Elpas trūkums dzīves noslēgumā: kā ģimene var mierīgi palīdzēt?

Hospiss, hospisa aprūpe un paliatīvā aprūpe: elpošanas izvērtēšana
Ilustratīvs attēls par elpošanas un pašsajūtas izvērtēšanu. Avots: Wikimedia Commons / National Cancer Institute, public domain.

Elpas trūkums ir viens no simptomiem, kas visvairāk biedē gan pacientu, gan ģimeni. Tuvinieki redz, ka cilvēks elpo citādi, un pašiem kļūst grūti saglabāt mieru.

Paliatīvajā aprūpē elpas trūkumu uztver nopietni. To var ietekmēt slimība, šķidrums, infekcija, trauksme, sāpes, poza vai nogurums. Ģimenes uzdevums nav noteikt cēloni, bet pamanīt pārmaiņas un laikus iesaistīt speciālistus.

Kā elpas trūkums var izskatīties?

Cilvēks var elpot ātrāk, seklāk, ar pauzēm vai skaņām. Viņš var gribēt sēdēt augstāk, atvērt logu, turēt roku pie krūtīm vai kļūt nemierīgs.

Svarīgi atcerēties, ka skābekļa skaitļi un cilvēka sajūta ne vienmēr sakrīt. Dažreiz cilvēks jūtas ļoti slikti arī tad, ja ārēji viss šķiet mierīgāk, un otrādi.

Ko var darīt uzreiz?

  • Palīdzēt ieņemt ērtāku pozu: bieži vieglāk ir pussēdus vai sāniski, bet jāskatās, kas konkrētajam cilvēkam ir labāk.
  • Atbrīvot krūškurvi no cieša apģērba un sakārtot spilvenus tā, lai pleci nav saspiesti.
  • Runāt īsi, mierīgi un lēni. Ja pacients ir nobijies, ģimenes balss kļūst par daļu no aprūpes.
  • Samazināt telpas karstumu un smakas. Dažiem palīdz viegla gaisa kustība sejai, ja tas nerada diskomfortu.
  • Pierakstīt, kad elpas trūkums pastiprinās: kustoties, guļus, pēc ēšanas, naktī vai trauksmes brīdī.
  • Ja ir nozīmētas zāles elpas trūkumam, lietot tās tikai pēc norādījuma un vērot efektu.

Kad jāmeklē palīdzība?

  • Ja elpas trūkums ir jauns, strauji pastiprinās vai pacients ir ļoti nobijies.
  • Ja parādās zilganas lūpas, stipras sāpes krūtīs, samaņas pārmaiņas vai ģimene nejūtas droša.
  • Ja elpas trūkums nemazinās ar ierastajiem aprūpes paņēmieniem vai nozīmētām zālēm.
  • Ja elpošana kļūst trokšņaina un ģimenei nav skaidrs, vai pacients cieš.

Ko nevajadzētu darīt?

  • Nespiest cilvēku gulēt taisni uz muguras, ja tā ir grūtāk elpot.
  • Nesākt skābekļa vai medikamentu lietošanu bez ārstniecības personas norādījuma.
  • Nerunāt panikā pie pacienta gultas. Pat ja cilvēks neatbild, viņš var uztvert balss toni.
  • Nesolīt, ka simptoms noteikti pāries. Labāk teikt: mēs esam blakus un sauksim palīdzību.

Kas palīdz tuviniekiem?

Elpas trūkums bieži izraisa paniku arī aprūpētājā. Tāpēc iepriekš sagatavots plāns ir ļoti vērtīgs: kam zvanīt, kādu pozu izmēģināt, kur ir nozīmētās zāles un kā pierakstīt novērojumus.

Tuvinieks nevar ar gribasspēku noņemt elpas trūkumu, bet viņš var palīdzēt ar mieru, pozu, klātbūtni un savlaicīgu saziņu ar aprūpes komandu.

Simptomu pieraksts, kas tiešām palīdz

Kad ģimene ir nogurusi, atmiņa kļūst neuzticama. Tāpēc īss pieraksts var būt ļoti vērtīgs. Tas palīdz pamanīt ritmu: vai simptoms atkārtojas naktī, pēc kustības, pēc ēšanas, pirms zālēm vai noteiktā pozā.

  • Laiks: kad simptoms sākās un cik ilgi turpinājās.
  • Situācija: kas notika pirms tam - kustība, ēšana, klepus, aprūpes darbība, miegs vai satraukums.
  • Pazīmes: sejas izteiksme, balss, elpa, ķermeņa saspringums, apjukums vai svīšana.
  • Rīcība: kādu pozu, mierinājumu vai nozīmētas zāles izmantojāt.
  • Rezultāts: kas palīdzēja, kas nepalīdzēja un pēc cik ilga laika.

Kā atšķirt novērošanu no panikas?

Novērošana nozīmē mierīgi pamanīt un pierakstīt. Panika nozīmē katru pārmaiņu uztvert kā tūlītēju katastrofu. Ģimenei palīdz iepriekš zināt, kuras pazīmes ir jāziņo uzreiz un kuras var pierakstīt nākamajai sarunai ar aprūpes komandu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai elpas trūkums vienmēr nozīmē skābekļa trūkumu?

Ne vienmēr. Sajūtu var pastiprināt dažādi fiziski un emocionāli iemesli. To izvērtē ārstniecības persona.

Vai morfīnu reizēm lieto elpas trūkuma mazināšanai?

Dažās paliatīvās situācijās ārstniecības persona var to izvērtēt. Ģimene nedrīkst pati mainīt zāles vai devas.

Vai ģimenes miers tiešām palīdz?

Jā, tas neaizstāj medicīnisku aprūpi, bet var mazināt bailes un palīdzēt pacientam justies drošāk.

Noslēgumā

Hospisa un paliatīvā aprūpe nav solījums izārstēt vai pagarināt dzīvi. Tā ir atbildīga palīdzība, kas var mazināt ciešanas, sakārtot aprūpi un atbalstīt ģimeni atkarībā no pacienta stāvokļa.

Šis raksts ir informatīvs. Tas neaizstāj ārsta vai citas ārstniecības personas konsultāciju, nesniedz diagnozi, zāļu devas vai individuālu ārstēšanas plānu.

Avoti un tālāka lasīšana

Komentāri