Vai cilvēks var kļūt atkarīgs no pretsāpju zālēm dzīves beigās? Hospisa aprūpe ģimenēm
Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās
Vai cilvēks var kļūt atkarīgs no pretsāpju zālēm dzīves beigās
Īsā atbilde
Dzīves beigās galvenais jautājums par stiprām pretsāpju zālēm parasti nav atkarība tādā nozīmē, kā to saprot ikdienas sarunās. Galvenais jautājums ir, vai cilvēkam ar smagu progresējošu slimību ir pietiekami mazinātas sāpes un mokošs elpas trūkums, vienlaikus saglabājot drošību, skaidru novērošanu un cieņu pret pacienta vēlmi.
Opioīdi un citas spēcīgākas zāles nav jālieto vieglprātīgi. Tās nozīmē ārsts, vērtējot simptomus, stāvokli, blaknes un aprūpes mērķi. Taču bailes no vārda atkarība nedrīkst kļūt par iemeslu, kāpēc cilvēks dzīves beigās tiek atstāts ar ciešanām, kuras iespējams mazināt.
Kāpēc ģimene baidās no atkarības
Bailes no atkarības ir saprotamas. Sabiedrībā opioīdi bieži tiek pieminēti saistībā ar ļaunprātīgu lietošanu, pārdozēšanu un zaudētu kontroli. Ģimene dzird vārdu morfīns un uzreiz iedomājas pavisam citu situāciju, nevis medicīniski uzraudzītu sāpju aprūpi smagas slimības beigās.
Šīs bailes nav jāizsmej. Tās jāizrunā. Ja ģimene klusē, tā var sākt kavēt nozīmētas zāles vai dot tās pārāk vēlu. Ja pacients klusē, viņš var paciest sāpes, lai tikai nepazaudētu savu pašcieņu. Skaidra saruna ar ārstu vai māsu palīdz atšķirt medicīnisku sāpju mazināšanu no nekontrolētas zāļu lietošanas.
Kas šajā situācijā ir svarīgākais
Dzīves beigās aprūpes mērķis mainās. Ja slimību vairs nevar izārstēt, ļoti svarīgi kļūst mazināt ciešanas. Sāpes nav tikai nepatīkama sajūta. Tās var atņemt miegu, elpu, spēju runāt, spēju tikt aprūpētam un spēju būt kopā ar tuviniekiem.
Tāpēc jautājums nav tikai, vai zāles rada risku. Visām zālēm ir riski. Pareizais jautājums ir, vai konkrētajā situācijā ieguvums no sāpju mazināšanas ir lielāks par iespējamo kaitējumu un vai ģimene zina, ko vērot. Šo līdzsvaru nevar noteikt pēc bailēm vien.
Atkarība un fiziska pieraduma jēdzieni
Ikdienas valodā cilvēki ar vārdu atkarība bieži apzīmē jebkuru stipru zāļu lietošanu. Medicīnā jēdzieni ir precīzāki. Var būt fiziska pielāgošanās zālēm, var būt tolerance, var būt blaknes, un var būt arī vielu lietošanas traucējums. Tie nav viens un tas pats.
Cilvēkam dzīves beigās, kuram zāles tiek dotas pret stiprām sāpēm ārsta uzraudzībā, galvenā aprūpes problēma parasti nav psiholoģiska tieksme pēc zālēm. Galvenā problēma ir ciešanu mazināšana un drošība. Tas nenozīmē, ka zāles ir nekaitīgas. Tas nozīmē, ka tās jāvērtē profesionāli, nevis pēc mītiem.
Morfīns nav padošanās zīme
Dažās ģimenēs morfīnu uztver kā signālu, ka nu viss ir beidzies. Patiesībā morfīnu un citus opioīdus paliatīvajā aprūpē var nozīmēt, lai mazinātu stipras sāpes un reizēm arī mokošu elpas trūkumu. Tā ir aktīva simptomu aprūpe, nevis cilvēka atstāšana.
