Vai hospisa aprūpe ir tikai onkoloģiskiem pacientiem? Hospisa aprūpe ģimenēm

Jautājums 5 no 200: Vai hospisa aprūpe ir tikai onkoloģiskiem pacientiem?

Kad ģimene sastopas ar smagu slimību, jautājumi bieži atnāk klusi: vakarā, pēc sarunas ar ārstu, pie gultas vai brīdī, kad mājās pēkšņi kļūst pārāk daudz neziņas.

Īsā atbilde

Atbilde jāvērtē pēc pacienta stāvokļa, drošības un viņa vēlmēm. Dažās situācijās pietiek ar vienkāršu atbalstu, citās nepieciešams ārstniecības personas izvērtējums.

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs?

Cieņa dzīves noslēgumā nav svinīgs vārds, bet praktiska rīcība: pajautāt, paskaidrot, nosegt, pagaidīt un nepārrunāt cilvēku tā, it kā viņš telpā nebūtu. Šādas mazas darbības palīdz saglabāt cilvēka pašcieņu arī tad, kad viņš kļūst ļoti atkarīgs no citu palīdzības.

Ko tas nozīmē ikdienas aprūpē?

Ikdienā cieņu var sargāt ļoti konkrēti: aizvērt durvis, nosegt ķermeni, uzrunāt pacientu vārdā, nepārrunāt viņu trešajā personā un dot mazas izvēles. Pat tad, ja medicīniski iespēju ir maz, cilvēciskas izvēles joprojām ir nozīmīgas.

Ko ģimene var darīt praktiski?

• pirms aprūpes darbības īsi paskaidrot, kas notiks, un pajautāt piekrišanu;
• pierakstīt jautājumus ārstam vai māsai, lai saruna nekļūtu saraustīta;
• noskaidrot, kuri simptomi jāvēro katru dienu;
• vienoties, kam zvanīt dienā, vakarā un brīvdienās;
• saglabāt pacienta vēlmes par aprūpes vietu, klātbūtni un privātumu;

Kad jāsazinās ar aprūpes komandu?

Ar aprūpes komandu jāsazinās, ja simptomi kļūst izteiktāki, pacienta stāvoklis mainās vai ģimenei nav skaidrs, kā rīkoties. Savlaicīga saruna palīdz ģimenei justies drošāk un ļauj ātrāk pielāgot aprūpi pacienta stāvoklim.

Ko nevajadzētu darīt pašiem?

Nevajadzētu palikt vieniem ar neskaidriem jautājumiem vai pieņemt lielus aprūpes lēmumus tikai pēc minējumiem. Ja situācija mainās, drošāk ir pierakstīt novērojumus un lūgt ārstniecības personas vai aprūpes komandas izvērtējumu.

Kā saglabāt mierīgu un cieņpilnu klātbūtni?

Pacientam var palīdzēt pazīstama balss, tīra un klusa telpa, saudzīgs pieskāriens, ja tas viņam ir patīkams, un sajūta, ka viņš joprojām tiek uzrunāts kā cilvēks, nevis kā aprūpes uzdevums.

Aprūpe dzīves noslēgumā nav sacensība ar ideālu. Tā ir pacietīga pielāgošanās cilvēkam, viņa spēkam, viņa robežām un ģimenes iespējām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai hospisa aprūpe nozīmē, ka cilvēks ir pamests?

Nē. Hospisa aprūpe nozīmē aktīvu atbalstu komfortam, cieņas saglabāšanai un ģimenei.

Ko darīt, ja ģimene nav pārliecināta par nākamo soli?

Jāpieraksta konkrēti novērojumi un jāsazinās ar aprūpes komandu. Skaidri formulēts jautājums palīdz saņemt skaidrāku atbildi.

Avoti un tālāka lasīšana

Raksts balstīts uz starptautiski atzītiem paliatīvās un dzīves noslēguma aprūpes principiem. Avoti izmantoti kā informatīvs pamats, teksts ir latviski pielāgots ģimenēm saprotamā valodā.

• World Health Organization: Palliative care
• IAHPC: Consensus-Based Definition of Palliative Care
• NICE NG31: Care of dying adults in the last days of life
• National Cancer Institute: End-of-Life Care for People Who Have Cancer

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.