Vai televizoram jābūt ieslēgtam? Hospisa aprūpe ģimenēm

Televizoram hospisa aprūpē nav jābūt ieslēgtam automātiski. Tas var palīdzēt, ja cilvēkam patīk pazīstama balss, mierīga pārraide vai ierasta vakara sajūta. Tas var arī traucēt, ja skaņa pastiprina apjukumu, nogurumu, bailes vai delīriju. Drošākais jautājums nav, vai televizors ir labs vai slikts. Drošākais jautājums ir, vai tas šim cilvēkam šobrīd dod mieru.

Dzīves noslēgumā cilvēka spēks un uztvere mainās. Vienā dienā viņš var vēlēties dzirdēt ziņas vai pazīstamu filmu, bet nākamajā dienā tā pati skaņa var kļūt par slodzi. Tāpēc televizors jāuztver kā regulējams vides elements, nevis fons, kas paliek ieslēgts visu dienu.

Kad televizors var palīdzēt

Dažiem pacientiem klusa pazīstama pārraide rada māju sajūtu. Tā var dot ritmu, ja cilvēks ir nomodā, spēj pateikt vēlmes un skaidri rāda, ka skaņa netraucē. Pazīstama balss, reliģisks dievkalpojums, mierīga mūzika vai iemīļots raidījums var palīdzēt justies mazāk vienam, īpaši tad, ja ģimene nevar būt blakus katru brīdi.

Televizors var būt arī maigs sarunas sākums. Tuvinieks var pajautāt, vai skaņa ir patīkama, vai labāk to pieklusināt, vai vēlas kaut ko citu. Ja cilvēks atbild ar skatienu, sejas atslābumu vai mazāku nemieru, tas ir noderīgs signāls. Ja seja saspringst, elpa kļūst ātrāka vai cilvēks novēršas, fons jāmaina.

Kad televizors var kaitēt

Televizors var traucēt, ja cilvēks ir apjucis, redz vai dzird to, kā nav, kļūst aizdomīgs, mēģina piecelties, baidās no skaļām balsīm vai vairs nespēj atšķirt pārraidi no istabā notiekošā. Īpaši grūtas var būt ziņas, strīdi, reklāmas, pēkšņa mūzika, vardarbīgi kadri un ātri mainīgi attēli.

Ja ir delīrijs, demence vai vakara nemiers, pārāk daudz skaņas un gaismas var pastiprināt neskaidrību. Cilvēks var domāt, ka televīzijas balss runā ar viņu, ka istabā ir sveši cilvēki vai ka kaut kas apdraud ģimeni. Šādā brīdī labāk ir samazināt stimulu skaitu, atstāt maigu gaismu, runāt īsi un ļaut telpai kļūt mierīgākai.

Kā izvēlēties skaļumu un saturu

Ja televizoru atstāj ieslēgtu, skaļumam jābūt zemam. Tam nevajadzētu pārklāt pacienta elpu, ģimenes balsi vai aprūpes komandas norādījumus. Ekrāns nedrīkst mirgot tieši sejā, īpaši naktī. Ja telpā jau ir medicīniskas ierīces, ventilators, sarunas un kustība, vēl viens skaņas avots var kļūt par lieku slodzi.

Saturam jābūt pazīstamam, lēnam un mierīgam. Dažiem cilvēkiem labāk palīdz radio, lūgšana, audiogrāmata vai ļoti klusa mūzika. Citiem vislabāk palīdz klusums un tuvinieka klātbūtne. Nav viena pareizā risinājuma. Pareizais risinājums ir tas, pēc kura cilvēks šķiet mierīgāks, drošāks un mazāk sasprindzis.

Ja pacients pats nevar pateikt

Ja cilvēks vairs nevar skaidri runāt, ģimene var vērot ķermeni. Vai seja atslābst. Vai rokas pārstāj raustīt segu. Vai elpa kļūst mierīgāka. Vai cilvēks pagriežas pret skaņu vai prom no tās. Ja pēc televizora izslēgšanas cilvēks kļūst mierīgāks, tas ir pietiekams iemesls atstāt telpu klusāku.

Nav jājūtas vainīgiem par televizora izslēgšanu. Klusums nav pamestība, ja blakus ir cilvēks, pieskāriens vai mierīga balss. Tāpat nav jājūtas vainīgiem par klusu pazīstamu pārraidi, ja tā acīmredzami palīdz. Hospisa aprūpē cieņa nozīmē pielāgot vidi pacienta vajadzībām, nevis sekot vienam ģimenes ieradumam.

Kā rīkoties naktī

Naktī ekrāna gaisma un pēkšņa skaņa biežāk traucē atpūtai. Ja cilvēks guļ vai kļūst miegains, televizoru parasti ir drošāk izslēgt vai aizstāt ar ļoti klusu pazīstamu skaņu, ja tā palīdz. Nakts laikā svarīgāk ir saglabāt orientāciju un drošību. Telpā var palikt maiga gaisma, pulkstenis, ūdens mutes mitrināšanai pēc plāna un zvana iespēja, ja tāda ir pieejama.

