Īsā atbilde Pacienta mīļāko ēdienu dzīves beigās drīkst piedāvāt, ja cilvēks to vēlas, ir pietiekami modrs un spēj droši norīt. Mērķis nav panākt noteiktu porciju, bet dot nelielu baudījumu, pazīstamu garšu un izvēles sajūtu. Ja ir rīšanas grūtības, ēdiena veids, daudzums, poza un palīdzības veids jāsaskaņo ar ārstniecības personu vai rīšanas speciālistu. Ēdiens nav jādod par katru cenu. Ja cilvēks nogurst, novēršas, tur ēdienu mutē, klepo, aizrijas vai elpo arvien grūtāk, ēšanu pārtrauc. Mīļums šajā brīdī izpaužas nevis neatlaidībā, bet spējā sadzirdēt pacienta vēlmi un laikus apstāties. Kāpēc pazīstama garša var būt nozīmīga Mīļākais ēdiens var atgādināt mājas, svētkus un cilvēka ierasto dzīvi. Dažreiz viens tējkarotes lieluma kumoss sniedz vairāk prieka nekā pilna šķīvja piedāvājums. Šāda ēšana ir daļa no komforta, nevis pārbaude tam, cik daudz cilvēks vēl spēj apēst. Izvēle arī saglabā patstāvību. Var pajautāt, vai cilvēks vēlas saldu vai sāļu garšu, siltu vai vēsu ēdienu...

Īsā atbilde. Ja pacients aizrijas, vispirms jānovērtē, vai viņš spēj elpot, runāt un skaļi, efektīvi klepot. Ja klepus ir spēcīgs, cilvēku mudina turpināt klepot, pārtrauc ēdināšanu un cieši vēro. Ja pacients nespēj runāt, elpot vai efektīvi klepot, kļūst zilgans vai zaudē samaņu, iespējams pilns elpceļu nosprostojums. Latvijā nekavējoties jāzvana 113 un jārīkojas pēc dispečera norādēm. Aizrīšanās ir laika ziņā kritiska situācija, taču ne katrs klepus ir pilns elpceļu nosprostojums. Mierīga atšķiršana palīdz neizdarīt darbības, kas var pasliktināt stāvokli. Šis raksts skaidro pamatprincipus ģimenei, bet pirmās palīdzības paņēmienus drošāk apgūt praktiskā apmācībā. Plašāks pārskats par aprūpes organizēšanu un ģimenes atbalstu pieejams galvenajā rakstā Hospisa aprūpe Latvijā . Vispirms pārtrauciet ēdināšanu Ja ēšanas vai dzeršanas laikā sākas pēkšņs klepus, nekavējoties pārtrauciet dot nākamo kumosu, malku vai tableti. Nevajag mēģināt iestrēgušo ēdienu noskalot ar ūdeni. Papild...

Jautājums 107 no 200. Kā samazināt aizrīšanās risku? Aizrīšanās risks ģimenei var radīt pastāvīgu saspringumu. Katrs malks šķiet kā pārbaudījums, bet katrs klepus liek domāt par neatliekamu palīdzību. Drošākais ceļš nav barot ar spēku vai pilnībā atteikties no rūpēm. Vajadzīgs mierīgs, pacientam pielāgots plāns. Īsā atbilde Aizrīšanās risku var mazināt, ja ēdienu un dzērienu piedāvā tikai pietiekami modram un piekrītošam pacientam, stabili atbalstītā pozā, mazos kumosos vai malkos un nesteidzoties. Pie klepus, mitras balss, elpas trūkuma, noguruma, panikas vai atteikšanās maltīte jāpārtrauc. Ēdiena konsistenci, šķidruma biezumu, zāļu formu un īpašas rīšanas pozas jāizvēlas kopā ar ārstniecības personu. Rīšana dzīves beigās var mainīties pa dienām. Tas, kas bija panesams vakar, šodien var prasīt citu pieeju. Ģimenei jāzina ne tikai, ko piedāvāt, bet arī kad apstāties. Disfāgija, aspirācija un aizrīšanās nav viens un tas pats Disfāgija nozīmē rīšanas traucējumus. Aspirācija...