Vai televizoram jābūt ieslēgtam? Hospisa aprūpe ģimenēm

Jautājums 93 no 200: Vai televizoram jābūt ieslēgtam?

Šis jautājums izklausās vienkāršs, bet pie smagi slima cilvēka gultas tas kļūst ļoti praktisks. Televizors nav tikai bilde pie sienas. Tas ir skaļums, ekrāna gaisma, straujas ziņas, reklāmas pauzes, svešas balsis, mirgošana un reizēm arī ģimenes mēģinājums aizpildīt klusumu. Hospisa aprūpē svarīgi nav tas, vai televizors mājās parasti ir ieslēgts. Svarīgi ir tas, vai šodien tas palīdz konkrētajam pacientam justies mierīgāk.

Īsā atbilde

Nē, televizoram nav jābūt ieslēgtam pēc noklusējuma. To drīkst ieslēgt īsi, klusi un ar pacientam patīkamu saturu, ja cilvēks to vēlas vai ja redzams, ka tas viņu mierina. Ja televizors traucē miegam, pastiprina apjukumu, nogurdina, aizvieto sarunu vai kļūst par pastāvīgu fonu, to labāk izslēgt.

Kāpēc televizors var kļūt par slodzi?

Dzīves noslēgumā cilvēka spēja panest kairinājumus var mainīties ļoti ātri. Tas, kas agrāk bija ierasts vakara fons, slimības laikā var kļūt par troksni. Pacients var būt vājāks, miegaināks, jutīgāks pret gaismu, sāpēm, elpas trūkumu vai apjukumu. Tad vairāki cilvēki telpā, ieslēgts televizors, telefona zvani un aprūpes darbības kopā rada nevis mājīgumu, bet pārslodzi.

Ģimenei televizors reizēm palīdz izturēt smagumu: nav tik klusu, nav jāskatās tikai uz slimību, ir sajūta, ka dzīve turpinās. Tas ir saprotami. Tomēr pacienta istaba vispirms ir aprūpes un atpūtas vieta. Ja televizors palīdz ģimenei, bet traucē pacientam, tad risinājums nav turpināt skatīties pie viņa gultas. Risinājums ir pārcelt skatīšanos uz citu telpu, lietot austiņas vai vienoties par īsiem laikiem, kad ekrāns netraucē atpūtai.

Kad televizors var palīdzēt?

Televizors var būt piemērots, ja pacients pats to vēlas, spēj sekot līdzi un pēc skatīšanās nekļūst satrauktāks. Dažiem cilvēkiem mierīgs, pazīstams raidījums dod ikdienas sajūtu. Citam palīdz sports, dabas skati, dievkalpojums, veca filma vai ziņu kopsavilkums, jo tas ļauj saglabāt saikni ar pasauli. Šādos brīžos televizors nav izklaide par katru cenu, bet viens no veidiem, kā cilvēks joprojām piedalās savā dzīvē.

Tomēr arī tad svarīga ir deva. Hospisa aprūpē televizoru labāk izmantot kā īsu, apzinātu izvēli, nevis kā diennakts fonu. Ieslēdz, paskatās, novēro reakciju un izslēdz. Ja cilvēks pēc īsa skatīšanās brīža ir mierīgs, tas var būt labs risinājums. Ja viņš kļūst noguris, aizver acis, novēršas, savelk pieri vai šķiet apjucis, ekrāns vairs nav palīgs.

Kad televizoru labāk izslēgt?

Televizoru labāk izslēgt miega laikā, higiēnas un aprūpes darbību laikā, svarīgu sarunu laikā un tad, ja pacients ir apjucis vai nemierīgs. Īpaši jāuzmanās vakarā un naktī, jo ekrāna gaisma un skaņa var sajaukt diennakts ritmu, traucēt iemigšanu un pastiprināt dezorientāciju.

Jāuzmanās arī ar skaļām ziņām, politiskiem strīdiem, vardarbīgiem sižetiem, medicīniski biedējošiem raidījumiem un reklāmām, kas pēkšņi paceļ skaļumu. Smagi slimam cilvēkam ne vienmēr ir spēks saprast, ka tas ir tikai ekrāns. Ja cilvēkam jau ir apjukums vai viņš redz un dzird lietas, kas citiem nav redzamas, intensīvs televīzijas saturs var visu padarīt vēl grūtāku.

Praktisks noteikums ģimenei

Pirms televizora ieslēgšanas pajautājiet: “Vai tu gribi, lai ieslēdzu televizoru?” Ja pacients nevar atbildēt vārdos, skatieties uz ķermeni. Vai seja paliek mierīga? Vai elpa nekļūst saspringtāka? Vai cilvēks necenšas novērsties? Vai viņš pēc dažām minūtēm nav vairāk noguris?

