāpes. Kas nesīs vai pārvietos pacientu. Kurš atbildēs par drošību. Ko darīs, ja cilvēkam kļūs slikti. Ja uz šiem jautājumiem nav skaidru atbilžu, lēmumu nevajag pieņemt steigā.

Kad vešana tomēr var būt pieļaujama

Vešana var būt pieļaujama, ja pacienta stāvoklis ir pietiekami stabils, viņš pats to vēlas vai piekrīt, pārvietošana ir droši organizēta, sāpes un elpa ir kontrolētas, transporta laiks ir īss, telpa ir piemērota un aprūpes komanda uzskata, ka ieguvums būs lielāks par slodzi. Arī tad tas jādara mierīgi, ar pauzēm un iespēju jebkurā brīdī pārtraukt.

Ja cilvēks ir termināli vājš, guļošs un katra kustība rada ciešanas, parasti jāmeklē mājas risinājums. Šādā brīdī cieņpilna mazgāšana gultā nav mazāka aprūpe. Tā bieži ir labāka aprūpe.

Ģimenes praktiskais lēmuma rāmis

Pirms piekrišanas vešanai uzdodiet sev un aprūpes komandai piecus jautājumus. Vai tas tiešām uzlabos cilvēka komfortu. Vai to nevar izdarīt mājās. Vai sāpes un elpa būs kontrolētas. Vai cilvēks pats tam piekrīt. Vai ir plāns, ja procedūra kļūs par smagu. Ja kaut uz vienu jautājumu atbilde ir neskaidra, vajag vēlreiz runāt ar speciālistiem.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai pacientu drīkst vest ārpus mājas mazgāšanai?

Dažreiz drīkst, bet tikai pēc rūpīga izvērtējuma. Guļošam vai ļoti vājam hospisa pacientam drošāka bieži ir higiēna mājās vai gultā.

Vai pilna mazgāšana vienmēr ir vajadzīga?

Nē. Dzīves beigās bieži pietiek ar saudzīgu daļēju mazgāšanu, mutes kopšanu, intīmo zonu aprūpi, ādas pārbaudi un tīru veļu.

Ko darīt, ja ģimene baidās mazgāt pacientu?

Jālūdz, lai māsa vai aprūpes speciālists parāda praktiski. Kā pagriezt, ko mazgāt vispirms, kā saglabāt privātumu un kā rīkoties, ja parādās sāpes vai elpas trūkums.

Vai atteikšanās no vešanas nozīmē sliktāku aprūpi?

Nē. Ja vešana cilvēkam nodara pārmērīgas ciešanas, saudzīga aprūpe mājās var būt drošāka un cieņpilnāka izvēle.

Saistītie raksti

• Vai pacientu dzīves beigās drīkst mazgāt
• Kā nodrošināt privātumu higiēnas laikā
• Kā sagatavot mājas vidi guļošam pacientam
• Cik bieži jāmaina pacienta poza

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti atlasīti par mazgāšanu gultā, pacienta pārvietošanu, transporta slodzi, informētu piekrišanu un samērīgu komforta aprūpi.

• NVD par paliatīvās aprūpes atbalstu pacienta dzīvesvietā
• Pacientu tiesību likums par informētu piekrišanu un pacienta cieņu
• MedlinePlus par bed bath un drošu mazgāšanu gultā
• Marie Curie par washing palīdzību un privātumu dzīves beigās
• Marie Curie par drošu transfer un cilvēka pārvietošanu gultā
• Canadian Virtual Hospice par bathing palīdzību mājās
• CareSearch par hygiene un praktisku aprūpi mājās
• NICE par komfortu un saudzīgu aprūpi pēdējās dzīves dienās
• British Geriatrics Society par aprūpi pēdējās dzīves dienās
• Pārskats par transport un transfer drošību smagi slimiem pacientiem
• Pētījums par nevēlamiem notikumiem pacientu transport laikā
• Klīniskās rekomendācijas par drošu transport un transfer
• Francijas profesionāļu rekomendācijas par pacientu transport
• Francijas HAS par aprūpi mājās dzīves beigās
• Vācijas paliatīvās medicīnas biedrības ieteikumi mirstošā posma aprūpei
• Palliaweb par aprūpes organizēšanu mirstošā posmā
• Japānas paliatīvās medicīnas pētījums par transfer un kustību terminālā aprūpē
• Jaunzēlandes bpac par samērīgu aprūpi pēdējās dzīves dienās
• NCI par pacienta stāvokļa pārmaiņām pēdējās dzīves dienās

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.