Austrijas pieredze hospisa un paliatīvajā aprūpē

Dažādu valstu pieredze hospisa aprūpē

Austrijas pieredze hospisa un paliatīvajā aprūpē: aprūpe kā sistēma, nevis pēdējā brīža risinājums

Austrijas hospisa un paliatīvās aprūpes pieeja rāda ļoti svarīgu domu: cilvēkam dzīves noslēgumā nav vajadzīga tikai viena iestāde vai viena medicīniska procedūra. Viņam vajadzīga sakārtota aprūpes sistēma, kurā ģimene saprot, kur vērsties, kādu palīdzību var saņemt un kurā brīdī nepieciešams specializēts atbalsts.

Rakstā par Austrijas pakāpeniski organizēto hospisa un paliatīvo aprūpi skaidrots, ka valstī jau kopš 2004. gada tiek attīstīts modulārs aprūpes modelis. Tas nozīmē, ka hospisa un paliatīvā palīdzība nav domāta tikai vienai vietai, piemēram, stacionāram hospisam. Tā var sākties tur, kur cilvēks jau atrodas: mājās, ģimenes ārsta aprūpē, slimnīcā, aprūpes iestādē vai sociālās aprūpes vidē.

Šī pieeja ir ļoti cilvēciska. Tā negaida, kamēr ģimene pilnībā izdeg vai pacienta stāvoklis kļūst nekontrolējams. Austrijas modelī svarīga ir pamataprūpe, kurā arī parastajām veselības un sociālās aprūpes iestādēm jāspēj atpazīt hospisa un paliatīvās aprūpes vajadzības. Tas nozīmē, ka ne katrai situācijai uzreiz nepieciešams augsti specializēts dienests, bet katram pacientam vajadzīga uzmanība, cieņa un saprotams aprūpes virziens.

Vienlaikus Austrijā tiek nošķirtas arī sarežģītākas situācijas. Ja pacienta simptomi kļūst grūti kontrolējami, ja ģimenei ir smagi emocionāli vai praktiski jautājumi, ja vajadzīga sarežģītāka medicīniska izvērtēšana, tad iesaistās specializētā hospisa un paliatīvā aprūpe. Tajā ietilpst hospisa komandas, mobilās paliatīvās komandas, paliatīvie konsultatīvie dienesti, dienas hospisi, stacionāri hospisi un paliatīvās nodaļas.

Ļoti nozīmīgi ir tas, ka Austrijas modelī hospisa aprūpe nav tikai “vieta, kur cilvēks nomirst”. Tā ir atbalsta forma, kas var būt klātesoša dažādos aprūpes posmos. Cilvēks var saņemt palīdzību mājās, ja tas ir iespējams un droši. Viņš var nonākt paliatīvajā nodaļā, ja vajadzīga intensīvāka simptomu kontrole. Viņam var palīdzēt hospisa komanda, ja ģimenei nepieciešams skaidrojums, klātbūtne un atbalsts.

Šāda sistēma ļoti palīdz arī tuviniekiem. Ģimene dzīves noslēguma laikā bieži nes ne tikai praktisku aprūpes slodzi, bet arī bailes, vainas sajūtu, neziņu un nogurumu. Austrijas pieeja atgādina, ka tuvinieki nav tikai “palīgi pie pacienta gultas”. Viņi paši ir aprūpes procesa daļa, un arī viņiem vajadzīgs skaidrojums, atelpa un drošības sajūta.

Svarīgs raksta akcents ir arī finansēšana. Austrijā hospisa un paliatīvās aprūpes attīstība ilgstoši nebija vienmērīgi nodrošināta visās jomās. Tāpēc tika ieviests Hospisa un paliatīvās aprūpes fonda likums, kas paredz valsts, federālo zemju un sociālās apdrošināšanas iesaisti. Šis solis rāda, ka cieņpilna dzīves noslēguma aprūpe nevar balstīties tikai uz labu gribu vai ziedojumiem. Tai vajadzīga skaidra valsts līmeņa atbildība.

Latvijai šajā pieredzē var būt ļoti vērtīga mācība. Hospisa aprūpe nav tikai emocionāls temats. Tā ir arī organizācijas, pieejamības, finansēšanas un izglītības tēma. Ja ģimene nezina, kam zvanīt naktī, ja mājās nav praktiska atbalsta, ja aprūpētājs paliek viens ar smagi slimu cilvēku, tad pat labi nodomi var pārvērsties izmisumā.

Austrijas piemērs rāda mierīgu un saprātīgu virzienu: hospisa aprūpei jābūt pakāpeniskai, pieejamai un cilvēkam saprotamai. Ne visiem vajag vienu un to pašu pakalpojumu. Vienam pacientam svarīgākais būs mobilā komanda mājās, citam — paliatīvā nodaļa slimnīcā, vēl citam — stacionārs hospiss. Bet visiem kopīgs ir viens: sāpes, elpas trūkums, bailes, vientulība un ģimenes nogurums nedrīkst palikt bez atbildes.

Tāpēc Austrijas pieredze nav tikai administratīvs modelis. Tā ir atgādinājums, ka dzīves noslēguma aprūpei jābūt organizētai ap cilvēku, nevis ap iestādi. Pacients nav jāpielāgo sistēmai; sistēmai jāspēj ieraudzīt cilvēku viņa konkrētajā situācijā.

Avoti

• Dachverband HOSPIZ Österreich — Abgestufte Hospiz- und Palliativversorgung
• Gesundheitsportal Österreich — Hospiz- und Palliativversorgung: Was ist das?

Materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Konkrēti aprūpes lēmumi vienmēr jāizvērtē atbilstoši pacienta stāvoklim un ģimenes iespējām.