Ja cilvēks naktī kļūst nemierīgs, nevajag uzreiz ieslēgt televizoru, lai aizpildītu klusumu. Vispirms jāpārbauda sāpes, elpa, poza, mute, urīnpūslis, autiņbiksītes, temperatūra un bailes. Ja šie iemesli nav skaidri vai nemiers atkārtojas, jāzvana aprūpes komandai.

Kā par to vienoties ģimenē

Dažreiz televizors kļūst par strīdu starp tuviniekiem. Viens uzskata, ka klusums ir drūms. Cits uzskata, ka ekrāns traucē cieņpilnai klātbūtnei. Šādā brīdī jāatgriežas pie pacienta reakcijas. Vai cilvēks kļūst mierīgāks. Vai viņš atpūšas. Vai viņš izskatās pārslogots. Strīdu var mazināt vienkārša vienošanās, ka televizoru ieslēdz tikai noteiktos brīžos un katru reizi pārbauda pacienta reakciju.

Ja cilvēks agrāk ļoti mīlēja ziņas, sportu vai seriālus, tas ir svarīgs dzīves stāsta elements. Tomēr dzīves noslēgumā agrākie ieradumi var vairs nederēt tādā pašā apjomā. Cieņpilna izvēle var būt nevis visa pārraide, bet dažas mierīgas minūtes vai pazīstama balss bez spilgta ekrāna.

Ģimene var izmēģināt vienkāršu ritmu. Īsu brīdi ieslēdz izvēlēto pārraidi, pēc tam to pieklusina un paskatās, kā mainās seja, elpa, rokas un miegs. Ja cilvēks paliek mierīgs, šo risinājumu var atkārtot. Ja parādās saspringums, vide jāvienkāršo.

Kad jārunā ar ārstu vai māsu

Ar komandu jārunā, ja televizors vai cita skaņa pastiprina apjukumu, halucinācijas, trauksmi, nemieru vai mēģinājumus celties no gultas. Jāzvana arī tad, ja cilvēks kļūst pēkšņi ļoti miegains, vairs nevar norīt, smagi elpo, sūdzas par sāpēm vai ģimene nespēj viņu nomierināt ar vienkāršu vides pielāgošanu.

Speciālists var palīdzēt atšķirt nogurumu, delīriju, terminālu nemieru, sāpes vai zāļu blaknes. Televizora izslēgšana pati par sevi nav ārstēšana, bet tā var būt daļa no drošas vides. Ja nemieram ir medicīnisks iemesls, nepieciešams aprūpes plāns, ne tikai klusāka istaba.

Latvijas konteksts

Latvijā ģimenei, kas aprūpē cilvēku mājās, jāzina, kur saņemt profesionālu padomu arī par vidi, miegu, nemieru un drošību. Paliatīvās aprūpes komanda pacienta dzīvesvietā var palīdzēt izvērtēt simptomus, aprūpes slodzi un praktiskus pielāgojumus. Ja vajadzīgs plašāks sākuma skaidrojums, noder raksts Hospisa aprūpe Latvijā.

Televizors nav galvenais aprūpes jautājums, tomēr tas ietekmē pacienta mieru. Neliels vides labojums reizēm mazina trauksmi vairāk nekā gara skaidrošana. Ja ģimene redz, ka skaņa pacientu nogurdina, to drīkst mainīt bez vainas sajūtas.

Šāds lēmums nav atteikšanās no klātbūtnes. Tas ir veids, kā telpu pielāgot cilvēkam, kura spēks un uztvere mainās katru dienu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai televizoru vajag atstāt ieslēgtu, lai cilvēks nejustos viens

Ne vienmēr. Dažiem cilvēkiem tas palīdz, bet citiem rada troksni un apjukumu. Vientulību labāk mazina klātbūtne, mierīga balss, pieskāriens un droša vide.

Vai drīkst ieslēgt ziņas

Drīkst tikai tad, ja cilvēks tās vēlas un tās viņu nesatrauc. Dzīves noslēgumā ziņas, strīdi un strauja skaņa bieži var būt pārāk smagi. Mierīgāks saturs parasti ir drošāks.

Ko darīt, ja ģimenei ir atšķirīgi viedokļi

Jāskatās uz pacienta reakciju. Ja viņš kļūst mierīgāks, izvēle var būt piemērota. Ja pieaug apjukums, saspringums vai nogurums, televizors jāizslēdz vai jāaizstāj ar klusāku skaņu.

Noslēgumā

Televizors hospisa aprūpē ir tikai viens vides instruments. Tas nav aprūpes pienākums un nav kļūda pats par sevi. Ģimenei palīdz vienkāršs princips. Ieslēgt tikai tad, ja tas dod mieru. Pieklusināt vai izslēgt, ja tas rada slodzi. Dzīves noslēgumā cilvēka vajadzības var mainīties ļoti ātri, tāpēc arī vide drīkst mainīties līdzi.

Avoti un tālāka lasīšana

Avoti atlasīti tā, lai tie tieši atbalsta raksta tēmu un rāda vairākas veselības sistēmas.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā