Jautājums ģimenei Vai tad, kad slimību vairs nevar izārstēt, ārsti tiešām vairs neko nedara? Īsā atbilde Nē. Ja slimību vairs nevar izārstēt, ārstu un komandas darbs nebeidzas. Mainās galvenais mērķis. Mazāk uzmanības tiek veltīts cīņai ar slimību par katru cenu, vairāk uzmanības sāpēm, elpai, nemieram, sliktai dūšai, apjukumam, zāļu drošībai, ģimenes atbalstam un pacienta cieņai. Frāze neko vairs nevar darīt ir bīstama, ja ar to saprot cilvēka atstāšanu. Pat tad, kad izārstēt vairs nevar, ļoti daudz vēl var darīt. Var mazināt ciešanas, izskaidrot notiekošo, pārskatīt zāles, palīdzēt mājās, sagatavot ģimeni krīzēm un nepieļaut, ka pacients pēdējo laiku pavada nevajadzīgās mokās. Mainās ārstēšanas mērķis Slimības sākumā medicīna bieži cenšas izārstēt, apturēt vai būtiski paildzināt dzīvi. Dzīves noslēgumā reizēm kļūst skaidrs, ka šis mērķis vairs nav reāls vai kļūst pārāk smags pašam cilvēkam. Tad ārstēšana nepazūd. Tā kļūst citāda, saudzīgāka un precīzāk saistīta a...

Skaidrojums ģimenei par aprūpi dzīves beigās Ārsta loma dzīves noslēguma aprūpē Īsā atbilde Ārsta loma dzīves noslēguma aprūpē ir palīdzēt saprast, kas medicīniski notiek, kā mazināt ciešanas un kā pieņemt lēmumus, kas atbilst pacienta stāvoklim un vēlmēm. Ārsts nav tikai zāļu izrakstītājs. Labs ārsts šajā posmā skaidro slimības gaitu, izvērtē sāpes, elpas trūkumu, apjukumu un citus simptomus, runā ar ģimeni un palīdz atšķirt noderīgu ārstēšanu no darbībām, kas cilvēkam varētu dot vairāk slodzes nekā labuma. Ārsts palīdz nosaukt realitāti Ģimenei bieži ir grūti saprast, vai cilvēks vēl atveseļosies, vai slimība jau ieiet pēdējā posmā. Ārsta uzdevums ir runāt skaidri, bet saudzīgi. Nevis paslēpties aiz miglainiem vārdiem, bet paskaidrot, ko rāda slimības gaita un kādi lēmumi tuvojas. Skaidra saruna nav nežēlība. Tā dod ģimenei iespēju nepazaudēt laiku. Ja visi saprot, ka mērķis vairs nav slimības apturēšana par katru cenu, aprūpe var pāriet uz komfortu, cieņu, simptomu m...