Svarīgi ir zināt, kāpēc zāles tiek dotas. Vai tās domātas pastāvīgām sāpēm. Vai tās paredzētas pēkšņam sāpju pieaugumam. Kā vērtēt iedarbību. Kādas blaknes novērot. Ja ģimene saprot mērķi, bailes parasti kļūst mazākas un zāles tiek lietotas drošāk.
Miegainība nav vienīgais mērījums
Dažreiz pēc sāpju mazināšanas cilvēks kļūst miegaināks. Tas var biedēt ģimeni. Tomēr jāskatās plašāk. Vai pirms tam viņš bija nomocīts un nespēja gulēt. Vai viņš beidzot atpūšas. Vai miegainība ir pārmērīga un neparasta. Vai elpa ir droša. Vai ir jauns apjukums.
Miegainību var radīt ne tikai zāles, bet arī pati slimība, infekcija, nieru vai aknu darbības pavājināšanās, dehidratācija, delīrijs un spēku izsīkums. Ja ģimenei šķiet, ka izmaiņas ir straujas vai biedējošas, pareizais solis ir zvanīt speciālistam, nevis patvaļīgi pārtraukt zāles.
Ko ģimene var jautāt ārstam
Ģimene var jautāt, kādam simptomam katra zāle domāta, kā ātri jāparādās iedarbībai, ko nozīmē pietiekams efekts, kādas blaknes ir svarīgas un kad jāsazinās atkārtoti. Var jautāt arī, vai ir alternatīvas, ja pacients ļoti baidās no miegainības vai kontroles zaudēšanas.
Ļoti praktisks jautājums ir par zāļu formu. Ja cilvēks vairs slikti norij, tablete var kļūt par problēmu. Dažas zāles nedrīkst drupināt vai jaukt ēdienā. Šādos brīžos plāns jāpielāgo kopā ar ārstniecības personu.
Ko pierakstīt mājās
Pieraksti palīdz daudz vairāk nekā minējumi. Var atzīmēt, kad zāles dotas, kādas bija sāpes pirms tam, kas mainījās pēc tam, vai cilvēks labāk gulēja, vai vieglāk elpoja, vai varēja tikt aprūpēts bez lielām ciešanām. Jāpieraksta arī slikta dūša, aizcietējums, apjukums, nieze vai neparasta miegainība.
Šāda informācija palīdz ārstam samazināt nevajadzīgu risku. Tā ļauj nevis akli dot vairāk zāļu, bet pielāgot plānu. Tieši novērošana ir tas, kas atšķir drošu paliatīvu sāpju aprūpi no haotiskas zāļu lietošanas.
Ja pacients pats baidās no atkarības
Pacienta bailes jāuztver nopietni. Viņš var baidīties zaudēt sevi, kļūt par nastu vai vairs nespēt sarunāties. Var palīdzēt jautājums, kas tieši viņu biedē. Vai tās ir blaknes. Vai tas ir vārds morfīns. Vai tā ir pieredze ar kādu citu cilvēku. Vai viņš grib dzirdēt ārsta skaidrojumu.
Nav jēgas strīdēties ar frāzi, ka nav ko baidīties. Bailes tā nepazūd. Labāk piedāvāt sarunu, nelielu soli, skaidru vērošanu un iespēju pārskatīt plānu. Cilvēkam jāredz, ka viņš netiek pārvarēts, bet tiek iesaistīts lēmumā.
Latvijas konteksts
Latvijā ģimenei jāzina, kurš atbild par pretsāpju terapijas plānu. Tas var būt ģimenes ārsts, speciālists, stacionāra ārsts vai paliatīvās aprūpes komanda. Ja ir valsts apmaksāts pakalpojums dzīvesvietā, ģimenei jāprasa ne tikai vizīte, bet arī praktiski saprotams zāļu un krīzes plāns.