Turiet skaļumu tik zemu, lai pacients var dzirdēt tuvinieka balsi.
Izvēlieties mierīgu, pazīstamu saturu, nevis skaļas ziņas vai strīdus.
Nelietojiet televizoru vienlaikus ar mūziku, telefona skaļruni un vairākām sarunām telpā.
Vakarā samaziniet ekrāna gaismu vai izslēdziet televizoru pavisam.
Aprūpes laikā izslēdziet ekrānu, lai pacients justos uzrunāts un netiktu aprūpēts kā blakus trokšņa fonam.
Ja televizors vajadzīgs ģimenei, skatieties citā telpā vai ar austiņām.

Ja pacients saka, ka televizors palīdz aizmigt

Dažiem cilvēkiem pazīstama balss fonā tiešām dod drošības sajūtu. Tad nav vajadzīgs strīds. Var vienoties par ļoti zemu skaļumu, mierīgu saturu un taimeri, lai ekrāns nepaliek ieslēgts visu nakti. Ja cilvēks naktī mostas apjucis, jautā, kur viņš ir, vai reaģē uz ekrānā redzamo kā uz īstu notikumu, tad televizora nakts režīms vairs nav nekaitīgs ieradums. Tad labāk palīdz maiga balss, neliela nakts gaisma, pulkstenis, pazīstamas lietas pie gultas un īss paskaidrojums, kas notiek.

Televizors nedrīkst aizvietot klātbūtni

Ir brīži, kad ģimene nezina, ko teikt. Tad televizoru ir viegli ieslēgt, lai nebūtu jāpaliek klusumā. Bet hospisa aprūpē klusums nav tukšums. Tas var būt droša klātbūtne. Pacientam bieži vairāk palīdz mierīga balss, roka blakus, īss teikums “esmu tepat” vai vienkārši iespēja atpūsties bez sveša trokšņa.

Televizors var būt papildinājums, bet ne cilvēka aizvietotājs. Ja pacients vēlas skatīties, ģimene var skatīties kopā, paskaidrot, pārslēgt, izslēgt, palīdzēt turēt pulti. Ja pacients nevēlas, viņa vēlme jārespektē arī tad, ja ģimenei pašai klusums šķiet grūts.

Ko rāda starptautiskā pieredze?

Lielbritānijas Marie Curie materiālos par komfortu dzīves noslēgumā ir tieši runāts par troksni, mūziku, TV un datoriem: tehnoloģijas var palīdzēt cilvēkam darīt patīkamas lietas un uzturēt kontaktu, bet jārespektē, ja slimības dēļ viņš vairs nevēlas skatīties vai klausīties to, kas agrāk patika. Austrālijas palliAGED uzsver aprūpes vides nozīmi: troksnis, apgaismojums, privātums, drošība un pazīstami priekšmeti ietekmē komfortu, cieņu un apjukuma risku.

ASV National Cancer Institute, Kanādas Bruyère Health un Jaunzēlandes HealthInfo materiāli par delīriju paliatīvā aprūpē atgādina, ka apjukuma gadījumā palīdz mierīga, labi orientējoša vide: mazāk trokšņa, mazāk apmeklētāju, pazīstami cilvēki, dienā gaišāka telpa, naktī tumšāka, pulkstenis, kalendārs un personiski priekšmeti. Tas nenozīmē, ka televizors vienmēr ir kaitīgs. Tas nozīmē, ka apjukuma, nemiera un miega traucējumu laikā ekrāns jāvērtē ļoti uzmanīgi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai televizoru drīkst atstāt ieslēgtu visu nakti?

Parasti nē. Ja pacients pats to skaidri vēlas, var mēģināt ļoti klusu, mierīgu saturu ar taimeri. Ja parādās apjukums, nemiers vai miega traucējumi, televizoru naktī labāk izslēgt.

Vai ziņas ir piemērotas hospisa pacientam?

Tikai tad, ja pacients pats tās vēlas un pēc tām nekļūst satraukts. Daudziem smagi slimiem cilvēkiem skaļas ziņas, strīdi un satraucoši sižeti ir par smagu. Tad labāk izvēlēties mierīgāku saturu vai klusumu.

Ko darīt, ja ģimenē par televizoru ir strīds?

Vienojieties, ka pirmais kritērijs ir pacienta reakcija. Ja televizors pacientam palīdz, to var lietot īsi un klusi. Ja tas traucē, ģimene savas vajadzības risina citā telpā. Tas nav aizliegums ģimenei atpūsties, bet pacienta istabas aizsargāšana.

Avoti un tālāka lasīšana

Šim rakstam izmantoti vairāku valstu avoti, lai tēma nebūtu balstīta vienā skatījumā un lai praktiskie ieteikumi par televizoru, troksni, ekrāna gaismu, miegu un apjukumu hospisa aprūpē būtu pamatoti plašākā pieredzē.

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā