Elpas trūkums dzīves noslēgumā. Kā ģimene var mierīgi palīdzēt?

Ģimene mierīgi palīdz hospisa pacientam ar elpas trūkumu, sēdināšanu, vēdināšanu un aprūpes komandas atbalstu

Jautājums no sērijas par aprūpi dzīves beigās

Elpas trūkums dzīves noslēgumā. Kā ģimene var mierīgi palīdzēt

Īsā atbilde

Elpas trūkuma brīdī ģimenei vispirms jāpalīdz cilvēkam ieņemt ērtāku pozu, jāmazina steiga un jārunā mierīgi. Bieži palīdz pacelts galvgalis, atbalsts ar spilveniem, vēsāka gaisa plūsma sejai un sajūta, ka blakus ir cilvēks, kurš nekrīt panikā.

Tomēr elpas trūkums dzīves beigās ir nopietns simptoms. Ja tas ir jauns, straujš, mokošs, saistīts ar sāpēm krūtīs, zilganu ādu, apjukumu vai paniku, jāsazinās ar ārstu, māsu vai paliatīvās aprūpes komandu.

Kāpēc elpas trūkums tik ļoti biedē

Elpas trūkums ir viena no smagākajām sajūtām, ko ģimene var redzēt dzīves beigās. Cilvēkam var šķist, ka gaisa nepietiek, ka viņš nosmaks vai ka zaudē kontroli. Tuviniekiem šis brīdis bieži izskatās tik draudīgs, ka gribas darīt visu reizē.

Tieši steiga dažreiz pasliktina situāciju. Ja visi runā reizē, rausta pacientu, pārkārto spilvenus bez paskaidrojuma un skrien pēc nejaušiem līdzekļiem, cilvēka bailes var pieaugt. Miers nav dekorācija. Tas ir praktisks aprūpes instruments.

Pirmais solis ir poza

Daudziem pacientiem elpot ir vieglāk, ja galvgalis ir pacelts un krūškurvis nav saspiests. Var palīdzēt pusguļus vai sēdus poza ar atbalstu mugurai, pleciem un rokām. Kustībai jābūt lēnai, jo strauja celšana var pastiprināt elpas trūkumu.

Nav vienas pozas, kas der visiem. Vienam palīdz sēdēšana gultā, citam neliela noliekšanās uz priekšu, citam poza uz sāna. Ģimenei jāvēro nevis teorija, bet konkrētais cilvēks. Pareiza ir tā poza, kurā viņam kļūst vieglāk.

Gaisa sajūta sejai

Daļai cilvēku palīdz viegla vēsa gaisa plūsma sejai. Tas var būt ventilators drošā attālumā vai atvērts logs, ja cilvēkam tas ir patīkami. Mērķis nav nosaldēt istabu. Mērķis ir dot sajūtu, ka gaiss ir pieejams.

Jāvēro, vai gaisa plūsma palīdz vai kaitina. Ja pacients pagriežas prom, kļūst saspringts vai saka, ka ir auksti, tā jāpārtrauc. Hospisa aprūpē arī mazām darbībām jāpaliek pakārtotām pacienta sajūtai.

Balss un klātbūtne

Elpas trūkuma brīdī nav vajadzīgas garas runas. Labāk der īsi un mierīgi teikumi. Es esmu blakus. Pacelsim spilvenu. Elpo, kā vari. Ja nekļūs vieglāk, zvanīsim komandai. Šādi teikumi dod drošības sajūtu un neprasa pacientam garas atbildes.

Nevajag prasīt, lai cilvēks skaidro visu, kamēr viņam trūkst elpas. Jautājumam jābūt vienkāršam un ar iespēju atbildēt ar galvas mājienu. Vai šādi ir vieglāk. Vai gribi, lai palieku blakus. Vai drīkstu pacelt galvgali.

Skābeklis nav vienmērīgā atbilde visiem

Ģimenei bieži šķiet, ka elpas trūkuma gadījumā vienmēr vajadzīgs skābeklis. Reālajā aprūpē tas nav tik vienkārši. Skābeklis var palīdzēt, ja skābekļa līmenis ir zems, bet ne vienmēr mazina pašu elpas trūkuma sajūtu.

Tāpēc skābekli, zāles un citus risinājumus jāplāno kopā ar ārstniecības personu. Dažreiz vairāk palīdz poza, gaisa plūsma, nemiera mazināšana un skaidrs medikamentu plāns. Dažreiz vajadzīga steidzama izvērtēšana.

Kad jāzvana aprūpes komandai

Jāzvana, ja elpas trūkums ir jauns, stiprs, pieaug ļoti ātri vai nepaliek vieglāks pēc pozas maiņas un miera. Jāzvana arī tad, ja ir sāpes krūtīs, zilgana āda, samaņas traucējumi, apjukums, krampji, asiņošana vai smaga panika.

Ja mājās ir izveidots krīzes plāns, jārīkojas pēc tā. Ja plāna nav, tas jāizrunā ar komandu pēc iespējas ātrāk. Ģimenei jāzina, kam zvanīt dienā, vakarā, naktī un brīvdienās.

Īpaši svarīgi ir zvanīt tad, ja ģimene sāk baidīties pārvietot pacientu vai dot nozīmētās zāles. Bailes šādā brīdī ir saprotamas, bet tās nedrīkst aizstāt profesionālu izvērtēšanu. Labāk piezvanīt par agru nekā gaidīt, kamēr elpas trūkums kļūst nekontrolējams.

Ko pierakstīt

Speciālistam palīdz konkrēta informācija. Kad elpas trūkums sākās. Vai tas notika mierā vai pie kustības. Vai cilvēks var runāt. Vai palīdzēja poza, gaiss sejai vai zāles. Vai ir drudzis, klepus, tūska, sāpes, panika vai apjukums.

Jāpieraksta arī, kādas zāles jau lietotas un kad. Ja cilvēkam ir skābeklis, jāpasaka, kā tas tiek lietots un vai tas palīdz. Šādas ziņas ļauj komandai ātrāk saprast, vai vajadzīgs medikamentu plāna labojums, vizīte vai cita palīdzība.

Ja elpas trūkums atkārtojas, pierakstos var redzēt sakarības. Var izrādīties, ka simptoms sākas pie pagriešanas, pēc uztraukuma, guļus stāvoklī vai noteiktā diennakts laikā. Šāds ritms komandai palīdz pielāgot aprūpi praktiskāk un saudzīgāk.

Ko nevajag darīt

Nevajag dot svešas zāles vai mainīt devas bez ārsta norādes. Nevajag piespiest cilvēku gulēt plakani, ja tā elpot ir grūtāk. Nevajag ar spēku celt sēdus, ja tas izraisa paniku vai sāpes. Nevajag ilgi gaidīt, ja simptoms kļūst mokošs.

Nevajag arī solīt, ka viss tūlīt pāries. Godīgāk ir teikt, ka jūs esat blakus un meklējat palīdzību. Cilvēkam dzīves beigās bieži vairāk vajadzīga patiesa drošība nekā tukšs mierinājums.

Ja elpa mainās pēdējās dienās

Dzīves pēdējās dienās elpošana var kļūt neregulāra, ar pauzēm, skaļāka vai seklāka. Tas ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks cieš tā, kā tas izskatās no malas. Tomēr ģimenei pašai to nevajag minēt bez aprūpes komandas skaidrojuma.

Ja ir šaubas, labāk zvanīt un izrunāt redzamo. Aprūpes komanda var palīdzēt atšķirt sagaidāmas pārmaiņas no situācijas, kur vajadzīga steidzama rīcība. Šis skaidrojums ģimenei bieži noņem lielu daļu baiļu.

Latvijas konteksts

Latvijā ģimenei mājas aprūpē jāprasa praktisks plāns elpas trūkuma brīdim. Kurš speciālists ir atbildīgs. Kādas zāles ir paredzētas. Kad tās lietot. Kad zvanīt. Vai vajadzīgi palīglīdzekļi. Kā rīkoties, ja pacients vairs nevar norīt.

Ja iesaistīta mobilā paliatīvās aprūpes komanda, ģimenei jālūdz arī apmācība. Kā pacelt galvgali. Kā pārvietot bez steigas. Kā vērot elpu. Kā nepazaudēt mieru. Šāda apmācība var būt tikpat svarīga kā pati vizīte.

Šāds plāns pasargā arī tuviniekus. Kad ģimene zina, ko darīt pirmajās minūtēs un kam zvanīt pēc tam, panika samazinās. Pacientam tas nozīmē mierīgāku istabu, mazāk lieku kustību un lielāku drošības sajūtu.

Kopsavilkums

Elpas trūkuma brīdī ģimene var palīdzēt ar mieru, pozu, gaisa sajūtu, īsiem teikumiem un savlaicīgu saziņu ar komandu. Tas nav maz. Cilvēkam, kuram trūkst elpas, mierīga klātbūtne var būt ļoti konkrēta palīdzība.

Tomēr elpas trūkums nav simptoms, ar kuru ģimenei jāpaliek vienai. Ja tas ir jauns, smags vai biedējošs, jāiesaista speciālists. Cieņpilna aprūpe nozīmē palīdzēt cilvēkam elpot vieglāk un ģimenei zināt, ko darīt nākamajā solī.

Biežākie jautājumi

Kas jādara pirmajās minūtēs

Jāpalīdz ieņemt ērtāku pozu, jārunā mierīgi, jāmazina steiga un jāvēro, vai simptoms mazinās vai pieaug.

Vai vienmēr vajag skābekli

Nē. Skābeklis palīdz ne visās situācijās. To izvērtē ārstniecības persona pēc pacienta stāvokļa un simptomiem.

Vai ventilators var palīdzēt

Dažiem cilvēkiem viegla gaisa plūsma sejai mazina elpas trūkuma sajūtu, ja tas pašam pacientam ir patīkami.

Kad jāsauc palīdzība

Ja elpas trūkums ir jauns, stiprs, straujš vai saistīts ar sāpēm krūtīs, zilganu ādu, apjukumu vai paniku, jāsazinās ar speciālistu.

Ko ģimene var pateikt pacientam

Der īsi un mierīgi teikumi par to, ka jūs esat blakus, palīdzat ieņemt ērtāku pozu un zvanīsiet komandai, ja nekļūs vieglāk.

Saistītie raksti

Avoti un tālāka lasīšana

Šis materiāls ir informatīvs un neaizstāj ārsta, māsas vai citas ārstniecības personas konsultāciju. Tas nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Meklēt šajā emuārā