Svarīgi arī nesajaukt informatīvu rakstu ar individuālu norādījumu. Neviens raksts nevar pateikt devu vai konkrētu zāļu izvēli konkrētam pacientam. To drīkst darīt tikai ārstniecības persona, kas zina slimību, nieru un aknu darbību, citas zāles, alerģijas, norīšanu un pacienta mērķus.
Kopsavilkums
Dzīves beigās bailes no atkarības no pretsāpju zālēm ir jāizrunā, bet tās nedrīkst vadīt visu aprūpi. Cilvēks nav jāatstāj sāpēs tāpēc, ka ģimene baidās no vārda opioīds vai morfīns. Tajā pašā laikā zāles jālieto tikai ar skaidru medicīnisku plānu.
Labs risinājums ir profesionāla izvērtēšana, mierīga saruna, pieraksti, blakņu vērošana un cieņa pret pacienta izvēli. Sāpju mazināšana dzīves beigās nav greznība. Tā ir daļa no cilvēka cieņas.
Biežākie jautājumi
Vai cilvēks dzīves beigās kļūs atkarīgs no morfīna
Medicīniski uzraudzītā dzīves beigu aprūpē galvenais mērķis ir ciešanu mazināšana. Par risku, blaknēm un drošību jārunā ar ārstu, nevis jābalstās mītos.
Vai opioīdi paātrina nāvi
Pareizi nozīmētu opioīdu mērķis ir mazināt sāpes vai mokošu elpas trūkumu. Ja ir bažas par miegainību vai elpu, jāsazinās ar ārstniecības personu.
Vai ģimene drīkst aizturēt zāles baiļu dēļ
Patvaļīgi mainīt nozīmētu plānu nevajag. Ja ir bailes vai blaknes, jāzvana ārstam vai māsai un jāprasa plāna pārskatīšana.
Ko darīt, ja pacients atsakās no zālēm
Jānoskaidro atteikuma iemesls, jārunā bez spiediena un jāiesaista aprūpes komanda. Reizēm iespējama cita forma vai cits risinājums.
Kas ģimenei jāpieraksta
Jāpieraksta sāpes pirms un pēc zālēm, miegs, elpa, kustības, blaknes un brīdis, kad simptomi atgriežas.
Saistītie raksti
- Ko darīt, ja pacients atsakās no pretsāpju zālēm
- Vai sāpes dzīves beigās vienmēr ir neizbēgamas
- Morfīns un saruna par sāpēm
- Galvenais raksts par hospisa aprūpi Latvijā
Avoti un tālāka lasīšana
- WHO cancer pain guideline par sāpju ārstēšanu
- NICE pain un simptomu izvērtēšana pēdējās dienās
- NHS pain un citu simptomu kontrole dzīves beigās
- NHS morphine skaidrojums pacientiem un ģimenei
- NCI cancer pain profesionālais pārskats
- NCI last days pain un ģimenes novērošana
- Marie Curie pain management profesionāļiem
- Marie Curie pain when dying pacientiem un ģimenei
- Marie Curie pain relief skaidrojums ģimenei
- Canadian Virtual Hospice opioids concerns in palliative pain care
- Canadian Virtual Hospice morphine and pain near end of life
- Palliative Care Network morphine and hastened death pain concern
- Palliative Care Network opioid pain in imminently dying patient
- Macmillan painkillers frequently asked questions
- British Columbia guideline par palliative pain management
- PMC pārskats par cancer pain izvērtēšanu un ārstēšanu
- BPAC NZ medicines in the last days of life
- NVD paliatīvā aprūpe Latvijā un sāpju mazināšana
- Likumi paliatīvās aprūpes noteikumi Latvijā
Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, medicīnas māsas vai cita ārstniecības speciālista konsultāciju. Tas nav diagnoze, ārstēšanas shēma, zāļu devas norādījums vai individuāls aprūpes plāns. Konkrēti lēmumi par aprūpi jāpieņem kopā ar ārstniecības personām, ņemot vērā pacienta stāvokli, simptomus, vēlmes un drošību.
